fbpx

Viss par diētām un tievēšanu

Meklēt
Close this search box.

GAPS diēta

Kas ir GAPS diēta? Cik tā ir veselīga? Cik patiesi ir GAPS diētas solījumi?

GAPS diētas teorija apgalvo, ka noteiktu pārtikas produktu, piemēram, graudu un cukuru, izslēgšana var palīdzēt cilvēkiem ārstēt slimības, kas ietekmē smadzenes, piemēram, autismu un disleksiju.

Šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem:

  • Cik patiess ir šis pieņēmums?
  • Uz kādiem pierādījumiem tas tiek balstīts?
  • Vai GAPS diēta strādā?
  • Kādi ir GAPS diētas ieguvumu un riski?
 

Kas ir GAPS diēta?

Viss sākās 2004. gadā, kad tika publicēta Dr. Natašas Kempbelas-Mcbraidas (Natasha Campbell-McBride) grāmata “Gut And Psychology Syndrome. Natural Treatment Of Autism, ADHD, Dyslexia, Dyspraxia, Depression And Schizophrenia”, kurā tika pētīta saikne starp pacienta fizisko stāvokli un smadzeņu darbību.

Šī grāmata, tad arī kļuva par GAPS uztura režīma pamatu (GAPS ir saīsinājums no “zarnu un psiholoģijas sindroms” (Gut And Psychology Syndrome)).

 

Pamatideja ir sekojoša – nepareizs uzturs un zarnu caurlaidība jeb caurumotās zarnas sindroms (stāvoklis, kad zarnās izveidojas mikroskopiski caurumiņi caur kuriem asinsritē var iekļūt ķīmiskas vielas un baktērijas no pārtikas) ir daudzu psiholoģisku, neiroloģisku un uzvedības problēmu cēlonis.

Nataša Kempbela-Mcbraida apgalvo, ka tad, kad šīs svešās vielas nonāk asinīs, tās var ietekmēt smadzeņu darbību un attīstību, izraisot “smadzeņu miglu” un tādas slimības kā autisms.

Viņa arī apgalvo, ka GAPS uztura režīms izārstēja viņas pirmo bērnu no autisma un tagad viņa plaši popularizē šo diētu kā dabisku līdzekli daudzu psihisku un neiroloģisku slimību ārstēšanai, tostarp:

 

GAPS uztura režīms esot izstrādāts, lai dziedinātu zarnas tādējādi novēršot toksīnu iekļūšanu asinsritē un samazinot “toksicitāti” organismā.

Tas sastāv no 3 daļām:

  1. Ievada diētas, kas sastāv no 6 posmiem un var ilgt no dažām nedēļām līdz 1 gadam;
  2. Pilnas GAPS diētas, kas ilgst apmēram 18 līdz 24 mēnešus;
  3. Atjaunošanas fāze jeb iziešana no GAPS. To iesaka sākt pēc tam, kad vismaz 6 mēnešus ir bijusi normāla gremošana un zarnu kustības. Tāpat kā citi šīs diētas posmi, arī pēdējais var būt ilgs process, jo jaunu pārtikas produktu ieviešana notiek lēnām, vairāku mēnešu garumā. Diēta nenosaka, kādā secībā vai kādus tieši pārtikas produktus vajadzētu ieviest, bet tiek norādīts, ka jāsāk ar jaunajiem kartupeļiem un raudzētiem graudaugiem bez lipekļa.
 

GAPS diētas pamatā ir izvairīšanās no pārtikas produktiem, kas ir grūti sagremojami un varot bojāt zarnu floru vai zarnu gļotādu.

Nataša Kempbela-Mcbraida uzskata, ka tie ir:

  • Graudaugi (rīsi, griķi, kuskuss, kvinoja, kvieši, rudzi, auzas…);
  • Pasterizēti un rūpnieciski pārstrādāti piena produkti;
  • Cieti saturoši dārzeņi (kartupeļi, saldie kartupeļi, pastinaks, jamss…);
  • Rafinēti ogļhidrāti (sīrupi, cukurs, balto miltu izstrādājumi…).
 

