Kas ir Probiotikas?
Kas ir probiotikas?
Probiotikas jeb probiotiķi ir dzīvu, organismam labvēlīgu baktēriju un/vai rauga sēnīšu kombinācija, kas dabiski dzīvo mūsu organismā. Mūsu ķermenī un uz tā pastāvīgi ir gan labās, gan sliktās baktērijas.
Pieauguša cilvēka zarnās dzīvo ap 100 triljoniem mikroorganismu (zarnu mikroflora jeb mikrobiota) – to skaits pārsniedz mūsu ķermeņa šūnu skaitu apmēram 10 reizes. Daži mikrobi ir patogēni, tomēr daudzi ir ne tikai noderīgi, bet pat mūsu veselībai ļoti nepieciešami.
Attiecībā uz uzturu ar vārdu Probiotikas saprot pārtikas produktus vai uztura bagātinātājus, kas satur dzīvus mikroorganismus, kas palīdz uzturēt vai uzlabot organisma normālo mikrofloru (“labās” baktērijas).
Probiotikas dabiski satur raudzētie pārtikas produkti, piemēram – rūgušpiens, kefīrs. jogurts, skābēti kāposti u.tml.
Probiotikas uztura bagātinātāju veidā parasti lieto, lai palīdzētu papildināt labo baktēriju daudzumu zarnās, īpaši pēc antibiotiku lietošanas.
Probiotiku veidi
Kā probiotikas tiek klasificētas ļoti daudz dažādu mikroorganismu, taču lielākā daļa pieder vienai no šīm trim grupām:
- Lactobacillus. Visizplatītākā probiotika, kas ir atrodama raudzētos pārtikas produktos. Daži celmi var palīdzēt pret caureju un cilvēkiem, kuri nevar sagremot laktozi (pienā esošo cukuru);
- Bifidobaktērijas. Tās var atrast dažos piena produktos. Bifidobaktērijas var palīdzēt atvieglot kairinātu zarnu sindroma simptomus, mazināt caureju un aizcietējumus u.tml.;
- Saccharomyces boulardii ir raugs, kas ir atrodams probiotikās. Šķiet, ka tas palīdz cīnīties ar caureju un citām gremošanas problēmām, bet tā iedarbība vēl nav pilnībā izpētīta.
Ko dara probiotikas?
Probiotikas palīdz mūsu ķermenim sadalīt pārtiku, pārstrādāt nesagremojamās šķiedrvielas un veicina barības vielu uzsūkšanos.
Veselīga zarnu mikroflora palīdz aizsargāt gremošanas sistēmas gļotādu no bojājumiem. Cilvēkiem, kuru gremošanas traktā nav pietiekami daudz labvēlīgo baktēriju, var attīstīties caurumotās zarnas sindroms, kad daļēji sagremota pārtika, toksīni un mikroorganismi, caur zarnu sieniņām iekļūst ap tām esošajos audos un caur asinsriti visā mūsu organismā. Tas rada hronisku iekaisumu, kas palielina dažādu saslimšanu – metabolā sindroma, taukainās hepatozes, prediabēta, diabēta, kardiovaskulāro saslimšanu, autoimūno (piemēram, Krona slimība), alerģisko (piemēram, ekzēmas) un onkoloģisko slimību riskus.
Labvēlīgās zarnu baktērijas ir iesaistītas arī hormonālo savienojumu ražošanā, kas ceļo pa visu ķermeni, ietekmējot mūsu orgānu, tostarp smadzeņu darbību.
Zarnu baktērijām ir arī liela loma mūsu imūnsistēmas stiprināšanā, jo zarnas ir lielākais imūnās sistēmas orgāns, kurā imūnšūnas tiek “apmācītas” atpazīt dažādus draudus, veidot antivielas un iznīcināt “uzbrucējus”.
Ja zarnu mikrofloras daudzveidība samazinās un/vai tiek izjaukts balanss starp “labajām” un “sliktajām” zarnu baktērijām rodas Disbioze. Tā var izraisīt gremošanas problēmas, piemēram, kairinātu zarnu sindromu, alerģijas un pat smadzeņu darbības traucējumus.
Kā labās zarnu baktērijas ietekmē mūsu svaru?
