Alkohols un Veselība

Vai mana veselība būtu labāka, ja es pārtrauktu lietot alkoholu?

Vai alkohola lietošana ir jāpārtrauc, lai mainītu savu ķermeni? Vai arī – alkohols patiesībā varētu būt noderīgs?

Varbūt man vajadzētu atteikties no alkohola?

Vai esat kādreiz sev uzdevis šo jautājumu?

Daudzi mani klienti ir.

Tajā pašā laikā, tāpat kā daudzi mani klienti, arī es nekad neesmu jutusi, ka man vajadzētu pilnībā atteikties no alkohola, jo uzskatām, ka mūsu alkohola patēriņš ir “mērens”.

Taču dažādi dzērieni ar lielāku vai mazāku alkohola saturu mūsu dzīvē parādās diezgan bieži – dažiem patīk iedzert alu, lai atzīmētu darba dienas beigas vai nedēļas nogalē iepriecināt sevi ar glāzi vīna vai kādu kokteili …

Un.

Dzērieni var sākt summēties …

Ja mēs uzskatām, ka ievērojam veselīgu dzīvesveidu – alkohola lietošanu ir viegli attaisnot – mēs vingrojam, mēs cenšamies ēst veselīgi …

Bet tomēr.

Vai ar mums viss ir kārtībā?

Varbūt mēs attaisnojam kaut ko, ko mums nevajadzētu attaisnot?

Vai mēs sev iestāstām, ka alus vai sarkanvīns ir veselīgi, jo tie ir pilni ar antioksidantiem?

Un, ziniet – atbilde nav vienkārša.

Šajā rakstā mēģināsim izprast alkohola lietošanas patiesos riskus.

Jūs, iespējams, esiet dzirdējuši, ka mērena dzeršana patiesībā ir noderīga?

Ka mērena alkohola lietošana ir saistīta ar mazāku diabēta, žultsakmeņu un koronāro sirds slimību risku.

Un.

Patiešām šķiet, ka viegla vai mērena alkohola lietošana ir labvēlīga sirdij un asinsrites sistēmai, palīdzot par 25-40% samazināt sirds apstāšanos un trombu izraisīta insulta risku.

Ir veikti vairāki pētījumi, kas liecina, ka dzērāji – pat tie, kas dzer daudz – faktiski dzīvo ilgāk par cilvēkiem, kuri nedzer.

Šī tēma žurnālu un dažādu Online mediju virsrakstos parādās diezgan bieži.

Bet.

Tiek noklusēts, ka veselības eksperti iesaka nesākt dzert, ja Jūs to vēl neesiet sākuši.

Kāpēc? Ja jau mērena alkohola lietošana ir tik noderīga un to apstiprina pat pētījumi – tad kāpēc gan nepievienot savai ēdienkartei, piemēram, glāzi vai divas ar antioksidantiem bagātā sarkanvīna?

Atbilde ir vienkārša – Jo neviens nezina kāds alkohola daudzums katram no mums ir  vai nav veselīgs.

Neskatoties uz visiem virsrakstiem un pētījumiem par alkohola lietošanu – Lielākā daļa pētījumu par alkohola iespējamo labvēlīgo ietekmi uz veselību ir lieli ilgtermiņa epidemioloģiskie pētījumi.

Šāda veida pētījumi nekad neko nepierāda!

Tā vietā, lai pierādītu, ka X izraisa Y, tie vienkārši norāda, ka X, šķiet, ir saistīts ar Y.

Tāpēc, lai gan daudzi pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri alkoholu lieto mērenībā, ir  mazāk iepriekš minēto veselības problēmu nekā tiem, kas alkoholu nelieto, tas nebūt nenozīmē, ka šos ieguvumus izraisa alkohola lietošana.

Respektīvi – pamatojoties uz šiem pētījumiem mēs nevaram apgalvot, ka alkohols mazina konkrētus sirds un asinsvadu slimību riskus.

Piemēram – iespējams, ka alkohola lietošana paaugstina ABL (“labā”) holesterīna līmeni, bet tikpat labi ir arī iespējams, ka mērena alkohola lietošana mazina stresu un tieši stresa mazināšana nevis alkohols ir “labā” holesterīna līmeņa paaugstinās iemesls.

Vai arī – alkohols nelielās devās vispār neatstāj nekādu ietekmi uz mūsu organismu.

Bet.