Respektīvi – GAPS diēta ir ĻOTI ierobežojošs uztura režīms, kura mērķis (vismaz sākotnēji) bija palīdzēt bērniem ar uzvedības un garastāvokļa traucējumiem.

Bet.

Kā jau bieži gadās, komercija uzvarēja un tagad GAPS diētu ievēro arī pieaugušie. Pie tam, ne tikai, lai uzlabotu ar gremošanu saistītās problēmas, bet arī kā “detoksikācijas” metodi, lai notievētu u.tml.

 

GAPS diētas ēdienkartes paraugs

Sāciet dienu ar vienu no šiem dzērieniem:

  • Glāze filtrēta citronu ūdens un kefīrs;
  • Glāze svaigi spiestas augļu vai dārzeņu sulas.
 

Brokastis:

  • GAPS pankūkas ar sviestu vai medu;
  • Viena glāze citrona un ingvera tējas.
 

Pusdienas:

  • Gaļa vai zivs ar dārzeņiem;
  • Viena glāze mājās gatavota gaļas buljona;
  • Viena porcija probiotiku, piemēram, kimči, skābētu kāpostu sula, jogurts vai kefīrs.
 

Vakariņas:

  • Mājās gatavota dārzeņu zupa, kas gatavota no gaļas buljona;
  • Viena porcija probiotiku, piemēram, kimči, skābētu kāpostu sula, jogurts vai kefīrs.
 

Vai GAPS diēta darbojas?

Lai gan pašreizējie pētījumi liecina, ka pastāv saikne starp smadzenēm un zarnām, jo īpaši attiecībā uz tādiem stāvokļiem kā trauksme un depresija, pētījumu rezultāti  par atsevišķiem uztura aspektiem ir atšķirīgi.

Lai gan ir daudz atsauksmju par uzlabojumiem, ir maz publicētu pierādījumu, kas liecinātu, ka tieši GAPS diētas ievērošana ir psiholoģisko vai uzvedības stāvokļu uzlabojumu cēlonis.

Galvenie GAPS diētas komponenti ir “zarnām kaitīgo” produktu izslēgšana, uztura bagātinātāji un “detoksikācija”.

 

“Zarnām kaitīgo” produktu izslēgšana

Pagaidām nav veikti pētījumi par GAPS diētas ietekmi uz simptomiem un uzvedību, kas saistīta ar autismu (vismaz es neatradu).

Tāpēc nav iespējams noteikt vai tā vispār palīdz ārstēt autismu vai citas psihiskas vai neiroloģiskas saslimšanas.

 

Ir dažas diētas, kuras, iespējams, var palīdzēt uzlabot dažas ar autismu saistītas uzvedības izpausmes (piemēram, ketogēnā diēta, bezglutēna un bezkazeīna diēta).

Tomēr.

Līdz šim veikto pētījumu skaits ir bijis neliels, un tajos ir bijuši daudzi izstāšanās gadījumi (diētas tika pārtrauktas), tāpēc joprojām nav skaidrs, vai arī šīs diētas var palīdzēt ārstēt autismu vai mazināt tā simptomus.

Nav arī nekādu pierādījumu, ka GAPS diētai  būtu labvēlīga ietekme uz kādu no citām slimībām, kuras, kā apgalvots, tā ārstē.

 

No otras puses – ir salīdzinoši daudz pozitīvu atsauksmju, kas varētu liecināt, ka GAPS diēta tomēr darbojas.

Zarnu veselību tā, visticamāk, tiešām uzlabo, jo:

 

Tai pat laikā GAPS diēta izslēdz veselas produktu grupas, kas būtiski palielina uzturvielu deficīta risku.

