Kas ir veselīgs uzturs?

Pēc vairāku zinātnieku domām mūsu fiziskā veselība par 50% ir atkarīga no dzīvesveida un uztura, par 20% no iedzimtības un apkārtējās vides ietekmes un tikai par 10% no medicīniskās aprūpes līmeņa.

Bet.

Kas tad īsti ir veselīgs uzturs?

Par to ir šis raksts.

Kāpēc mums vajadzētu ēst veselīgi?

Pirms pievēršamies tam, ko nozīmē veselīgs uzturs, ir svarīgi paskaidrot, kāpēc tas ir svarīgs.

Pirmkārt, ēdiens ir tas, kas nodrošina mūs ar enerģiju (kalorijām) un piegādā organismam nepieciešamās uzturvielas, lai tas varētu funkcionēt.

Un.

Ja mūsu uzturā trūkst kaloriju vai vienas vai vairāku uzturvielu – mūsu veselība pasliktinās.

Mūsu veselība pasliktinās arī, ja uzņemam pārāk daudz kaloriju, jo, tad mūsu svars pieaug.

Un.

Cilvēkiem ar aptaukošanos ir ievērojami lielāks risks saslimt ar dažādām slimībām, piemēram:

1. Sirds un asinsvadu slimībām (kas mūsdienu pasaulē ir galvenais nāves cēlonis);
2. 2. tipa diabētu;
3. Aknu un nieru slimībām;
4. Obstruktīvu miega apnoju;
5. …

Turklāt – uztura kvalitāte ietekmē ne tikai slimību riskus, bet arī ilgmūžību, garīgo veselību un pat garastāvokli.

Uztura modelis, kurā ir daudz rūpnieciski īpaši pārstrādātu pārtikas produktu, ir saistīts ar lielāku mirstību un lielāku risku saslimt ar sirds slimībām, vēzi u.tml., un var arī palielināt depresijas simptomu risku, jo īpaši cilvēkiem ar sēdošu dzīvesveidu.

Savukārt.

Uztura modelis, kurā pārsvarā ir pilnvērtīgi, uzturvielām bagāti pārtikas produkti, ir saistīts ar ilgmūžību un labāku aizsardzību pret slimībām.

Pie tam, ja mūsu uzturā ir daudz īpaši pārstrādātu pārtikas produktu un dzērienu, piemēram, fastfood, gāzētie saldinātie dzērieni, graudaugu pārslas ar augstu cukura saturu u.tml., bet maz pilnvērtīgu pārtikas produktu, piemēram, dārzeņu, riekstu un zivju – mēs, visticamāk, neuzņemam pietiekoši daudz noteiktu uzturvielu, kas, savukārt, var negatīvi ietekmēt mūsu vispārējo veselību.

Problēma ir tajā, ka neveselīgs uzturs pasliktina mūsu veselību un saīsina mūsu dzīves slēptā veidā – izraisot sākumā nelielas izmaiņas mūsu organismā (paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, sliktais holesterīns utt.), kas, savukārt, veicina tādu neinfekcijas slimību attīstību kā, sirds un asinsvadu slimības, diabēts, vēzis u.tml.

Respektīvi – lai gan pētījumi rāda, ka neveselīgs uzturs, piemēram, saīsina dzīvi vairāk nekā smēķēšana – lielākā daļa cilvēku sāk domāt par to, ko un cik daudz ēd tikai tad, kad parādās jau reālas veselības problēmas.

Kas ir veselīgs uzturs?

Izplatītākajās definīcijas ir sekojošas:

• Veselīgs uzturs ir uzturs, kas veicina augšanu un optimālu organisma attīstību, pietiekamu iztiku, veselības veicināšanu un ne infekcijas slimību, tostarp diabēta, sirds slimību, insulta un vēža profilaksi.

Un.

• Veselīgs ir uzturs, kas cilvēka organismu nodrošina ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām, nepārsniedzot ieteicamo ikdienas kaloriju daudzumu.

Veselīgs un sabalansēts uzturs nav kārtējā svara samazināšanas vai detox diēta, bet gan uztura paradumi, kurus ievērojot Jūs būsiet veselāki, Jums būs vairāk enerģijas un jā – tas ir dzīvesveids.

Un tāpēc.