Visticamāk, ka to cilvēku dzīvē (kuri alkoholu patērē mēreni) notiek arī kaut kas cits, kas uztur viņu veselību un, kas nav saistīts ar alkohola lietošanu, piemēram:

• Viņiem ir spēcīgi un izturīgi gēni;
• Viņi ir pakļauti mazākam stresam;
• Viņiem ir labi sociālie sakari un atbalsts;
• Viņiem ir veselīgs dzīvesveids;
• Vai vienkārši un atklāti – Mēs vienkārši precīzi nezinām.

Jebkāda alkohola fizioloģiskā ietekme varētu būt katram cilvēkam atšķirīga – alkohola daudzums, kas var palīdzēt Jūsu sirds veselībai, var kaitēt cita cilvēka veselībai, piemēram, ja viņam ir paaugstināts asinsspiediens.

Un.

Lielākā daļa pētījumu liecina, ka minētie veselības ieguvumi ir novērojami tikai, ja alkohola lietošana ir viegla vai mērena (pat bez atsevišķiem smagiem alkohola lietošanas gadījumiem).

Un te nu mēs nonākam pie jautājuma:

Kas vispār ir mērena alkohola lietošana?

Definīcijas atšķiras, bet “mērena alkohola lietošana” nozīmē vidēji:

• Sievietēm – līdz septiņiem dzērieniem nedēļā, bet ne vairāk kā trīs dzērieni vienā dienā;
• Vīriešiem – līdz 14 dzērieniem nedēļā, bet ne vairāk kā četri dzērieni vienā dienā.

Viens dzēriens orientējoši ir:

• 355 ml/12 oz alus ar alkohola saturu 4,2-5%;
• 236-297 ml/8-10 oz aromatizētie iesala dzērieni ar alkohola saturu ~7%;
• 148 ml/5 oz vīns ar alkohola saturu 12%;
• 89-118 ml/3-4 oz stiprinātais vīns (portvīns, šerijs …) ar alkohola saturu 17%;
• 59-89 ml/2-3 oz liķieris vai aperitīvs ar alkohola saturu 24%;
• 44 ml/1,5 oz konjaks, brendijs, džins, tekila, viskijs, vodka … ar alkohola saturu 40%.

Par pārmērīgu dzeršanu uzskata:

• Vīriešiem – pieci vai vairāk dzērieni divu stundu laikā;
• Sievietēm – četri vai vairāk dzērieni divu stundu laikā.

Bet.

Kad Jūs pēdējo reizi iepildījāt vīnu mērtraukā vai nedēļas beigās uzskaitījāt kopējo izdzerto  dzērienu skaitu?

Pētījumi liecina, ka cilvēki parasti nenovērtē savu alkohola patēriņu

Respektīvi – robeža starp vieglu, vidēju un “smagu” alkohola patēriņu ir viegli pārkāpjama pašam to pat neapzinoties.

Piemēram, ja sieviete izdzer:

• Darba dienās pa 1 glāzei vīna pie pusdienām;
• Piektdienas vakarā pāris Martini;
• Sestdien kopā ar draugiem glāze džina ar toniku un divas glāzes vīna.

It kā jau nekā daudz, bet nedēļas laikā sanāk jau 10 dzērieni (mērena alkohola lietošana – 7 dzērieni nedēļā).

Un.

Tā jau var būt problēma, jo pārmērīga alkohola lietošana jau pavisam noteikti ir saistīta ar nopietniem veselības riskiem.

* Jo īpaši, ja ģimenē ir zināms alkoholisma gadījums.

** Ja alkohols izraisa vēlmi ēst vairāk vai izvēlēties enerģijas bagātus ēdienus.

Īpaši gados jauniem vīriešiem pat mērena alkohola lietošana palielina nejaušu traumu vai nāves risku, ko izraisa “Ei, jūs visi, paturiet manu alu un skatieties!” efekts – jaunības bravūra apvienojumā ar vājāku impulsu kontroli un tādām lietām kā mehāniskie transportlīdzekļi u.tml.

