Vai mūsdienu medicīna ir drauds mūsu veselībai?

Cilvēks apkārtējo vidi arvien vairāk pakļauj savai gribai.

Jā, mēs vēl nemākam novērst vulkānu izvirdumus un orkānus.

Tomēr.

Cilvēks jau ir bijis uz mēness un drīzumā apmeklēs citas planētas. Viņš gatavojas radīt mākslīgo dzīvību un mākslīgo intelektu, kas spēs kontaktēties ar dabisko dzīvību un pārsniegt to, ko ir radījusi daba.

Mēs kļūstam līdzīgi dievam!

Bet, no otras puses.

Ejot pa ielu, mēs redzam cilvēkus kas kustas lēni, kas elpo ar grūtībām, ir aptaukojušies, kuru acīs mēs redzam tikai sāpes un nolemtību.

Vai cilvēkam ir jāpaliek nožēlojamam sava ķermeņa un kaislību vergam?

Esmu pārliecināta, ka vairums atbildētu: “Protams, ka nē! Zinātne, sociālais progress… u.tml.”

Es arī esmu par progresu un zinātni.

Bet.

Tuvāk aplūkojot mūsu un pasaules veselības aizsardzības sistēmas –  izrādās, ka viss nav tik vienkārši un viennozīmīgi.

Tieši par to tad arī šīs pārdomas.

Fakti

1. Veselības aprūpes izdevumi pasaulē aug ātrāk nekā ekonomika. Ja šī tendence saglabāsies – naudas medicīnas aprūpei pietrūks jau ap 2050 gadu;
2. Mūsu fiziskā veselība par 50% ir atkarīga no dzīvesveida un uztura, par 20% no iedzimtības un apkārtējās vides ietekmes un tikai par 10% no medicīniskās aprūpes līmeņa;
3. Praktiski visi medikamenti ir toksiski (izraisa blaknes – jā, novērš konkrētus simptomus, bet arī ietekmē mūsu organismu, bieži vien neparedzamā veidā);
4. Lielākajai daļai pacientu medikamenti veselības stāvokli neuzlabo.

Kur ir problēma?

1841. gadā vidējais paredzamais jaundzimušas meitenes dzīves ilgums bija 43 gadi. Par laimi šobrīd tas ir gandrīz divreiz lielāks.

Bet.

Ir būtiski mainījušies mūsu dzīves apstākļi:

1. Mūsu ēdienkartē ir arvien vairāk rūpnieciski ultra apstrādātu produktu. Lasi: mēs apēdam daudz vairāk cukura, sāls, konservantu, emulgatoru, stabilizatoru – daudz dažādu ķīmisku savienojumu, kuri, protams atstāj ietekmi ne tikai uz produktu garšu, konsistenci un uzglabāšanas laiku, bet arī uz mūsu vielmaiņu, imunitāti u.tml.
2. Mēs kustamies arvien mazāk. Lasi: mūsu muskuļi un locītavas atrofējas, svars pieaug, hronisko slimību riski būtiski paaugstinās;
3. Vairums cilvēces dzīvo pilsētās. Lasi: paaugstināta piesārņojuma, stresa un trokšņa ietekmē;
4. Būtiski ir mainījies mūsu dzīves veids un uzlabojusies veselības aprūpe. Lasi: ir samazinājusies mirstība no infekcijas slimībām, bet neinfekcijas slimības ir kļuvušas daudz izplatītākas (sirds un asinsvadu slimības, diabēts, hroniskas elpceļu slimības, garīgās veselības traucējumi, neiroloģiskie traucējumi, vēzis…).

Rezultātā, jau pusmūžā medikamentu lietošana daudziem kļūst par ikdienu.

Un.

Lai gan tagad mēs dzīvojam ilgāk – kāda ir mūsu dzīves kvalitāte?

Kāpēc mūsdienu medicīna ir nopietns drauds mūsu veselībai?

Atbilde ir vienkārša – mūsu veselības aprūpes sistēma nespēj uzlabot pacientu veselības rādītājus, jo vairumā gadījumu cīnās nevis ar cēloņiem, bet ar sekām (simptomiem), piemēram:

1. Cukura diabēts bieži tiek ārstēts ar medikamentiem, piemēram, insulīnu (lai kontrolētu cukura līmeni asinīs), bet mazāk uzmanības tiek pievērsts tādām dzīvesveida izmaiņām kā uzturs un fizisko aktivitāšu veicināšana, kas varētu novērst vai aizkavēt slimības attīstību;
2. Augsta asinsspiediena un holesterīna kontrolei parasti tiek izrakstīti medikamenti, bet uztura paradumu maiņa un smēķēšanas atmešana, bieži tiek ignorēti;
3. Depresijas un trauksmes ārstēšanā kā pirmā izvēle tiek izmantoti medikamenti, lai gan psihoterapija vai dzīvesveida izmaiņas ilgtermiņā var būt efektīvākas un tiem nav nevēlamu blakņu;
4. Svara samazināšana bieži balstās uz medikamentiem (mēs vēlamies tievēt ātri un bez piepūles) vai medicīnisku iejaukšanos (piemēram, bariatriskām operācijām), nevis uz dzīvesveida un uztura paradumu izmaiņām.

Vairāki redzami zinātnieki uzskata ka mūsdienu medicīna, pārmērīgi izrakstot zāles, rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai.

Piemēram, Pīters Gēčs (Peter Gøtzsche) lēš, ka recepšu medikamenti ir trešais biežākais nāves cēlonis pasaulē aiz sirds slimībām un vēža.