Ēšanas paradumu sakārtošana ir pirmais solis ceļā uz Jūsu jauno ES.

Galvenā mūsdienu uztura problēma ir pārstrādātas pārtikas patēriņa pieaugums, kas ir izraisījis veselībai bīstamas izmaiņas visā pasaulē:

• Mēs lietojam pārmērīgi daudz pārtikas produktu ar augstu kaloriju, tauku, cukura un sāls saturu.

Bet.

• Mūsu uzturā ir arvien mazāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu.

Ar rūpnieciski pārstrādātiem produktiem mēs uzņemam ne tikai sintētiskās pārtikas piedevas, bet arī:

• Daudz par daudz kaloriju (pārsvarā ar taukiem un cukuru), kas, ja netiek izmantotas, tiek pārvērstas taukos;
• Sāļus, kas veido nevajadzīgu ūdens aizturi.

Un mēs to visu sevī ieliekam pilnīgi neapzinoties, jo vairums cilvēku produktu etiķetēm parasti nepievērš gandrīz nekādu uzmanību, vai arī neprot tur esošo informāciju pārtulkot “cilvēku valodā”, piemēram: ja apēdīsi šo – Tu pieņemsies svarā vai skriesi 40 minūtes, lai sadedzinātu nupat apēstās kalorijas.

Veselīga uztura pamatprincipi

Veselīga uztura pamatā ir:

• Dažādība / daudzveidība un sabalansētība, kas nodrošina visu nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu.

Un.

• Mērenība, kas nodrošina optimālu kaloriju daudzuma uzņemšanu.

Uzturvielu daudzums

Kad Jūs domājiet par veselīgu uzturu, Jūsu pirmā doma varētu būt par kalorijām.

Jā, kalorijas ir svarīgas, tomēr galvenā uzmanība būtu jāpievērš tieši uzturvielām.

Jo.

Uzturvielas (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, vitamīni, minerālvielas un bioloģiski aktīvās vielas) ir nepieciešamas Jūsu organismam, lai tas attīstītos (lai uzturētu dzīvību).

Uzturzinātnē tam pat ir speciāls termins – “Uzturvielu blīvums“, ko izsaka ar uzturvielu daudzumu pārtikas produktā attiecībā pret tajā esošo kaloriju daudzumu (vai svaru).

Respektīvi – visi pārtikas produkti satur kalorijas, bet ne visos pārtikas produktos ir arī daudz uzturvielu. Piemēram, konfektēs vai čipsos parasti ir daudz kaloriju, bet trūkst vitamīnu, minerālvielu, olbaltumvielu un šķiedrvielu.

Tāpat arī pārtikas produktos, kas tiek reklamēti kā “diētiski” vai “mazkaloriju”, var būt ļoti maz kaloriju un arī maz uzturvielu. Piemēram, olu baltumos ir daudz mazāk kaloriju un tauku nekā veselās olās, bet tas nodrošina tikai 1 % vai mazāk no mums nepieciešamās dzelzs, fosfora, cinka, holīna un A un B12 vitamīnu dienas devas, bet vesela ola nodrošina jau 5-21 % šo uzturvielu.

Un.

Lai gan dažos ar uzturvielām bagātīgos pārtikas produktos (piemēram, augļos un dārzeņos) ir maz kaloriju, citos ir daudz kaloriju (piemēram, riekstos, pilnpiena produktos, olu dzeltenumos, avokado, treknās zivīs u.tml.).

Un – tas nav nekas slikts!

Tas, ka pārtikas produktā ir daudz kaloriju, nenozīmē, ka tas ir kaitīgs.

Un otrādi – tas, ka pārtikas produktā ir maz kaloriju, nenozīmē, ka tas ir veselīgs.

Respektīvi – pārtikas produktu izvēlē ir jāvadās ne tikai pēc kalorijām (enerģijas), bet arī tā cik daudz un kādas uzturvielas tie satur.

Uztura daudzveidība

Vēl viena veselīga uztura sastāvdaļa ir uztura daudzveidība ar ko saprot dažādu pārtikas produktu lietošana uzturā, jo nav tādu produktu, kuri saturētu visas mums nepieciešamās uzturviela un saturētu tās mums nepieciešamajā daudzumā, piemēram:

• Gaļā ir daudz olbaltumvielu, bet salīdzinoši maz vitamīnu.