 

Uztura bagātinātāji

1 GAPS diēta iesaka lietot probiotikas, lai atjaunotu labvēlīgo baktēriju līdzsvaru zarnās.

Ir pētījumi, kas norāda, ka probiotiku lietošana ir labvēlīga bērniem ar autismu vai, ka konkrēti probiotiku celmi var uzlabot autisma simptomu smaguma pakāpi.

Probiotiku (raudzētie produkti – jogurts, kefīrs, skābēti kāposti u.tml.) labvēlīgā ietekme uz zarnu mikrofloru nav noliedzama, bet skābpiena un citi raudzētie produkti ir neatņemama veselīga uztura sastāvdaļa.

Respektīvi – es neredzu pievienoto vērtību.

 

2 GAPS diēta iesaka kā uztura bagātinātājus lietot arī:

  • Vitamīnus un minerālvielu piedevas;
  • Katru dienu zivju vai mencu aknu eļļu un nelielu daudzumu auksti spiestas riekstu un sēklu eļļas maisījuma, kurā omega-3 un omega-6 taukskābju attiecība ir 2:1 (tiek uzņemtas neaizvietojamās taukskābes);
  • Pirms katras ēdienreizes betaīns HCl (rūpnieciski ražota sālsskābes forma) ar pievienotu pepsīnu (gremošanas enzīms, kas šķeļ olbaltumvielas).
 

Tomēr līdz šim veiktajos pētījumos nav novērots, ka neaizvietojamo taukskābju piedevu lietošana būtu ietekmējusi cilvēkus ar autismu. Arī pētījumi par gremošanas fermentu ietekmi uz autismu nav devuši viennozīmīgus rezultātus.

Respektīvi – nav skaidrs, vai uztura bagātinātāju lietošana uzlabo autistu uzvedību vai nē.

 

Detoksikācija

GAPS diēta apgalvo, ka toksīni ir visur, un tie palielina organisma toksisko slodzi.

Tāpēc ir nepieciešams:

  1. Likvidēt galveno toksicitātes avotu, kas GAPS interpretācijā nozīmē gremošanas trakta attīrīšanu un veselīgas mikrofloras atjaunošanu, izmantojot GAPS diētu;
  2. Izvadīt organismā uzkrātos toksīnus un smagos metālus (dzerot augļu/dārzeņu sulas un ievērojot GAPS ievada diētas nosacījumus);
  3. Samazināt vispārējo toksisko slodzi no apkārtējās vides – neienest mājoklī jebko, kas varētu izdalīt ķīmiskas vielas – sākot ar jaunu paklāju, mēbelēm, krāsām un tīrīšanas līdzekļiem līdz pat ķermeņa kosmētikai.
 

Savu viedokli par detoksikācijas diētām esmu izteikusi TE.

 

GAPS diētas riski

GAPS diēta ir ļoti ierobežojošs uztura režīms, kas prasa uz ilgu laiku atteikties no daudziem, ar uzturvielām bagātiem, pārtikas produktiem.

Arī norādījumu par to, kā nodrošināt, lai uzturā būtu visas nepieciešamās uzturvielas ir maz.

Visredzamākie riski, ir:

  • Graudaugu, pākšaugu, noteiktu augļu un dārzeņu izslēgšana var samazināt vitamīnu un minerālvielu, uzņemšanu, kas var izraisīt organisma pareizai darbībai nepieciešamo uzturvielu deficītu. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem, kuri strauji aug un, kuriem tāpēc ir nepieciešams daudz uzturvielu. Turklāt bērni ar autismu atsakās no vairāk pārtikas produktiem nekā bērni ar normālu attīstību. Respektīvi – viņiem jau var būt ierobežojoša diēta, un to vēl vairāk ierobežot noteikti nav laba doma;
  • GAPS diēta ierobežo ar šķiedrvielām bagātu pārtiku (tiek izslēgti pilngraudu produkti, pākšaugi, daži augļi un dārzeņi). Tāpēc šķiedrvielas, visticamāk, tiks uzņemtas nepietiekami, kas, savukārt, var ietekmēt kuņģa-zarnu trakta veselību un palielināt aizcietējumu vai citu kuņģa un zarnu trakta problēmu risku;
  • GAPS diēta īpaši uzsver kaulu buljona un ar probiotikām bagātu pārtikas produktu lietošanu zarnu veselības uzturēšanai/uzlabošanai. Lai gan šie pārtikas produkti dažiem cilvēkiem var būt noderīgi, tie var izraisīt arī diskomforta sajūtu gremošanas traktā, piemēram, vēdera uzpūšanos, gāzu veidošanos vai caureju, īpaši, ja tos ievieš uzturā pirmo reizi;
  • GAPS diēta ir ļoti ierobežojoša un prasa ievērojamu plānošanu – tāpēc to var būt grūti ievērot ilgtermiņā (pilns GAPS diētas cikls ir no 18 līdz 24 mēnešiem);
  • GAPS diētas, ievērošana var radīt problēmas sociālajā jomā, piemēram, pusdienojot kopā ar draugiem vai apmeklējot saviesīgus pasākumus, kuros tiek pasniegti ēdieni, kas neatbilst GAPS vadlīnijām. Tas var izraisīt izolētības sajūtu un radīt grūtības konsekventi ievērot diētu;
  • Lai gan GAPS diēta tiek popularizēta kā uztura režīms, kas labvēlīgi ietekmē neiroloģisko un psiholoģisko veselību, ierobežojošas diētas parasti tiek saistītas ar tādiem stāvokļiem kā paaugstināta uzbudinātība, nogurums, enerģijas līmeņa pazemināšanās, hormonālā līdzsvara un imūnsistēmas darbības traucējumi, prāta migla, apgrūtināta koncentrēšanās u.tml.
  • Dažiem cilvēkiem, ievērojot tādas ierobežojošas diētas kā GAPS, var izveidoties neveselīgas attiecības ar ēdienu vai rasties vainas vai trauksmes sajūta saistībā ar pārtikas izvēli.
 

Vai zarnu caurlaidība jeb caurumotās zarnas sindroms izraisa autismu?

Šis ir pats galvenais jautājums, jo GAPS diēta balstās uz pieņēmumu, ka autismu izraisa zarnu caurlaidība un, ka to var izārstēt ievērojot Dr. Natašas Kempbelas-Mcbraidas izstrādāto diētu.

Autisms ir slimība, kas izraisa izmaiņas smadzeņu darbībā, ietekmējot to, kā autists uztver pasauli.

Šī ietekme var būt ļoti atšķirīga, bet kopumā cilvēkiem ar autismu ir grūtības ar komunikāciju un sociālo mijiedarbību.

Tiek uzskatīts, ka autisms ir sarežģīts stāvoklis, ko izraisa ģenētisko un vides faktoru kombinācija. Ar vides faktoriem tiek saprasts vides piesārņojums – pesticīdi, ftalāti, polihlorbifenili, šķīdinātāji, gaisa piesārņotāji, smaržvielas, glifosāts, smagie metāli u.tml.

Respektīvi – vielas, ar kurām gandrīz visi no mums regulāri saskaras lietojot smaržas, kosmētiku, gaisa atsvaidzinātājus, rūpnieciski pārstrādātus pārtikas produktus (kuru sastāvā ir aromatizētāji u.tml.), mazgāšanas līdzekļus utt.

 

Pētījumos ir konstatēts, ka līdz pat 70 % cilvēkiem ar autismu ir gremošanas traucējumi, kas var izraisīt tādus simptomus kā aizcietējumi, caureja, sāpes vēderā, skābes atviļņi un vemšana.

Bet.

Nav skaidrs vai šo gremošanas traucējumu cēlonis ir caurumotās zarnas sindroms vai, piemēram – neveselīgi uztura paradumi (bērni ar autismu atsakās no vairāk pārtikas produktiem nekā bērni ar normālu attīstību).

