Pārtikas piedevas jeb E vielas

Pieaugot bažām par pārtikas piedevu jeb E vielu drošību un iespējamiem veselības apdraudējumiem, tām tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.

Īpaši aktuāls ir jautājums ir par to ietekmi uz bērnu attīstību un uzvedību.

Pārtikas piedevas ir gandrīz visā, ko mēs ēdam – no bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz brokastu pārslām un pat medikamentiem.

Un ar katru gadu mēs uzņemam arvien vairāk dažādu E vielu – kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem mākslīgo pārtikas piedevu patēriņš ir pieaudzis par apmēram 500%.

Kopējais pasaules pārtikas piedevu tirgus apjoms 2021. gadā tika lēsts uz 101,5 miljardiem ASV dolāru un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tas sasniegs aptuveni 167,2 miljardus ASV dolāru.

Pārtikas piedevas ir dažādas – dažas ir pilnīgi nekaitīgas, kā piemēram E100 (Kurkumīns), citas var izraisīt nepatīkams blakusparādības kā, piemēram, E102 (Tartrazīns), kas var izraisīt hiperaktivitāti un alerģiskas reakcijas vai E951 (Aspartāms), kas var izraisīt galvassāpes, reiboni, sliktu dūšu un citus simptomus.

Šajā rakstā ir apkopots viss, kas Jums ir jāzina par mākslīgajām pārtikas piedevām – to ietekmi, lietojumu un iespējamajiem veselības apdraudējumiem.

Plus arī daži noderīgi padomi, kā samazināt E vielu uzņemšanu.

Kas ir mākslīgās pārtikas piedevas?

Mākslīgās pārtikas piedevas ir sintētiskas sastāvdaļas, kas tiek pievienotas pārtikai, lai uzlabotu tās izskatu, tekstūru, garšu, pagarinātu tās uzglabāšanas laiku vai uzlabotu to kaut kādā citā veidā.

Pārtikas piedevu veidi

Tiek izdalītas divas pārtikas piedevu pamatkategorijas:

• Tiešās pārtikas piedevas, kas pārtikas produktiem ražošanas procesā tiek pievienotas ar noteiktu mērķi, piemēram, raudzēšanai vai garšas, tekstūras un krāsas uzlabošanai u.tml.
• Netiešās pārtikas piedevas, kas pārtikas produktos nokļūst iepakošanas, uzglabāšanas vai citu darbību laikā, kuras nav tiešā veidā saistītas ar paša pārtikas produkta ražošanu.

Savukārt, tiešās pārtikas piedevas tiek iedalītas:

• Dabiskajās pārtikas piedevās – kas ir iegūtas no dabīga pārtikas avota. Piemēram, sarkanās bietes tiek izmantotas dabīgas sarkanās pārtikas krāsvielas ražošanai, bet kukurūza un sojas pupiņas tiek izmantotas lecitīna (emulgators) ražošanai;
• Mākslīgajās pārtikas piedevās – kas tiek mākslīgi sintezētas. Piemēram, lielākā daļa vaniļas ekstraktu tiek izgatavoti no sintētiskā vanilīna.

Pārtikas piedevas sīkāk tiek iedalītas pēc to pielietojuma:

• Pretsalipes līdzekļi – novērš kunkuļu veidošanos;
• Antioksidanti – novērš pārtikas oksidēšanos vai sasmakšanu;
• Mākslīgie saldinātāji – palielina saldumu;
• Emulgatori – novērš tauku sarecēšanu;
• Pārtikas skābes – uztur vēlamo skābes līmeni;
• Krāsvielas – uzlabo vai pievieno krāsu;
• Mitruma uzturētāji – uztur pārtiku mitru;
• Garšas – pievieno garšu;
• Garšas pastiprinātāji – pastiprina garšu un/vai aromātu;
• Putotāji – uztur produktā vienmērīgu gāzu aerāciju;
• Minerālsāļi – uzlabo tekstūru un garšu;
• Konservanti – neļauj mikrobiem vairoties un bojāt produktu;
• Biezinātāji un augu sveķi – uzlabo tekstūru un konsistenci;
• Stabilizatori un nostiprinošie līdzekļi – uztur vienmērīgu sastāvdaļu izkliedi (novērš noslāņošanos);
• Glazēšanas līdzekļi – uzlabo izskatu un/vai aizsargāt pārtiku pārklājot to ar plānu vaskveida plēvīti;
• Želejotāji – pievieno, lai iegūtu želejveida tekstūru un piešķirtu pārtikas produktiem formu un struktūru;
• Propelanti – palīdz izspiest produktu no iepakojuma;
• Pildvielas – palielina produkta apjomu un/vai svaru, būtiski nemainot uzturvielu daudzumu.