Ekonomiski attīstītajās valstīs recepšu medikamentu lietošana ir sasniegusi visu laiku augstāko līmeni – gandrīz puse pieaugušo lieto vismaz vienu medikamentu, bet ceturtā daļa – vismaz trīs medikamentus.

Pamācoši, ka paredzamais dzīves ilgums šajās valstīs kopš 2010. gada ir palēninājies.

Pretēji izplatītajam uzskatam, iedzīvotāju novecošanās izmaksas pašas par sevi nav drauds valsts veselības aprūpes sistēmai – drauds ir neveselīga iedzīvotāju novecošanās.

Vislielāko slodzi veselības aprūpes budžetam rada gandrīz pilnībā novēršamu hronisku slimību, piemēram, sirds slimību, augsta asinsspiediena un 2. tipa diabēta (ir pierādīts, ka tas ir atgriezenisks līdz pat 60 % pacientu), ārstēšana. Piemēram, Apvienotajā karalistē tikai 2. tipa diabēta ārstēšanai vien tiek tērēts aptuveni 10 % Nacionālā veselības aprūpes budžeta.

Tomēr.

Tā vietā, lai, mainot dzīvesveidu, novērstu hronisko slimību cēloņus – mēs dodam priekšroku medikamentiem, kas, lielākajai daļai pacientu nesniedz nekādu ilgtermiņa veselības stāvokļa uzlabojumu.

Realitāte ir tāda, ka veselīgs dzīvesveids samazina ne tikai risku saslimt tālā nākotnē – to pozitīvā ietekme uz dzīves kvalitāti izpaužas jau dažu nedēļu, dažreiz pat dienu laikā (palasiet manu tievēšanas izaicinājumu dalībnieku atsauksmes).

Nobeigumā

Mums patīk raksti par diētām un veselīgu dzīvesveidu.

Bet.

Mēs bieži nespējam rakstīto uztvert kritiski. Piemēram – ja kāda slavenība paziņo, ka seko kādai diētai – mēs paskatāmies uz viņu un redzam, ka viņa izskatās pat ļoti labi un – izdarām secinājumu, ka tas ir diētas nopelns, ka, ja arī es to ievērošu, es izskatīšos tikpat labi.

Un aizmirstam, ka šai slavenībai ir personīgais pavārs, fitnesa treneris, kosmetologs… – vesela komanda, kuras vienīgās rūpes ir, lai viņa izskatītos lieliski.

Jau vairāk kā 15 gadus es katru dienu palīdzu uzlabot pašsajūtu un veselību gan jauniem, gan veciem, gan cilvēkiem ar sportisku miesas būvi, gan apaļīgiem.

Es esmu redzējusi kā sieviete ar 116 kg svaru kļūst par fitnesa modeli (ar 53 kg svaru), kā normalizējas asinsspiediens, pazeminās holesterīns…

Bez medikamentiem un drastiskām diētām.

Tikai mainot savu dzīvesveidu un uztura paradumus.

Respektīvi:

• Lielākajā daļā slimību nav vainojama daba (gēni, iedzimtība u.tml.), bet tikai mēs paši – visbiežāk mēs slimojam dēļ slinkuma un alkatības (visu gribam ātri un bez piepūles);
• Lai mēs būtu veseli – ir vajadzīga pastāvīga piepūle. To nevar aizstāt ar medikamentiem. Bet labā ziņa ir tāda, ka mūsu organisms ir tik labi veidots, ka veselību ir iespējams atgūt gandrīz no jebkura stāvokļa (līdz ar vecumu tam gan ir nepieciešama arvien lielāka piepūle);
• Mūsu piepūles lielumu nosaka – mērķa nozīmīgums, laiks un tā sasniegšanas varbūtība. Diemžēl veselība kā svarīgs mērķis cilvēkam priekšplānā izvirzās tikai tad, kad tā būtiski pasliktinās (un arī tad ne vienmēr);
• Veselības uzlabošanai vienlīdz nepieciešami ir vingrinājumi, uztura ierobežojumi, laiks un spēja atpūsties. Un – arī tuvo cilvēku atbalsts;
• Veselības uzturēšanai pietiek ar 20 – 30 minūtēm fiziskas slodzes dienā, bet tādas, lai Jūsu pulss paaugstinātos apmēram divas reizes un slodzes laikā Jums būtu grūti tekoši runāt;
• Mēdz teikt, ka laba veselība pati par sevi ir laime. Bet – ir tik viegli pie tās pierast un pārstāt to pamanīt. Tā palīdz sasniegt laimi ģimenē un darbā. Savukārt, slimība noteikti ir nelaime, īpaši, ja tā ir smaga un ilgstoša;
• Nepaļaujieties tikai uz medicīnu – dažu slimību ārstēšanā tā ir nepieciešama, bet tā nevar padarīt cilvēku veselu. Līdz šim tā pat nevar mums iemācīt, kā kļūt veseliem;
• Ārsti reizēm mēdz pārspīlēt cilvēka vājumu un savas zinātnes spēku, respektīvi – rada iedomātas slimības un izraksta nevajadzīgas zāles.

Un pašā noslēgumā daži vārdi jauniešiem.

Šobrīd Jūs esiet veseli, un galvu Jums neaptumšo domas par nākotnes slimībām.

Bet.

Laiks skrien ātri.

Turklāt.

Daudzi no Jums jau tagad saskaras ar veselības problēmām.

Padomājiet ko Jūs variet savā labā darīt kamēr tās nav kļuvušas par ikdienu.

Ēdiet gardi, ēdiet sabalansēti, kustieties un – esiet veseli!