Alkohola lietošana vienmēr ir saistīta ar tā iespējamu ietekmi uz veselību

Galu galā alkohols ir sava veida inde kuru mēs varam relatīvi droši baudīt tāpēc, ka tā mūsu organismā tiek pārvērsta mazāk kaitīgās vielās:

• Izmantojot fermentus alkohola dehidrogenāzi (ADH) un aldehīdu dehidrogenāzi (ALDH), mūsu organisms pārveido etanolu par acetaldehīdu un pēc tam par acetātu. Ķermenī acetāts sadalās oglekļa dioksīdā un ūdenī;
• Otrā alkohola pārstrādes sistēma – mikrosomālā etanola oksidēšanas sistēma (MEOS) – ir saistīta ar citohromu P450 (CYP), enzīmu grupu, iedarbojas uz potenciāli toksiskām molekulām (piemēram, medikamentiem), lai tās varētu droši izvadīt.

Cilvēkiem, kuri alkoholu patērē nelielos daudzumos, MEOS pārstrādā tikai aptuveni 10 % etanola. Bet jo vairāk un stiprākus dzērienus lietojam, jo spēcīgāk šī sistēma sāk darboties.

Un.

Tas nozīmē, ka MEOS var būt mazāk pieejama citu toksīnu pārstrādei. Respektīvi – oksidatīvie šūnu bojājumi un citi liela alkohola patēriņa radītie kaitējumi palielinās.

Būtība ir sekojoša:

1. Lai mēs nesaindētos ar alkoholu – mūsu organismam tas ir jāpārveido tam nekaitīgos vai mazāk kaitīgos savienojumos;
2. Mūsu spēja pārstrādāt alkoholu ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram:
   • Mūsu dabiskā individuālās ģenētiskās noturības;
   • Mūsu etniskā izcelsmes un ģenētiskā fona (piemēram, daudziem Austrumāzijas izcelsmes cilvēkiem ir ģenētiski saistīts enzīma aldehīda dehidrogenāzes deficīts, kas ietekmē viņu spēju pareizi pārstrādāt alkoholu);
   • Mūsu vecuma;
   • Mūsu ķermeņa izmēra;
   • Mūsu dzimuma;
   • Mūsu individuālās enzīmu kombinācijas alkohola pārstrādei utt.
3. Deva ir svarīga, tomēr – jebkurš alkohola daudzums mūsu organismam ir jāpārstrādā.

Kādi ir secinājumi?

Kāds alkohola daudzums līdzsvaro baudu ar mūsu organisma spēju reaģēt un atgūties pēc indes pārstrādes?

Ziniet – katram šis daudzums ir savādāks, tāpēc – viennozīmīgas atbildes nav.

Iepriekš minētās mērenas alkohola lietošanas vadlīnijas vīriešiem un sievietēm ir ekspertu labākais minējums par alkohola daudzumu, ko var vairums cilvēku var lietot ar statistiski minimālu risku.

Bet.

Tas nenozīmē, ka mērena alkohola lietošana nerada riskus.

Bet, ja man patīk iedzert?

Daži cilvēki mēdz nošķirt fizisko labsajūtu no emocionālās baudas, citi – nē. Tomēr, patiesība ir tāda, ka dzīves kvalitāte, prieks un sociālie kontakti ir svarīgas mūsu veselības sastāvdaļas.

Kontinentālajā Eiropā pusdienu laikā tiek dzerts vīns (skandināviem tas ir gaišais alus lättöl). Apvienotajā Karalistē un Japānā pēc darba ir ierasts ieiet krogā vai divos. Ziemeļeiropieši dievina savu brennivin, glögg vai akvavit (nemaz nerunājot par degvīnu). Dienvidamerika un Dienvidāfrika ir slavenas ar saviem sarkanvīniem.

Respektīvi – lielai daļai pasaules iedzīvotāju alkohols – alus, vīns vai stiprie alkoholiskie dzērieni – ir gandrīz neatņemama dzīves sastāvdaļa.

Un, ja Jūs to lietojiet mērenībā – tad Jūsu dzīvē ir biežāk sastopami gaumīgi vakari draugu lokā, tosti ar šampanieti u.tml.

Un tam ir nenoliedzami ieguvumi:

• Prieks. Ja pieņemam, ka nedzeriet kandžu vai ko tai līdzīgu, alkoholiskie dzērieni parasti ir ļoti garšīgi;
• Atpūta. Neliels alkohola daudzums asinīs palīdz mums justies atbrīvotiem. Un, laba vīna glāze, tāpat kā laba maltīte, mums ļauj uz brīdi nedaudz atslābināties;
• Radošums. Ir pierādījumi, ka, esot nedaudz iereibušiem, mums dažreiz veiksmīgāk izdodas atrisināt problēmas, jo pastiprinās nestandarta/radošā domāšana;
• Sociālā saikne. Vīna lietošana var veicināt sociālo saikni, pateicoties tā sauktajiem “zelta mirkļiem”, kad visi kopā smaidām un smejamies par vienu un to pašu joku. Šī kopības, piederības un prieka sajūta var veicināt gan mūsu veselību, gan ilgmūžību.

