Vidusjūras diēta

Vidusjūras diēta ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kas tā tāda un kāpēc izpelnījusies tik augstu novērtējumu?

Sāksim ar to, ka Vidusjūras diētai nav tieša sakara ar tievēšanu – tā drīzāk ir kā pareiza uztura vadlīnijas, kuras ievērojot mēs esam veselāki un jūtamies labāk. UNESCO Vidusjūras diētu ir definējis šādi: “Vidusjūras diēta ietver prasmju, zināšanu, rituālu, simbolu un tradīciju kopumu attiecībā uz kultūraugiem, ražas novākšanu, zveju, lopkopību, saglabāšanu, pārstrādi, ēdiena gatavošanu un, jo īpaši pārtikas koplietošanu un patēriņu.”.

Vārds “diēta”, kas mūsdienās ir kļuvis par sinonīmu “svara zaudēšana” ir cēlies sengrieķu vārda δίαιτα (diaita), nozīmē dzīves veids  jeb pareizs uzturs.

Lai atbilstu mūsdienu skaistuma kanoniem un tiecoties pēc veselības un skaistuma cilvēce izgudro un praktizē ļoti dažādas diētas. Daudzas no tām ir maigi sakot ne visai veselīgas vai pat kaitīgas veselībai, bet Vidusjūras diēta ir izņēmums. Pēc būtības Vidusjūras diēta ir sabalansēts, veselīgs uzturs, kuru ievērojot Jūs nodrošināsiet savu organismu ar visu tam nepieciešamo – tai nav kontrindikāciju un tā pilnīgi noteikti nekaitē veselībai.

Bet vēlreiz uzsveru – Vidusjūras diēta nav kārtējā tievēšanas diēta – tā ir jāuztver kā veselīgas ēšanas vadlīnijas. Ievērojot to un ēdot vairāk kā jums nepieciešams, Jūs tāpat pieņemsieties svarā un otrādi – ievērojot kaloriju deficītu – Jūsu svars samazināsies.

 

Kas tad Vidusjūras diētā ir tik īpašs?

Tika ievērots, ka Vidusjūras valstu iedzīvotāji mazāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām un viņu dzīves ilgums atšķiras, piemēram, Krētas iedzīvotājiem 50., 60. gados bija vislielākais dzīves ilgums pasaulē – vidēji 80 gadi. Tika noskaidrots, ka ilgā mūžu priekšnosacījumi ir uzturs un dzīves veids.

Vidusjūras diēta dažādās valstīs (Itālija, Grieķija, Spānija …) un reģionos ir atšķirīga, tāpēc tai ir dažādas definīcijas. Bet kopumā:

  • Dārzeņi un augļi sastāda ap 60% no kopējā apēstā daudzuma (vitamīni, mikroelementi, antioksidanti, šķiedrvielas);
  • Netiek izmantoti tauki – tikai auksta spieduma olīveļļa (Krētā uz vienu iedzīvotāju tiek patērēti ap 80 litri olīveļļas gadā);
  • Sāls tiek lietota maz – tā tiek aizstāta ar dažādām garšvielām – piemēram, ja ēdienam pievieno piparus vai asos sarkanos piparus (čilli u.tml.), tie padara garšas receptorus jutīgākus pret sāli, tāpēc to var lietot mazāk;
  • Graudaugi pirms vārīšanas tiek izmērcēti (ar ūdeni tiek nolieta daļa cietes);
  • Jūras veltes izmanto kā gaļas aizstājēju (zivis ēd vismaz 2 reizes nedēļā);
  • Maltītes ir biežākas – 4-5 reizes dienā;
  • 1,5-2 litri ūdens dienā – kā obligāta uztura sastāvdaļa;
  • Vīns nelielos daudzumos, kopā ar ēdienu.

Respektīvi – daudz dārzeņu, augļu, pākšaugu, riekstu, pupiņu, graudaugu, graudu, zivju un jūras velšu, nepiesātinātu tauku (olīveļļa), liesa gaļa, pilngraudu produkti, piena produkti ar dabiski zemu tauku saturu, ūdens un zāļu tējas.

 

Kā savus uztura paradumus tuvināt Vidusjūras diētai?

Sāciet ar:

  • Ēdienus veidojiet ar/ap dārzeņiem, pupiņām un pilngraudu produktiem;
  • Ēdiet zivis vismaz divas reizes nedēļā;
  • Gatavojot ēdienu, margarīna, sviesta vai tauku vietā izmantojiet olīveļļu;
  • Pasniedziet svaigus augļus desertā.

Vidusjūras diēta nozīmē arī būt fiziski aktīvam un dalīties maltītēs ar saviem mīļajiem – tā ir ģimeniska pieeja. Izbaudiet savas maltītes!

 

Nobeigumā

Uzturs ir interesanta lieta – vairums par to ko liek mutē īpaši nepiedomā, jo tūlītēja efekta jau nav – problēmas ar veselību parādās pēc vairākiem gadiem. Mūsdienu ēdienkartē lielākā daļa produktu ir rūpnieciski pārstrādāti – tajos ir konservanti, emulgatori, krāsvielas … daudzas no šīm piedevām ir pilnībā mākslīgi sintezētas, kuras mūsu organisms neatpazīst (vai tās mūsu organismā veido savienojumus, kurus organisms neatpazīst) – un ja neatpazīst, tad nevar arī pārstrādāt un kaitīgo izvadīt – paiet gadi un mēs sākam apmeklēt ārstus, kas daudzos gadījumos nebūtu jādara, ja mēs vairāku gadu laikā nebūtu piesārņojuši savu organismu ar visādiem Sū… .

75%-85% hronisko saslimšanu ir saistītas arī ar dzīvesveidu (tai skaitā ēšanas paradumiem) un nevar tikt izskaidrotas tikai ar ģenētisku predispozīciju.

Labi sabalansētā Vidusjūras diēta, kurā tiek izmantoti gandrīz tikai svaigi produkti ir ieteicama vispirms jau mūsu veselības stāvokļa un pašsajūtas uzlabošanai.

Pastāsti ko Tu par šo tēmu domā

Share on facebook
Share on pinterest
Share on twitter
Share on linkedin
Share on telegram
Share on email

Seko man

Atkal par ātro tievēšanu

Par “ātro tievēšanu”

Nu, ko siltumiņš klāt un daudzi ar steigu metas labot, ko, nu vēl var labot – pa ziemu un Covid laiku “sastrādāto”…. Klubi ciet, bet vietas un iespējas sportošanai jau vienmēr var atrast. Un to mēs centīgi tagad darām un darīsim. Vai ne?

Lasīt visu rakstu »