Lielākā daļa zinātnieku piekrīt, ka zarnu baktērijas ietekmē arī vielmaiņu, jo palīdz mūsu organismam:
- Sintezēt vitamīnus (K, B9, B7 un B12);
- Absorbēt magniju un dzelzi;
- Uzsūkt kalciju;
- Sadalīt ogļhidrātus;
- Fermentēt šķiedrvielas;
- Veidot īsās ķēdes taukskābes. Saskaņā ar pētījumiem, kas veikti ar dzīvniekiem, tās var palīdzēt mūsu ķermenim efektīvāk izmantot enerģiju, justies paēdušiem un nomākt apetīti. Tomēr ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai noskaidrotu, vai šie rezultāti ir attiecināmi arī uz cilvēkiem.
Process, kā tieši zarnu baktērijas ietekmē mūsu svaru, joprojām nav pilnībā izpētīts.
Tomēr ir vairāki pētījumi, kas saista mūsu zarnu mikrofloras daudzveidību un “veselību” ar mūsu svaru, piemēram:
- Pētījums ar dvīņiem, atklāja, ka tiem, kuriem bija aptaukošanās, bija mazāka zarnu baktēriju daudzveidība, salīdzinot ar tiem, kuri bija slaidi;
- Citi pētījumi ir atklājuši, ka daži baktēriju celmi var palēnināt svara pieaugumu, daži samazināt vidukļa izmēru, bet citi var palīdzēt zaudēt svaru.
Vai probiotikas palīdz zaudēt svaru?
Lai gan labās baktērijas palīdz noārdīt barības vielas un iegūt enerģiju no pārtikas, nav skaidru pierādījumu tam, ka probiotiku piedevas vai probiotikas saturošas pārtikas lietošana var palīdzēt zaudēt svaru.
Pētījumu rezultāti ir pretrunīgi.
Ir klīniskie pētījumi, kas uzrāda probiotiku saistību ar svara samazināšanos. Piemēram – cilvēki ar lielu viscerālo tauku daudzumu, spēja zaudēt daļu šo tauku, 3 mēnešus pēc kārtas katru dienu dzerot 200 gramus probiotikas saturoša fermentēta piena (viscerālie tauki ir tauki, kas apņem mūsu orgānus un var ietekmēt hormonu darbību, kas savukārt var izraisīt aptaukošanos, insulīna rezistenci un 2. tipa cukura diabētu);
Bet ir arī pētījumi par probiotiku piedevām, kas uzrāda pretrunīgus rezultātus – daži probiotiku celmi uzrāda saistību ar svara zudumu, bet citi neuzrāda.
Probiotikas visticamāk ietekmē mūsu svaru, bet to ietekme ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp:
- Daudzuma (dozas);
- Lietošana ilguma;
- Probiotiku veida;
- Lietotāja vecuma;
- Sākuma svara.
Probiotikas un fiziskā aktivitāte
Regulāri vingrinājumi ir noderīgi zarnām, jo:
- Fiziskā aktivitāte var palīdzēt samazināt viscerālo tauku daudzumu;
- Vingrinājumi paātrina gremošanu. Respektīvi – patogēnās baktērijas ātrāk tiek izvadītas caur Jūsu gremošanas sistēmu un tāpēc var nodarīt mazāku kaitējumu.
No otras puses – ilgstoša un intensīva slodze var traucēt gremošanas trakta darbību. Pat to liecina fakts, ka izturības sporta veidu pārstāvji biežāk cieš no ar gremošanas traktu saistītām problēmām un augšējo elpceļu infekcijām nekā pārējie iedzīvotāji. Respektīvi – probiotikas viņiem var būt īpaši noderīgas.
Zarnu mikroflora arī palīdz regulēt vielmaiņu un hidratāciju (ķermeņa spēja absorbēt ūdeni), kas treniņu laikā ir ļoti būtiski.
Pētījumu par fiziskās slodze ietekmi zarnu mikrofloru ir salīdzinoši maz. Sākotnējie rezultāti liecina, ka vingrinājumi apvienojumā ar pārtikas ierobežošanu (ko tievētāji bieži dara vienlaikus), šķiet, samazina labvēlīgo baktēriju skaitu zarnās. Probiotisko pārtikas produktu, dzērienu un uztura bagātinātāju lietošana var palīdzēt kompensēt šo samazinājumu.