Ja dzeriet, tad izbaudiet dzērienu!

Ja mērena alkohola lietošana piešķir Jūsu dzīvei pievienoto vērtību un prieku – iedzeriet.

Bet.

Nedzeriet tāpēc, ka:

• Esiet stresā;
• Ieraduma pēc;
• Citi negrib dzert vienatnē;
• Tas ir “veselīgi”.

Aizmirstiet par alkohola potenciāli labvēlīgo ietekmi uz veselību

Ir daudz citu un noteikti efektīvāku veidu, kā samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, piemēram – veselīgs dzīvesveids, sabalansēts uzturs, sports, atturēšanās no smēķēšanas …

Tai pat laikā.

Vēlēšanās izbaudīt perfektu Old Fashioned, retu sakē vai labu vīnu, iespējams, ir labākais alkohols lietošanas iemesls.

Bet.

Tāpat kā ēdieni arī dzērieni ir jābauda un vēlams – nelielos daudzumos 😊.

Dzeršana vai nedzeršana nav ne veselīga, ne neveselīga

Te runa ir par kompromisiem.

Alkohols ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas ietekmē mūsu veselību un fizisko veiktspēju.

Tas, vai turpināt vai samazināt alkohola lietošanu, ir atkarīgs no tā, kādi ir Jūsu mērķi, cik daudz Jūs dzeriet un ko Jūs dzeriet.

Un.

Tikai Jūs ziniet, ko un kāpēc esiet vai neesiet gatavi savā dzīvē mainīt.

Dažreiz vienkārši ir jāizdara izvēle – jāpasaka “jā” vai “nē”:

• Teikt “jā” skaistai vēdera presei var nozīmēt teikt “nē” dažiem dzērieniem pie bāra;
• Teikt “jā” piektdienas “laimes stundai” var nozīmēt teikt “nē” sestdienas rīta treniņam;
• Teikt “jā” maratona treniņiem var nozīmēt teikt “nē” dzērieniem nedēļas nogalēs;
• Teikt “jā” labākam miegam (un uzmanības koncentrēšanai, un garastāvoklim) var nozīmēt pateikt “nē” ikdienas vīna glāzei pie pusdienām vai vakariņām;
• Teikt “jā” mērenam alkohola patēriņam var nozīmēt atrast veidu, kā pateikt “nē” stresa izraisītājiem – cilvēkiem vai situācijām, kas izraisa vēlmi iedzert.

Vai arī ko Jūs esiet vai neesiet gatavi darīt, lai samazinātu alkohola patēriņu:

• Pat ja neesiet gatavi samazināt kopējo alkohola patēriņu – varbūt Jūs esiet gatavi dzert lēnāk un apdomīgāk?
• Varbūt Jūs cenšaties zaudēt svaru, tāpēc apsveriet iespēju dzert nedaudz mazāk, piemēram – nevis 3 alus, bet 2;
• Iespējams, Jūs esiet gatavi atturēties no alkohola lietošanas vairumā sabiedrisko pasākumu, bet neesiet gatavi atturēties no vīna glāzes sava partnera dzimšanas dienas svinībās;
• …

Nobeigumā

Varbūt nākotnē būs “labākā” atbilde uz jautājumu, cik daudz alkohola ir veselīgi vai neveselīgi.

Pagaidām mēs to vēl nezinām.

Vismaz nezinām pilnīgi precīzi.

Un.

Tas ir labi 😊.

Alkohola lietošanas vadlīnijas mums nepasaka, kāda ir alkohola ietekme konkrēti uz katru no mums. MĒS esam dažādi!

Tāpēc uz brīdi aizmirstiet par “ekspertu” padomiem.

Tā vietā ieklausieties sevī, savā ķermenī.

Uzklausiet tā norādījumus. Uzmanīgi vērojiet sevi, apkopojiet datus un novērtējiet, kā alkohols iedarbojas vai nedarbojas uz Jums.

Uzrakstīt savu “Īpašnieka rokasgrāmatu” – sev kā unikālai personībai, nosakiet prioritātes un centieties tās ievērot.