Kāpēc gatavot mājās?
Atrast laiku un enerģiju, lai gatavotu mājās, noteikti var šķist sarežģīti.
Daudziem daudz ērtāk šķiet pasūtīt jau gatavu ēdienu vai ēst ārpus mājas.
Ēdiena gatavošana taču aizņem tik daudz laika!
Un, man vispār nepatīk gatavot!
Iespējams, Jūs esat viena no tām, kam nepatīk gatavot ēst, taču, ja lasiet manu blogu – Jūs droši vien ziniet, ka Jums vajadzētu gatavot vairāk.
Bet.
Jūs, iespējams, neziniet, ka jebkurš mājās gatavots ēdiens ir veselībai daudz labvēlīgāks nekā gandrīz jebkurš ēdiens, kas ir gatavots restorānā, ēdnīcā vai Fast food.
Pie tam – pat neatkarīgi no receptes/ēdiena veida – pat mājās gatavoti čipsi ir daudz, daudz reižu veselīgāki nekā veikalā nopērkamie.
Kāpēc?
Par to tad arī ir šis raksts.
Lūk 8 zinātniski pamatoti iemesli, kāpēc labāk ir gatavot pašiem:
1 Gatavošana mājās uzlabo uztura kvalitāti un daudzveidību
Maltīšu plānošana ir saistīta ar daudzveidīgāku un kvalitatīvāku uzturu – tā nodrošina uzturvielas, kuras citādi Jūs, visticamāk, nesaņemtu.
Tie, kuri plāno maltītes, biežāk ievēro uztura vadlīnijas un ēd daudzveidīgākus pārtikas produktus. Iespējams, tas ir tāpēc, ka maltīšu plānošana ietver ilgāku pārdomu procesu, kas ļauj izdarīt pārdomātāku izvēli.
Pētījumi arī liecina, ka gatavošana mājās ir saistīta ar lielāku dārzeņu, salātu un augļu patēriņu, kas, savukārt, palīdz justies paēdušiem ilgāk un nesaēsties visādus sū… starp ēdienreizēm.
Un.
Kā liecina pētījumi – mazāk kā 0,1 % restorānu ēdienu ir ideālas kvalitātes (tajos nav pietiekami daudz svaigu augļu un dārzeņu, pilngraudu produktu, zivju, liesas mājputnu gaļas un riekstu un netiek konsekventi ierobežoti saldinātie dzērieni, saldumi un pārstrādāta gaļa).
Principā ar šo arī varētu beigt, tomēr, gatavošanai mājās ir vēl daudz priekšrocību – tāpēc turpinām 😊.
2 Pozitīvi ietekmē ķermeņa svaru
Ēdiena gatavošana mājās ir saistīta ar svara zudumu un aptaukošanās profilaksi.
Restorānu, ēdnīcu un Fast Food ēdienos gandrīz vienmēr ir vairāk kaloriju, piesātināto tauku un nātrija (sāls) nekā mājās gatavotos ēdienos.
Piemēram – 2013. gadā veiktā pētījumā analizējot 685 dažādus restorānu ēdienus (3507 ēdienu varianti, kā arī 156 deserti), tika noskaidrots, ka viena brokastu, pusdienu vai vakariņu maltīte vidēji satur 1128 Kcal. Salīdzinājumam – vidēja auguma sievietei bez liekā svara dienā ir nepieciešamas ~1600 Kcal, bet vīrietim ~2000 Kcal.
Respektīvi – ar vienu maltīti tiek uzņemtas divas trešdaļas no dienā nepieciešamā kaloriju daudzuma!
Tas arī izskaidro, kāpēc ēdienu gatavošana mājās ir saistīta ar svara samazināšanu – gatavojot pašiem ir vieglāk kontrolēt porciju lielumu un sekot līdzi kalorijām.
Īpaši, ja izmantojiet receptes, kurām ir pievienota informācija par uzturvērtību un ieteikumi par porciju lielumu.
Maltīšu plānošana ir saistīta ar mazāku liekā svara varbūtību sievietēm un mazāku aptaukošanās varbūtību vīriešiem.
Un vēl – vienā pilot programmā, dalībnieki sešas nedēļas katru svētdienu tikās, lai kopā sagatavotu veselīgas maltītes turpmākajai nedēļai (10 pusdienu un vakariņu ēdienus un 5 uzkodas).
Programmas beigās tās dalībnieki ne tikai sāka ēst sabalansētāku uzturu, bet arī vidēji zaudēja vairāk kā 3 kg svara.
3 Ietaupa naudu
Pasūtot ēdienu ar piegādi vai ēdot ārpus mājas, par to pašu ēdienu Jūs maksājiet 3 līdz 5 reizes vairāk.
