Neveselīgs uzturs saīsina dzīvi vairāk nekā smēķēšana!

Tiešām?

Tiešām – visā pasaulē aptuveni 11 miljoni nāves gadījumu katru gadu ir saistīti ar nepareizu/neveselīgu uzturu.

Mūsu ēšanas paradumi mūs neietekmē uzreiz, bet pamazām. Tāpēc to ietekme uz mūsu veselību nav tik acīmredzama kā, piemēram, saindēšanās vai infekcijas slimības.

Process ir lēns, bet nenovēršams.

2019 gadā žurnālā The Lancet tika publicēta ilgstoša, 195 valstīs veikta pētījuma analīze, kas atklāja, ka mūsu ikdienas uzturs mūsu veselībai ir kaitīgāks nekā smēķēšana un ir saistīts ar katru piekto nāves gadījumu.

Neveselīga diēta/uzturs nesaīsina mūsu dzīves tiešā veidā, bet gan izraisot sākumā nelielas izmaiņas mūsu organismā (paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, sliktais holesterīns …), kas savukārt veicina tādu neinfekcijas slimību attīstību kā, sirds un asinsvadu slimības, diabēts, vēzis u.tml.

Kas tad mūsu uzturā ir tas, kas mūs nogalina?

Nekādu pārsteigumu. Mēs visi to zinām:

1. Mēs ēdam pārāk daudz rūpnieciski apstrādātu produktu ar kuriem uzņemam pārāk daudz sāls un cukura;
2. Mēs ēdam pārāk maz pilngraudu produktu, dārzeņu, augļu, riekstu, sēklu …

Jau minētajā pētījumā tika konstatēts, ka katru gadu:

• Trīs miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pārāk lielu sāls patēriņu;
• Trīs miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pārāk mazu pilngraudu produktu īpatsvaru uzturā;
• Divi miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pārāk mazu augļu patēriņu;
• Pārāk zems riekstu, sēklu, dārzeņu, omega-3 (jūras veltes) patēriņš un zems šķiedrvielu līmenis bija citi galvenie iemesli.

Respektīvi – tieši uzturs visbūtiskākajā veidā ietekmē mūsu veselību.

Kā mūsu uzturs mūs nogalina?

Apmēram 10 miljoni no 11 miljoniem ar uzturu saistīto nāves gadījumu bija sirds un asinsvadu slimības, pārējie – vēzis un 2. tipa diabēts.

Respektīvi – pārāk daudz sāls:

• Pārāk daudz sāls paaugstina asinsspiedienu, un tas savukārt palielina sirdslēkmju un insulta risku;
• Pārāk daudz sāls var arī tieši ietekmēt sirdi un asinsvadus, izraisot sirds mazspēju.

Savukārt, pilngraudu produkti, augļi un dārzeņi rada pretēju efektu – tie ir “kardioprotektīvi” un pazemina sirdsdarbības traucējumu riskus.

Optimāls uzturs – cik tālu no tā esam?

Globāli – ļoti tālu. Apmēram 800 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš badu. Tajā pat laikā ap 1,9 miljardiem cilvēku sver pārāk daudz. Gan bads, gan aptaukošanās var kļūt par iemeslu slimībām, kas būtiski saīsina mūsu dzīvi.

Izraēlā, Francijā, Spānijā, Itālijā un Japānā ar uzturu saistīto slimību līmenis ir viszemākais. ASV 2017. gadā ierindojās 43. vietā, bet Ķīna ieņēma 140. vietu. Vismazākais ar uzturu saistīto nāves gadījumu skaits ir Izraēlā – 89 uz 100 000 iedzīvotāju gadā, vislielākais ir Uzbekistānā – 892 uz 100 000 iedzīvotāju gadā.

Pētījums parāda ka uzturs nevienā valstī nav ideāls, bet valstīs, kurās pamatā pieturas pie Vidusjūras ēšanas modeļa ir arī vismazākais ar uzturu saistīto nāves gadījumu skaits.

Vairāk par Vidusjūras diētu lasiet ŠEIT.

Ar uzturu saistīto nāves gadījumu skaits (DALYs – Data on disease-specific deaths and disability-adjusted life-years) uz 100 000 iedzīvotāju 2017. gadā.

Avots: pubmed.ncbi.nlm.nih.gov

Ko mēs ēdam par daudz un ko par maz?

Avots: The Lancet

Stāvoklis kļūst vēl sliktāks, ja tiek ievērotas tādas modes diētas kā, piemēram – Keto, Atkinsa, Dikāna, Paleo … , kuras būtiski ierobežo ogļhidrātu un šķiedrvielu uzņemšanu (pilngraudu produkti, dārzeņi, rieksti, sēklas …).

Ko darīt?

Uztura kvalitātei ir nozīme neatkarīgi no Jūsu svara.

Internets ir pilns ar dažādām “Super iedarbīgām” diētām un svara samazināšanas knifiem, kas, jā – dod īstermiņa rezultātu, bet galu galā svars atgriežas un arī veselība cieš.

Ieteikums ir vienkāršs – palieliniet pilngraudu produktu, dārzeņu, augļu, riekstu, sēklu un piena produktu īpatsvaru savā ēdienkartē un samaziniet sāls daudzumu.

Praksē tas nozīmē atteikšanos no rūpnieciski apstrādātas pārtikas (sākot ar gaļas pusfabrikātiem līdz čipsiem, cepumiem …) un gatavošanu mājās.

Es zinu – tas nav vienkārši, bet ir vērts pamēģināt. Izmainīt uztura paradumus ir vieglāk, ja izmaiņas notiek pamazām – Jūs sāciet vairāk gatavot mājās, iekļaujiet savā uzturā vairāk dārzeņu, augstākā labuma kviešu miltu izstrādājumus nomainiet ar pilngraudu produktiem, atsakieties no saldinātajiem dzērieniem … Un tā, soli pa solim Jūsu ēšanas paradumi kļūst arvien veselīgāki.

Bet, protams, Jums vienmēr ir izvēle – dzīvot aktīvi, ēst veselīgi un nodzīvot ilgu mūžu vai ēst visu, kas garšo, lietot alkoholu, smēķēt, darīt visu, kas vien ienāk prātā un nomirt 60 gadu vecumā.