Savukārt

• Dārzeņos ir daudz vitamīnu un minerālvielu, bet maz olbaltumvielu un tauku (pie tam arī vitamīnu un minerālvielu sastāvs un daudzums katrā dārzenī ir atšķirīgs).

Es zinu, ka pieradumam ir liels spēks, tāpēc uzturā izmantot daudz dažādu produktu var būt izaicinājums.

Bet pamēģiniet –  daudzas manu tievēšanas izaicinājumu dalībnieces sākumā ar lielu skepsi ir skatījušās uz sev neierastiem produktu salikumiem, bet pēc pamēģināšanas ir atzinuša tos par ļoti gardiem😊.

Makrouzturvielu proporcijas

Makrouzturvielas ir galvenās uzturvielas, ko mēs saņemam ar pārtiku – olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki (šķiedrvielas tiek uzskatītas par ogļhidrātu veidu).

Ēdienreizēm un uzkodām vajadzētu būt sabalansētām – katrā ēdienreizē vajadzētu uzņemt 45–65% kalorijas no ogļhidrātiem, 20–35% no taukiem un 10–30% no olbaltumvielām.

Ievērojot šīs proporcijas palielinās arī sāta sajūta un uzlabojas ēdienu garša, piemēram:

• Pievienojot olbaltumvielas un taukus ogļhidrātiem, kas bagāti ar šķiedrvielām (piemēram, pilngraudu maizei vai makaroniem), Jūsu ēdiens kļūst sātīgāks un gardāks;

Vai.

• Ja uzkodas veidojas no augļiem, pievienojiet tiem karoti riekstu sviesta vai nedaudz siera – tas palīdzēs nodrošināt lielāku sāta sajūtu nekā tad, ja Jūs ēstu tikai augļus.

No otras puses – makrouzturvielu skaitīšana un apsēstība ar nepieciešamību iekļauties noteiktā to diapazonā var izraisīt neveselīgu attieksmi pret pārtiku un izraisīt ēšanas traucējumus – tāpēc ar šo nepārspīlējiet!

Vai, lai ēstu veselīgi, ir jāievēro noteikta diēta?

Nekādā gadījumā!

Lai gan dažiem cilvēkiem veselības apsvērumu dēļ ir jāizvairās no noteiktiem produktiem, lielākajai daļai cilvēku nav jāievēro konkrēta diēta.

Tas gan nenozīmē, ka noteikti ēšanas paradumi nevar būt labvēlīgi. Piemēram, daži cilvēki jūtas labāk, ja uzturā izmanto produktus ar zemu ogļhidrātu saturu, bet citi – ar augstu ogļhidrātu saturu.

Tomēr.

Kopumā veselīgam uzturam nav nekāda sakara ar diētu vai kādu noteiktu uztura noteikumu ievērošanu. “Veselīgs uzturs” nozīmē to, ka par prioritāti tiek izvirzīta laba veselība – organisma nodrošināšana ar uzturvielām un uzņemto un sadedzināto/iztērēto kaloriju balanss.

Veidi kā to izdarīt var būt dažādi – atkarībā no dzīvesvietas, finansiālā stāvokļa, kultūras un garšas sajūtām.

Kā mainīt savus uztura paradumus veselīga uztura virzienā?

Ikviens var ēst daudzveidīgi, sabalansēti un veselīgi. Un, jo ātrāk Jūs sāksiet, jo mazāk Jums būs liekā svara un citu veselības problēmu.

Parasti es dzirdu divu veidu atrunas:

• Es esmu pārāk aizņemta, man nav laika gatavot! Tad, kas Jums ir svarīgāk – laba veselība vai karjera? Vai Jūs tiešām uzskatāt, ka ziedojoties karjerai, bojājot savu veselību un pēc gadiem regulāri apciemojot ārstu kabinetus Jūs būsiet laimīgāka? Sabalansēts un veselīgs uzturs sniedz Jums vairāk enerģijas – rezultātā mazinās nogurums un Jūsu darba spējas paaugstinās – varbūt tas ir tieši tas, kas Jums šobrīd ir nepieciešams?
• Veselīgie ēdieni nav garšīgi. Jā, piekrītu – ja nepārtraukti “sēdiet” uz vārītas vistas filejas un salātu lapām – tas tiešām ir vienmuļi un ne pārāk garšīgi. Bet – ir taču tik daudz veselīgu produktu un to pagatavošanas veidu – paskatieties šī mana bloga recepšu sadaļā un izmēģiniet.