Maltīšu plānošana mums ļauj:
- Veidot savu ēdienkarti atbilstoši mūsu garšas kārpiņām un organisma vajadzībām;
- Iegādāties tikai nepieciešamos produktus un tikai tik daudz cik nepieciešams (netērējam naudu impulsa pirkumiem, kas pārnesti mājās mūs kārdina vai paliek neizmantoti).
Veselīgam uzturam nav jābūt dārgam – tas ir mīts. Gatavojot paši, Jūs ietaupiet naudu un arī uzlabojiet savu veselību.
Tas taču ir tā vērts!
4 Uzlabo gremošanu un zarnu veselību
Ēdiens, kas ir pagatavots no svaigiem un neapstrādātiem pārtikas produktiem dara brīnumus.
Neapstrādāti pārtikas produkti ir bagāti ar uzturvielām un tāpēc labvēlīgi ietekmē veselību, bet ēdienā, kas tiek pagatavots no “sagatavēm” uzturvielu ir mazāk (toties kaloriju ir vairāk).
Respektīvi – jo uzturā ir vairāk rūpnieciski apstrādātu pārtikas produktu (un to sastāvā esošo E-vielu), jo tas vairāk tiek saistīts ar gremošanas traucējumiem un iekaisumiem, kas, savukārt, var veicināt virkni veselības traucējumu, tostarp kairinātu zarnu sindromu, zarnu iekaisuma slimības, 2. tipa diabētu, hroniskas aknu slimības un dažu veidu vēzi.
Pilnvērtīgā pārtikā ir arī vairāk šķiedrvielu, kas var veicināt veselīgas un daudzveidīgas zarnu mikrofloras veidošanos un samazināt daudzus gremošanas traucējumus, piemēram – aizcietējumus, zarnu iekaisuma un kolorektālā vēža, risku.
5 Uzlabo psiholoģisko un emocionālo labsajūtu
Ēdiena gatavošana mājās labvēlīgi ietekmē ne tikai fizisko veselību, bet arī garīgo veselību. Ēdiena gatavošana, piemēram, var mazināt stresu un uzlabot garastāvokli.
It īpaši, ja Jums izdodas un ģimenes locekļi izsaka atzinību par gardo maltīti.
Turklāt gatavošana ir radoša nodarbe, un pētījumi liecina, ka radošas aktivitātes palīdz uzlabot garastāvokli un vispārējo labsajūtu.
6 Stiprina ģimenes un sociālās saites
Ēšana daudziem ir sociāla aktivitāte. Gatavošana mājās un kopīga maltīte ar ģimeni un draugiem dod iespēju ģimenes locekļiem sazināties un stiprināt attiecības – veicināt kopības sajūtu un palielināt vispārējo apmierinātību ar dzīvi.
Turklāt.
Jums nav jāgatavo vienai – Jūs variet to darīt kopā ar ģimeni vai draugiem un tādējādi stiprināt savstarpējās attiecības vēl vairāk.
Daudzi pētījumi norāda, ka bērni, kuri gatavo vai palīdz gatavot jau no mazotnes, daudz vieglāk izmēģina visu jauno (attīstās ātrāk un vispusīgāk).
Piemēram – pētījumā, kurā piedalījās 8500 studentu, tika konstatēts, ka ēdiena gatavošanas prasmes ir pozitīvi saistītas ar labākiem uztura un veselības rādītājiem, kā arī ar ciešākām saitēm ģimenē.
7 Ietaupa laiku (un uzlabo Jūsu organizētību)
Saspringts darba grafiks tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas dažādas ēstuves, nevis gatavo paši.
Ja katru dienu gatavojiet pa vienai porcijai katram ģimenes loceklim, tas tiešām var aizņemt daudz laika.
Bet.
Ja vienu reizi nedēļā sagatavojiet sastāvdaļas visām nedēļas ēdienreizēm un pēc tam tās tikai salieciet kopā un uzsildiet:
- Laika patēriņš gatavošanai ir būtiski mazāks;
- Jūs variet pasniegt pusdienas vai vakariņas burtiski dažu minūšu laikā.
Kā ēdiena gatavošana var palīdzēt ietaupīt laiku?