Ar probiotiku piedevu lietošanu saistītie riski
Lai gan probiotikas parasti ir drošas, ar to lietošanu ir saistīti arī daži riski:
- Kvalitāte. Kā pārtikas piedevas probiotikas netiek pakļautas tikpat stingrām pārbaudēm kā medikamenti. Tas nozīmē, ka Jūs nevariet būt pārliecināti par iegādātā produkta kvalitāti:
- Vai produktā ir pietiekami daudz baktēriju, lai tās varētu kaut ko ietekmēt?
- Vai produkts tiešām satur tās probiotukas, kas ir norādītas etiķetē? Ir ziņojumi par dažiem produktiem, kuru saturs atšķiras no etiķetē norādītā;
- Vai baktērijas produktā ir dzīvas brīdī, kad Jūs to lietojiet? Ja konkrētais uztura bagātinātājs nav pareizi izgatavots, uzglabāts vai tuvojas derīguma termiņa beigām, baktērijas tajā, iespējams, vairs nevar labvēlīgi ietekmēt Jūsu zarnu mikrofloru.
- Dažādi baktēriju celmi. Dažādām probiotiku piedevām bieži ir dažādi baktēriju celmi. Kā minēts iepriekš, pētniekiem joprojām nav skaidrs, kuri celmi var vairāk ietekmēt svara zudumu un kuri ir piemērotāki citu veselības problēmu risināšanai;
- Imūnās sistēmas problēmas. Cilvēki, kuriem ir traucēta imūnsistēma vai ir citi smagi veselības traucējumi, var saslimt, lietojot probiotikas. No probiotiku lietošanas vajadzētu izvairīties, ja lietojiet zāles, kas nomāc imūnsistēmu.
Pirms jebkuru probiotisko piedevu lietošanas noteikti konsultēties ar savu ārstu.
Nobeigumā
Lai gan tiek uzskatīts, ka probiotiku piedevu lietošana ir droša lielākajai daļai cilvēku, pirms to lietošanas tomēr konsultējieties ar savu ārstu.
Dažos gadījumos, pirmajās pāris probiotiku piedevu lietošanas dienās var būt nelieli kuņģa darbības traucējumi – caureja un/vai vēdera uzpūšanās. Ir iespējamas arī alerģiskas reakcijas.
Ir jāatceras, ka vārdu probiotikas attiecina uz ļoti daudziem un dažādiem mikroorganismiem – baktērijām, sēnītēm (ieskaitot raugus), vīrusiem un vienšūņiem.
Respektīvi – dažādu probiotiku ietekme uz zarnu mikrofloru ir atšķirīga.
Daži pētījumi liecina, ka Lactobacillus gasseri var palīdzēt cilvēkiem ar aptaukošanos zaudēt svaru un vēdera taukus, īpaši, ja to lieto kopā ar veselīgu, pilnvērtīgu uzturu.
Tas arī pagaidām viss.
Ēdiet garšīgi un esiet veseli!
A clinician’s primer on the role of the microbiome in human health and disease
Fast Facts About The Human Microbiome
Probiotics, Immunity and Exercise: A Review.
Effects of Probiotics and Synbiotics on Weight Loss in Subjects with Overweight or Obesity
Probiotics, prebiotics and synbiotics for weight loss and metabolic syndrome in the microbiome era
Effect of Lactobacillus gasseri BNR17 on Overweight and Obese Adults
Probiotics: How Effective Are They in the Fight against Obesity?
Palīdziet uzturēt šo vietni, veidot interesantus rakstus un gardas mazkaloriju receptes!
Pastāsti par šo rakstu arī citiem
Seko man
Šķiedrvielas
Kas ir šķiedrvielas? Kāpēc un cik daudz tās mums ir vajadzīgas? Kādi ir labākie šķiedrvielu avoti?
Cukura aizvietotāji
Šajā rakstā apskatītie cukura aizvietotāji ir labas alternatīvas cilvēkiem, kuriem nav ieteicams lietot cukuru slimības, vai liekā svara dēļ. Atslēgas vārds šeit ir alternatīvas, kas nozīmē, ka tie jālieto rafinēta cukura vietā – un ar mēru.
Miltu veidi. Kādi milti ir piemērotāki maizei, kādi cepumiem, kādi …?
Runājot par miltiem, parasti domājam par kviešu miltiem. Tomēr, milti ir ļoti dažādi – dažādi miltu veidi, dažāds uzturvielu daudzums un pielietojums.
Dikāna diēta
Kādēļ Dikāna diēta tiek uzskatīta par pašu bīstamāko un, vai palielināts olbaltumvielu daudzums ir efektīvas svara samazināšanas pamats?