Kā sākt ēst veselīgi:

1. Centieties sabalansēt savu Enerģijas patēriņu – vidēji dienā uzņemto kaloriju daudzumu ar vidēji dienā patērēto kaloriju daudzumu. Ja Jums jau ir liekais svars – samaziniet uzņemto kaloriju daudzumu no Jums nepieciešamā par 10-15%. Jums nepieciešamo kaloriju daudzumu svara samazināšanai Jūs variet aprēķināt ŠEIT.
2. Lai izvairītos no neveselīga svara pieauguma, kopējam tauku patēriņam nevajadzētu pārsniegt 30% no kopējā uzņemto kaloriju daudzuma. Tai skaitā piesātinātajiem taukiem vajadzētu būt mazāk par 10% un transtaukskābju saturam mazākam par 1% no kopējā uzņemto kaloriju daudzuma. Aizstājiet piesātinātos taukus un transtaukskābes ar nepiesātinātajiem taukiem un centieties izvairīties no rūpnieciski pārstrādātiem pārtikas produktiem, kas ir galvenais transtaukskābju avots.
3. Uzturā lietojiet dažādus pēc iespējas svaigus (rūpnieciski neapstrādātus) produktus. Respektīvi – nelietojiet pusfabrikātus, bet gatavojiet paši. Ievērojiet Vidusjūras diētas uztura vadlīnijas – ne velti tā ir atzīta kā viena no visveselīgākajām un iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
4. Ikdienas dārzeņu, pākšaugu un augļu patēriņam vajadzētu būt vismaz 400 g dienā (papildus kartupeļiem un citiem cieti saturošiem sakņu dārzeņiem).
5. Brīvo cukuru patēriņam vajadzētu būt mazākam par 10% no kopējā uzņemto kaloriju daudzuma, bet ņemot vērā, ka cukurs bieži tiek uzņemts neapzināti cukura patēriņu būtu vēlams samazināt līdz 5%. Brīvie cukuri ir visi pārtikas produktiem vai dzērieniem papildus pievienotie cukuri (gan ražotāja, piemēram, cepumiem pievienotie, gan Jūsu, piemēram kafijai pievienotie), kā arī cukuri, kas dabiski atrodas medū, sīrupos, augļu sulās un to koncentrātos.
6. Sāli centieties lietot mazāk par 5 g dienā (tējkarote bez kaudzītes) – tas palīdzēs mazināt hipertensijas, sirds slimību un insulta risku.
7. Dzeriet pietiekami daudz ūdens. Ūdens ir jādzer 30 – 40 ml uz kilogramu sava svara visas dienas garumā. Vairāk par to, kāpēc ir jādzer ūdens lasiet ŠEIT un ŠEIT.
8. Centieties būtiski samaziniet alkohola daudzumu ikdienā vai nelietojiet to vispār. Veselībai droša alkohola deva gan nav noteikta un daži autori pat uzskata ka nelielas alkohola devas ir ieteicamas (piemēram, jau pieminētajā Vidusjūras diētā vīns nelielos daudzumos, kopā ar ēdienu tiek uzskatīts par normu). Salīdzinājumam – 100 ml sausā sarkanvīna satur ap 80 kcal, bet 100 ml degvīna jau ir ap 240 kcal.
9. Zīdīšana kombinācijā ar pareizu papildu uzturu, bērnam mazina aptaukošanās un citu ne infekcijas slimību risku nākotnē. Par veselīgu uzturu grūtniecības laikā lasiet ŠEIT.

Nepārspīlējiet, atcerieties ka šīs ir vispārējas rekomendācijas. Precīzs veselīga uztura sastāvs ir atkarīgs no konkrētā cilvēka vecuma, dzimuma, dzīvesveida un fiziskās aktivitātes līmeņa.

Piemēram – redziet kā atšķiras pamata vielmaiņas (kaloriju/enerģijas patēriņš dzīvības procesu uzturēšanai bez papildus fiziskām aktivitātēm) aprēķins vīriešiem un sievietēm pēc to vecuma.