Lūk kā:
- Sagatavojiet maltīšu sastāvdaļas uz priekšu (graudaugus, olbaltumvielas un dārzeņus…). Respektīvi – tā vietā, lai katru dienu ēdienu gatavotu pilnīgi no jauna, vienkārši kombinējiet iepriekš pagatavotās sastāvdaļas;
- Plānojiet ēdienreizes – tas Jums ļaus iepriekš sagatavot ēdienu sastāvdaļas, Jums nevajadzēs katru dienu apmeklēt pārtikas veikalu un samazināsies arī pārtikas atlikumu daudzums;
- Ja ēdiena gatavošanu apvienosiet vienā vai divās ēdiena gatavošanas reizēs nedēļā, Jums arī virtuve būs jāuzkopj tikai 1 vai 2 reizes;
- Ja gatavosiet izmantojot svaigus un iepriekš neapstrādātus pārtikas produktus – Jūs saņemsiet vairāk uzturvielu, Jūsu veselība būs labāka un Jums retāk vajadzēs apmeklēt ārstus – Jūs ietaupīsiet gan laiku, gan naudu.
8 Palīdz novērst impulsīvu pārtikas produktu izvēli
Impulsīva pārtikas izvēle ir ļoti reāla.
It īpaši, ja ejiet uz veikalu, kad esiet izsalkuši (tad, kad glikozes līmenis asinīs ir zems un smadzenes meklē ātru enerģijas avotu, kas parasti ir vienkāršie ogļhidrāti).
Gatavošana mājās (lēmums ēst sabalansēti) ierobežo Jūsu izvēli ar to, kas atrodas Jūsu ledusskapī – ar iepriekš sagatavotajām ēdiena sastāvdaļām.
Un.
Pat, ja tur būs arī pašu gatavotie čipsi – Jūs noteikti ēdīsiet veselīgāk, nekā ēdot pasūtīto ēdienu vai pa ceļam veikalā ātri iegādāto.
To apstiprina arī pētījumi – cilvēki, kuri biežāk ēd ģimenes lokā, kopumā ēd veselīgāk nekā tie, kuri pērk un gatavo ēdienu “impulsīvi vai gandrīz neplānojot”.
Nobeigumā
Ēdiena gatavošana ir kas vairāk nekā tikai manuāla prasme – tā ietver arī sajūtas, sociokulturālo (piemēram, laiks, nauda) un fizisko vidi, un attīsta spēju pielāgoties (piemēram – citu ģimenes locekļu vajadzībām un/vai vēlmēm).
Gatavojot mājās, Jūs pilnībā kontrolējiet ēdiena sastāvdaļas – tāpēc tas ir daudz veselīgāks – kaut vai tikai tāpēc, ka tajā nav konservantu, emulgatoru, garšas pastiprinātāju un vēl citu n-to E-vielu.
Gatavošana mājās sākumā var likties apgrūtinoša – īpaši, ja neesat pieraduši plānot un veidot iepirkumu sarakstus – ar praksi tas kļūst arvien vieglāk.
Gatavojiet vairāk paši, kustieties, un – esiet veseli!
The impact of restaurant consumption among US adults: effects on energy and nutrient intakes
Comparison of the nutrient content of children’s menu items at US restaurant chains, 2010–2014
Fast-food and full-service restaurant consumption and daily energy and nutrient intakes in US adults
The Energy Content of Restaurant Foods Without Stated Calorie Information
Is cooking at home associated with better diet quality or weight-loss intention?
Cooking as a Health Behavior: Examining the Role of Cooking Classes in a Weight Loss Intervention
Time Spent on Home Food Preparation and Indicators of Healthy Eating
Psychosocial Benefits of Cooking Interventions: A Systematic Review
Preventing Wasted Food At Home
Using food to reduce stress: Effects of choosing meal components and preparing a meal
Perceived Motivators to Home Food Preparation: Focus Group Findings
The Grocery Industry Confronts a New Problem: Only 10% of Americans Love Cooking
Palīdziet uzturēt šo vietni, veidot interesantus rakstus un gardas mazkaloriju receptes!
Pastāsti par šo rakstu arī citiem
Seko man
Iesaku izlasīt arī šos rakstus
Visaptverošs ceļvedis dziļās muskulatūras trenēšanai
Kas ir dziļā muskulatūra? Ko tā dara? Kā to trenēt, lai uzlabotu stāju un mazinātu, piemēram – muguras sāpes?
Kā uzturs ietekmē matu veselību?
Kāpēc dažiem ir kupli un skaisti mati pat vecumā, bet citiem tie ir sausi, plāni un lūstoši? Kāpēc izkrīt mati? Ko mēs varam darīt, lai uzlabotu matu veselību?
Kas ir vielmaiņa un kā tā darbojas?
Vai vielmaiņa var būt “ātra” vai “lēna”? Vai lēna vielmaiņa liek mums pieņemties svarā? Vai vielmaiņu patiešām var “sabojāt”, ievērojot ātrās modes diētas?