Gan dabiskajām, gan mākslīgajām pārtikas piedevām ir jāatbilst stingriem normatīviem un drošības vadlīnijām. Un šie normatīvi arī tiek ievēroti.

Bet.

Ar sintētiskajām pārtikas piedevām ir dažas problēmas:

• Tiek ražots ļoti daudz dažādu sintētisko pārtikas piedevu. Un pat, ja tās katra atsevišķi ir nekaitīgas – mēs nezinām kā tās ietekmē mūsu organismu savienojumā ar citām sintētiskajām piedevām, kuras mēs uzņemam ar citiem produktiem;
• Vairums cilvēku nelasa produktu etiķetes un neseko līdzi tam tieši kādas vielas un cik daudz viņi uzņem ar rūpnieciski apstrādātajiem pārtikas produktiem. Tāpēc ir iespējama situācija, ka tiek pārsniegta kādas sintētiskās pārtikas piedevas nekaitīgā dienas deva;
• Daudzu sintētisko pārtikas piedevu sastāvs un iedarbība, salīdzinot ar dabisko analogu, ir būtiski atšķirīga. Piemēram, cukurs un dabiskie saldinātāji nodrošina mūsu ķermeni ar kalorijām, kas tiek izmantotas kā enerģijas avots vai uzkrātas kā tauki, bet vairumā mākslīgo saldinātāju vispār nav kaloriju un tie mūsu ķermenī tiek sadalīti citos ķīmiskos savienojumos, vai arī nesadalās vispār;
• Dažas sintētisko pārtikas piedevu sastāvdaļas mūsu ķermeņi neatpazīst. Un, ja neatpazīst, tātad arī nevar sadalīt un izmantot vai izvadīt un mēs īstenībā nezinām kā šīs vielas ietekmē mūsu organismu ilgtermiņā.

Kur tiek izmantotas sintētiskās pārtikas piedevas?

Mākslīgās pārtikas piedevas ir atrodamas praktiski visos rūpnieciski ražotajos pārtikas produktos, piemēram – jogurtos, maizēs, salātu mērcēs, saldinātajos dzērienos, konditorejas izstrādājumos, čipsos, proteīna batoniņos …

Respektīvi – par to, ka produkti nesatur sintētiskās piedevas, mēs varam būt puslīdz droši tikai tad, ja lietojam bioloģiski tīri audzētus un neapstrādātus pārtikas produktus.

Ja vēlamies izvairīties no sintētiskajām sastāvdaļām pērkot pārtiku veikalos – ir jālasa produktu etiķetes un ir jāzina kādas vielas apzīmē konkrētie E vielu kodi.

E vielas

Sākot ar 1980. gadu vidu, visās Eiropas Savienības valstīs visiem rūpnieciski apstrādātajiem pārtikas produktiem uz iepakojuma ir pilns tajos esošo sastāvdaļu atšifrējums. Tas ietver standarta kodus (E + cipari), kas precīzi apraksta pievienotās pārtikas piedevas.

Šo sistēmu izmantoto arī citos reģionos, bet  bez “E” (Eiropa):

• Ar E100 līdz E199 galvenokārt apzīmē pārtikas krāsvielas;
• Ar E200 līdz E299 – konservantus un skābes;
• Ar E300 līdz E399 – antioksidantus un skābes regulatorus;
• Ar E400 līdz E499 – emulgatorus, stabilizatorus un biezinātājus;
• Ar E500 līdz E599 – pretsalipes līdzekļus un skābuma regulētājus;
• Ar E600 līdz E699 – garšas pastiprinātājus;
• Ar E700 līdz E799 – antibiotikas;
• Ar E900 līdz E999 – saldinātājus, glazēšanas līdzekļus, putotājus un gāzes;
• Ar E1000s līdz 1599 – citas piedevas.