 

Dažos pētījumos ir konstatēts, ka dažiem bērniem, kas slimo ar autismu ir paaugstināta zarnu caurlaidība.

Bet.

Citos pētījumos nav konstatēta atšķirība attiecībā uz zarnu caurlaidību starp bērniem ar autismu un bez autisma.

Pašlaik arī nav pētījumu, kas pierādītu, ka zarnu caurlaidība ir konstatēta pirms autisma attīstības.

Respektīvi – pat, ja dažiem bērniem ar autismu ir konstatēta paaugstināta zarnu caurlaidība, nav zināms, vai tas ir autisma cēlonis vai simptoms, vai arī nekāda sakara vispār nav (piemēram, ja dažiem cilvēkiem ar autismu būtu zilas acis – tas nenozīmētu, ka zilas acis izraisa autismu).

 

Vai ar GAPS diētu var zaudēt svaru?

Lietojot GAPS diētu, ir iespējams zaudēt svaru, taču tas nav šīs diētas mērķis. GAPS diētas mērķis ir dažādu autoimūno, gremošanas un neiroloģisko slimību ārstēšana vai to simptomu atvieglošana.

 

GAPS diēta izslēdz (pēc tās autores domām) zarnām kaitīgos produktus, bet nekādā mērā neierobežo porciju lielumu (dienas laikā uzņemto kaloriju daudzumu).

Tāpēc.

Tas vai pieturoties pie GAPS diētas zaudēsiet vai palielināsiet savu svaru ir atkarīgs tikai no tā ko un cik daudz Jūs ēdiet (cik kaloriju uzņemiet).

Ja šobrīd Jūsu uzturā ir daudz pārtikas produktu ar augstu cukura saturu vai rūpnieciski pārstrādātu produktu – atteikšanās no tiem, pārejot uz svaigu, pilnvērtīgu pārtiku, var palīdzēt gan samazināt svaru, gan uzlabot vispārējo veselības stāvokli.

Bet.

To var izdarīt arī bez veselu produktu grupu izslēgšanas un sarežģītu noteikumu ievērošanas.

Respektīvi – atkal neredzu pievienoto vērtību 😊.

Ja tomēr vēlieties savu dzīvi sarežģīt un izmēģināt GAPS diētu – konsultējieties ar dietologu vai uztura speciālistu par to kā izvairīties no iespējamā uzturvielu deficīta.

 

Nobeigumā

Hipotēze, ka visas slimības sākas zarnās nav jauna. Ar šādu apgalvojumu jau vairāk kā pirms 2 tūkstošiem gadu nāca klajā Hipokrāts.

Lielākoties tiek uzskatīts, ka hronisku iekaisīgu slimību galvenie attīstības faktori ir ģenētiska predispozīcija un atbildes reakcija uz vides palaidējmehānismiem (trigeriem). Pie hronisku iekaisīgu slimību grupas pieskaita, piemēram, alerģijas, neiroinflamatoras/neirodeģeneratīvas slimības, kā arī onkoloģiskus procesus.

 

Pēdējo 40 gadu laikā epidemioloģiskos novērojumos ir konstatēts, ka saslimšana ar hroniskām iekaisīgām slimībām izteikti palielinās, īpaši rietumvalstīs, turpretī saslimstība ar infekcijas slimībām samazinās. Šie novērojumi ļauj izvirzīt hipotēzi par higiēnas ietekmi uz hronisku iekaisīgu slimību attīstību.

Respektīvi – cilvēce, labu gribot, sevi ir padarījusi pārāk tīru. Šī tēma, kļuva īpaši aktuāla Covid laikā, kad cilvēki, apstākļu spiesti, it visur pasaulē sāka izmantot īpaši daudz dezinfektantu, biežāk mazgāt rokas u.tml.