Rekomendācijas par dažu produktu lietošanu uzturā 

Dārzeņi, pākšaugi un augļi

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām dienā ir jāapēd vismaz 400 grami dārzeņu, pākšaugu vai augļu. Ir pierādīts, ka tieši šāds svaigu dārzeņu un/vai pākšaugu (pupiņas, zirņi, lēcas u.tml.) un/vai augļu daudzums apgādā organismu ar tam minimāli nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu.

Ja iepriekš šos produktus ēdāt reti – palieliniet to daudzumu savā uzturā:

• Iekļaujot dārzeņus katrā ēdienreizē;
• Izmantojot svaigus dārzeņus un augļus kā uzkodas.

Dodiet priekšroku sezonas dārzeņiem, pākšaugiem un augļiem. Ēdiet pēc iespējas daudzveidīgākus augļus un dārzeņus, paplašiniet ierasto ēdienu klāstu. Izmēģiniet maz kaloriju receptes ar seleriju, rāceņiem, ķirbjiem, brokoļiem!

Tauki

PVO iesaka ierobežot jebkādu augu un dzīvnieku tauku uzņemšanu līdz 30% vai mazāk no kopējās dienas laikā uzņemt kaloriju daudzuma, samazināt transtaukskābju uzņemšanu un aizstāt piesātinātos taukus un transtaukskābes ar nepiesātinātajiem taukiem – vēlams ar polinepiesātinātajiem taukiem:

• Lietojiet uzturā svaigus, rūpnieciski neapstrādātus produktus. Izvairieties no rūpnieciski stipri pārstrādātiem (iepakotiem) produktiem, kas bieži satur daudz transtaukskābju;
• Gatavojot aizstājiet margarīnu un rafinētās eļļas ar neapstrādātām aukstā spieduma eļļām, piemēram – Extra Virgin olīvuj eļļu;
• Gatavojot produktus tos labāk ir labāk tvaicēt, vārīt vai grillēt, ja cepiet – tad izvēlieties cepšanai piemērotu eļļuun tikai iesmērējiet ar to pannu (nevis peldiniet produktus eļļā). Atsakieties vai vismaz samaziniet fritētu produktu īpatsvaru savā uzturā;
• Sviestu un speķi aizstājiet ar augu eļļām, kas bagātas ar poli nepiesātinātajiem taukiem, piemēram, nerafinētām olīvu, saulespuķu, rapšu, avokado, kukurūzas eļļām;
• Pērciet piena produktus ar dabiski zemu vai samazinātu tauku saturu (vājpiena biezpiens, siers un krēmsieri ar ap 10 – 20% tauku saturu, piens līdz 2%, krējums līdz 15% vai vēl labāk – aizstājiet krējumu ar dabīgo jogurtu);
• Pērciet liesu gaļu (ideāli tītara, vistas vai jaunlopa) un noteikti nogrieziet visus redzamos taukus, pirms sāciet to gatavot.

Cukurs

Pārmērīgs cukuru patēriņš veicina gan neveselīgu svara pieaugumu un aptaukošanos, gan palielina zobu kariesa risku. Pētījumos ir konstatēts, ka cukuri ietekmē asinsspiedienu un lipīdu līmeni serumā. Tas liecina, ka cukuru patēriņa samazināšana palīdz mazināt sirds un asinsvadu slimību risku.

Atcerieties – cukurs pats par sevi nav kaitīgs, kaitīga ir pārmērīga cukura daudzuma uzņemšana, jo, tad tiek pārsniegts Jums dienā nepieciešamais kaloriju daudzums, kas savukārt nozīmē, ka pārpalikums visticamāk tiks pārvērsts taukos. Dažādu našķu veidā dienas laikā var savākt ļoti daudz papildus kaloriju un rezultātā – it kā neko neēdu, bet svars – aug. Īpaši ar saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem un paku sulām var uzņemt daudz lieku šķidro kaloriju. Vairāk par cukuriem lasiet ŠEIT.