Konkrēti pārtikas piedevu kodi var mainīties, jo piedevas tiek pārklasificētas.

Pilns pārtikas piedevu kodu atšifrējums ir pieejams šeit (uzklikšķinot uz “full list”).

Mākslīgo pārtikas piedevu ietekme uz veselību

Lielākajai daļai cilvēku pārtikas piedevas īstermiņā nav problēma. Tomēr apmēram 10 līdz 12% no pašlaik apstiprinātajām pārtikas piedevām dažiem cilvēkiem var izraisīt nepatīkamas blakusparādības, piemēram:

• Gremošanas traucējumus – caureju un vēdera sāpes;
• Nervu sistēmas traucējumus – hiperaktivitāti, bezmiegu un aizkaitināmību;
• Elpošanas problēmas – astma, rinīts un sinusīts;
• Ādas problēmas – nātrene, nieze, izsitumi un pietūkums.

Ir svarīgi saprast, ka šos simptomus, var izraisīt daudz un dažādi iemesli. Nemēģiniet diagnosticēt traucējumu cēloni paši – tā Jūs variet nevajadzīgi ierobežot savu uzturu un atstāt novārtā patieso cēloni (slimību).

Dažas izplatītas pārtikas piedevas, kas var radīt problēmas ir:

• Garšas pastiprinātāji – E621 (Mononātrija glutamāts (MSG));
• Pārtikas krāsvielas – E102 (Tartrazīns), E107 (Yellow 2G), E110 (Sunset Yellow FCF), E120 (Cochineal, Carminic acid, Carmine);
• Konservanti – benzoāti: E210, E211, E212, E213, nitrāti E249, E250, E251, E252, sulfīti E220, E221, E222, E223, E224, E225 un E228;
• Mākslīgais saldinātājs – E951 (Aspartāms).

Mākslīgo pārtikas piedevu ietekme uz veselību ilgtermiņā galvenokārt tiek diskutēta saistībā ar to ietekmi uz zarnu veselību, aptaukošanos, vēža riskiem un ietekmi uz bērnu veselību.

Zarnu veselība

Nenoliedzams ir fakts, ka dažādu zarnu darbības traucējumu skaits palielinās (kairinātu zarnu sindroms, Krona slimība, zarnu disbioze u.tml.).

Tāpat, nenoliedzams ir arī fakts, ka ultra pārstrādātas pārtikas īpatsvars mūsu ēdienkartē strauji pieaug. Līdz ar to, pieaug arī mākslīgo pārtikas piedevu daudzums, ko mēs uzņemam ar šiem produktiem.

Tomēr, līdz šim pierādījumu tam, ka mākslīgās pārtikas piedevas ietekmē zarnu veselību ir maz.

Daži sākotnējie pētījumi ar pelēm liecina, ka mākslīgo saldinātāju patēriņš var samazināt zarnu baktēriju daudzveidību un teorētiski izraisīt gremošanas problēmas. Bet ir jāņem vērā, ka cilvēka zarnu mikroflora ļoti atšķiras no dzīvniekiem, tāpēc – ir nepieciešami papildus pētījumi, lai šo hipotēzi apstiprinātu vai noliegtu.

Daži pētījumi ar pelēm ir parādījuši, ka polisorbāts 80 (emulgators) un titāna dioksīds (pārtikas krāsviela) var izraisīt izmaiņas zarnu mikrofloras daudzveidībā un saasināt kairinātu zarnu sindroma simptomus.

Bet atkal, nav zināms, vai šī ietekme attiecas arī uz cilvēkiem.

Svara pieaugums

Mākslīgos saldinātājus bieži izmanto, lai mazinātu cukura patēriņu, kas ir viens no galvenajiem svara pieauguma cēloņiem (jo ar cukuru mēs uzņemam pārāk daudz kaloriju – saldinātie dzērieni, paku sulas utt.).