 

Dažas GAPS diētas rekomendācijas ir patiešām labas un atbalstāmas  – ēst tikai svaigus un dabīgus produktus (izvairīties no rūpnieciski apstrādātiem produktiem) un ēst vairāk dārzeņus un augļus.

Tomēr veselu produktu grupu (graudaugi, sojas un vairāki piena produkti) izslēgšana nav ieteicama, īpaši tiem, kuriem ir vai ir bijuši ēšanas traucējumi.

Tā kā GAPS diēta satur daudz dzīvnieku izcelsmes produktu un gaļas, tā nav piemērota veģetāriešiem vai vegāniem.

GAPS diētas plusi:

  • Iesaka atteikties no rūpnieciski pārstrādātiem pārtikas produktiem un uzturā vairāk lietot augļus un dārzeņus;
  • Skaidri definēts plāns ar receptēm;
  • Nav punktu vai kaloriju skaitīšanas.
 

GAPS diētas mīnusi:

  • Ļoti ierobežojoša – tāpēc to, visticamāk, būs grūti ievērot;
  • Liels uzturvielu deficīta risks;
  • Daudz noteikumu, kas ir jāatceras;
  • Apgrūtinoša porciju un ēdienu plānošana un sagatavošana;
  • Ēšana ārpus mājas ir ļoti ierobežota;
  • Nav pierādījumu, ka šī diēta patiešām pozitīvi ietekmē cilvēkus ar autismu un citām psihiskām un neiroloģiskām saslimšanām, kuras tā, kā tiek apgalvots, ārstē.
 

Ēdiet sabalansēti, kustieties un – esiet veseli!

Leaky gut – concept or clinical entity?

The ScanBrit randomised, controlled, single-blind study of a gluten- and casein-free dietary intervention for children with autism spectrum disorders

Metabolic Dysfunction Underlying Autism Spectrum Disorder and Potential Treatment Approaches

The role of probiotics in children with autism spectrum disorder: A prospective, open-label study

Unexpected improvement in core autism spectrum disorder symptoms after long-term treatment with probiotics

Digestive enzyme supplementation for autism spectrum disorders: a double-blind randomized controlled trial

The effect of dietary supplements on clinical aspects of autism spectrum disorder: A systematic review of the literature

A Randomized, Placebo-controlled Trial of Digestive Enzymes in Children with Autism Spectrum Disorders

A comprehensive systematic review and meta-analysis of pharmacological and dietary supplement interventions in paediatric autism: moderators of treatment response and recommendations for future research

Vitamin D and omega-3 fatty acid supplements in children with autism spectrum disorder: a study protocol for a factorial randomised, double-blind, placebo-controlled trial

Food Selectivity, Mealtime Behavior Problems, Spousal Stress, and Family Food Choices in Children with and without Autism Spectrum Disorder

The risk of lead contamination in bone broth diets

Alterations of the intestinal barrier in patients with autism spectrum disorders and in their first-degree relatives

Blood-brain barrier and intestinal epithelial barrier alterations in autism spectrum disorders

Abnormal intestinal permeability in children with autism

Blood-brain barrier and intestinal epithelial barrier alterations in autism spectrum disorders

Gut permeability in autism spectrum disorders

Zaļa aploksbe ar sirdi

Palīdziet uzturēt šo vietni, veidot interesantus rakstus un gardas mazkaloriju receptes!

Pastāsti par šo rakstu arī citiem

Seko man

Izvēlieties ziedojuma summu

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 6. maijā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm

Viņi nometa lieko

Tu arī vari!

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 6. maijā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm
Tievēšabas izaicinājums

Apmeklējot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu saglabāšanai savā ierīcē, lai uzlabotu vietnes navigāciju un analizētu vietnes lietojumu.

Pārbaudiet savas zināšanas par veselīgu uzturu

26 jautājumi
Apmēram 3 – 5 min.

Janvāra tievēšanas izaicinājums sāksies pēc

Dienas
Stundas
Minūtes
Sekundes