Cukura patēriņu var samazināt:

• Ierobežojot saldo uzkodu, konfekšu un saldināto dzērienu daudzumu uzturā (gāzētie un negāzētie bezalkoholiskos dzērieni, augļu un dārzeņu sulas, enerģijas un sporta dzērieni, gatavās tējas un kafijas, aromatizētie piena dzērieni u.tml.);
• Aizstājot saldās uzkodas ar svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Sāls (nātrijs un kālijs)

PVO uztura speciālisti uzskata, ka sāls patēriņa samazināšana līdz ieteicamajam līmenim (mazāk par 5 gramiem dienā) varētu palīdzēt novērst 1.65 miljonus nāves gadījumu gadā. Un atkal, nepārprotiet – sāls nav inde un mūsu organismam tā ir nepieciešama, to tikai nevajadzētu uzņemt pārāk daudz.

Cilvēki bieži vien nezina, cik daudz sāls viņi patērē, jo lielākā daļa sāls nāk no rūpnieciski pārstrādātiem produktiem (Gaļas pusfabrikātiem, bekona, šķiņķa, desām. Siera. Dažādām sāļām uzkodām. Buljona kubikiem. Sojas un zivju mērcēm u.tml.).

Sāls patēriņu var samazināt:

• Lietojot garšvielas, kas pastiprina garšas receptoru jūtību pret sāli (piemēram, asā paprika vai čilli);
• Ierobežojot savā ēdienkartē rūpnieciski pārstrādātās pārtikas īpatsvaru;
• Neizmantojot sāli un mērces ar augstu nātrija saturu;
• Ierobežojot sāļo uzkodu patēriņu;
• Lasot produktu etiķetes un izvēloties produktus ar zemāku sāls saturu;
• Iekļaujot uzturā vairāk dārzeņu un augļus ar paaugstinātu kālija saturu, jo kālijs var mazināt pārmērīgas nātrija uzņemšanas negatīvo ietekmi uz asinsspiedienu.

Nobeigumā

“Tu esi tas, ko tu ēd” – šī Hipokrāta frāze šodien, kad uzturā tiek lietots arvien mazāk svaigu un rūpnieciski neapstrādātu produktu ir nozīmīgāka kā jebkad agrāk, jo tieši no tā, ko liekam mutē tiek veidotas mūsu šūnas, audi, orgāni. Un sekojoši – tikai no mums ir atkarīgs vai tie tiks veidoti no labām izejvielām un cik daudz mūsos būs nedabisku, organismam svešu un kaitīgu vielu – mākslīgi sintezētu pārtikas piedevu (konservantu, stabilizatoru, emulgatoru … ) un to veidoto savienojumu veidā.

Mūsu organisms gandrīz visas nepieciešamās vielas saņem ar pārtiku un ūdeni. Pārtikas produktu sastāvs un to īpašības vistiešākajā veidā ietekmē gan mūsu veselību, fizisko attīstību, darba spējas, emocionālo stāvokli, gan dzīves ilgumu un kvalitāti kopumā.

Tie nav tikai skaisti vārdi – par to kā uzturs ietekmē mūsu veselību ir veikti ļoti daudzi pētījumi, piemēram: Uztura kvalitāte un galvenie hronisko slimību riski gan vīriešiem, gan sievietēm.

No otras puses.

Pārtika daudziem ir tikai viens no daudzajiem ikdienas dzīves elementiem. Starp darbu, darījumiem, ģimeni, sabiedriskām aktivitātēm un daudzām citām ikdienas norisēm pārtika var būt Jūsu rūpju saraksta pēdējā vietā.

Tāpēc.

Pirmais solis ceļā uz veselīgāku uzturu ir padarīt pārtiku par vienu no savām prioritātēm.

Tas nenozīmē, ka Jums stundām ilgi jāgatavo sarežģīti ēdieni, taču tas prasa zināmu uzmanību un pūles, īpaši, ja Jūsu dzīvesveids ir saspringts.

Bet.

Arī te ir risinājumi, piemēram – dodoties uz pārtikas veikalu reizi vai divas reizes nedēļā un iepērkoties pēc iepriekš sagatavota saraksta, Jūs variet nodrošināt, ka ledusskapī un pieliekamajā ir tikai veselīgi produkti.

Savukārt labi aprīkota virtuve ievērojami atvieglo veselīgu ēdienu un uzkodu pagatavošanu.

Veselīgs uzturs kopā ar fiziskām aktivitātēm ir lielisks veids, kā saglabāt labu veselību visas dzīves laikā!

Ēdiet gardi, ēdiet sabalansēti, kustieties un – esiet veseli!