Pārtikas rūpniecībā plaši tiek izmantoti tādi saldinātāji kā aspartāms, acesulfāms K, saharīns un sukraloze.

Neskatoties uz to, ka tajos nav kaloriju, tiek uzskatīts, ka mākslīgie saldinātāji var veicināt svara pieaugumu, mainot zarnu mikrofloru un izraisot izmaiņas vielmaiņā un hormonu regulēšanā .

Mākslīgo saldinātāju spēja mainīt zarnu mikrofloru ir maz ticama, jo lielākā daļa saldinātāju nesasniedz zarnu apakšējo daļu, kurā darbojas zarnu mikroflora.

Tomēr, ir pētījumi ar cilvēkiem, kas uzrāda no devas atkarīgu saistību starp mākslīgo saldinātāju uzņemšanu un ķermeņa masas indeksu (ĶMI).

Tai pat laikā ir arī pētījumi, kas parāda, ka mākslīgie saldinātāji var palīdzēt zaudēt svaru.

Respektīvi – ir nepieciešami vairāk ilgtermiņa pētījumu, lai šajā sakarā varētu kaut ko konkrēti apgalvot.

Vēža riski

Dažas mākslīgās pārtikas piedevas var būt saistītas ar lielāku noteiktu vēža veidu risku.

Jo īpaši, ja Jūsu ēdienkartē ir  augsts nitrītu un nitrātu saturs, kuru avots parasti ir rūpnieciski apstrādāta gaļa.

Pasaules Veselības organizācija 2015. gadā klasificēja rūpnieciski apstrādāto gaļu kā kancerogēnu cilvēkiem, jo pieauga pētījumu skaits, kas liecināja par no devas atkarīgu saistību starp apstrādātas gaļas patēriņu un kolorektālā vēža risku.

Bisfenols A (BPA), piedeva, ko izmanto pārtikas iepakojumu ražošanā, arī tiek saistīta ar paaugstinātu vēža un endokrīnās sistēmas traucējumu risku. Šobrīd BPA ir aizliegta zīdaiņiem paredzēto produktu iepakojumos, bet to joprojām var atrast ūdens pudelēs un citos iepakojumos.

Ir arī  pētījumi, kas ar paaugstinātu vēža risku saista arī citas pārtikas piedevas, tomēr nav skaidrs, vai risku rada konkrētās pārtikas piedevas vai ultra apstrādāti pārtikas produkti kopumā.

Bērnu veselība

Lai gan pastāv dabiskas alternatīvas, mākslīgās pārtikas krāsvielas un aromatizētāji bērnu pārtikas ražošanā tiek plaši izmantoti. Galvenokārt zemo izmaksu dēļ.

Ir ziņojumi, ka benzonāti (piemēram, E211 – nātrija benzonāts) un citas mākslīgās pārtikas piedevas, piemēram, pārtikas krāsvielas, bērniem var izraisīt hiperaktivitāti, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumus (ADHD) vai autisma spektra traucējumus (ASD).

Tomēr, ir maz pētījumu, kas to apstiprina.

Skaidri ir zināms, ka Bisfenols A (BPA) rada endokrīnās sistēmas traucējumus, kas var izraisīt attīstības problēmas augošiem zīdaiņiem. Tādēļ to ir aizliegts izmantot zīdaiņu pārtikas iepakojumā, zīdaiņu pudelītēs, krūzēs un citos ar zīdaiņiem saistītos produktos.

Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa mākslīgo pārtikas piedevu ir drošas lietošanai gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Tomēr ir jāatceras ka:

• Pārtikas piedevas, tāpat kā uztura bagātinātāji tiek uzskatīti par drošiem, kamēr nav pierādīts pretējais;
• Vielas, kuras ir aizliegts izmantot ar bērniem saistītos produktos un izstrādājumos var nonākt viņu organismā “nejauši”. Piemēram, ja zīdaiņu uzturs tiek gatavots no ekoloģiski tīriem produktiem, bet ūdens to gatavošanai tiek ņemts no pudelēm kuru sastāvā ir Bisfenols A (BPA).

Dr. Rebecca Bevans par mākslīgo pārtikas krāsvielu ietekme uz bērnu veselību.