Kad dārzeņi nav veselīgi?

Dārzeņi mūsu uzturā ir ļoti svarīgi.

Gandrīz katrā rakstā es aicinu vairāk gatavot pašiem un ēst vairāk augļu un dārzeņu.

Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka daudzi cilvēki ēd pārāk maz dārzeņu. Ieteicamais augļu un dārzeņu daudzums ir vismaz piecas porcijas dienā (1 porcija = dārzeņi apmēram Jūsu dūres izmērā). Tomēr tikai 3 % vīriešu un 7 % sieviešu ievēro pat šo minimumu!

Tomēr, neskatoties uz visu pozitīvo, ko mums sniedz dārzeņi – dažos gadījumos daudz dārzeņu var radīt problēmas.

No dārzeņiem man ir slikti

Interesanti, ka dažreiz, kad cilvēki sāk palielināt dārzeņu patēriņu, viņi var sākt justies sliktāk. Piemēram – sākas vēdera uzpūšanās, meteorisms u.tml.

Un.

Nekas nav tik nomācoši kā par cenšanos ēst veselīgāk tikt atalgotam ar vēdera sāpēm.

Respektīvi – ja iepriekš esiet ēduši maz augļu un dārzeņu un, tagad sāciet tos ēst daudz – var rasties iespaids, ka Jūsu kuņģis tos nespēj sagremot. Jūs jūtieties uzpūsti, Jums sāp vēders un tās gāzes … un vēlēšanās ēst veselīgi sāk mazināties.

Salāti un neapstrādāti dārzeņi var sagādāt grūtības divos veidos:

1. Sākumā dažreiz ir grūti apēst 1-2 tases neapstrādātu dārzeņu un/vai salātu (tik vajadzētu apēst katrā ēdienreizē), jo Jūsu kuņģī “negaidīti” nonāk liels daudzums “rupjas” barības, ko tam ir grūtāk pārstrādāt;
2. Daudzi cilvēki var sagremot tikai nelielu daudzumu neapstrādātu dārzeņu dienā. Ja viņi apēd vairāk – viņiem rodas visi iepriekš aprakstītie simptomi.

Ko darīt?

Atbilde ir vienkārša – ēdiet nevis svaigus, bet pagatavotus dārzeņus, piemēram:

• Ēdiet vārītus vai tvaicētus dārzeņus;
• Gatavojiet sautējumus;
• Izmantojiet dārzeņus mērču un garšvielu piedevu pagatavošanai (piemēram – tomātu mērces, pesto u.tml.).

Vārīti dārzeņi gremošanas traucējumu gadījumā

Tātad – jā, dārzeņi mums ir nepieciešami, bet ne visi dārzeņi mums palīdz izskatīties un justies labāk.

Gremošanas traucējumi var liecināt arī par to, ka organismā, iespējams, trūkst dažu svarīgu uzturvielu. Daudzas uzturvielas mūsu organismā nonāk kā šķiedrvielu sastāvdaļas. Termiski neapstrādātas šķiedrvielas var nonākt resnajā zarnā nesagremotas un tur tās tiek fermentētas. Fermentācijas rezultātā veidojas gāzes, kas izsauc vēdera pūšanos un meteorismu.

Vārītas, šķiedrvielas sadalās vieglāk, un tāpēc daudzas to sastāvā esošās uzturvielas var tikt vieglāk sagremotas un uzsūktas.

Tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamām sajūtām, ir jānosaka sava individuālā dārzeņu panesība un dārzeņu izvēle un pagatavošana ir jāpielāgo savām gremošanas īpatnībām.

Tomēr.

Ja Jums ir problēmas ar viena veida neapstrādātiem dārzeņiem, tas nenozīmē, ka Jums ir jāēd tikai apstrādāti dārzeņi. Atrodiet tos, kas Jums patīk un, kurus variet droši ēst neapstrādātus, un ēdiet tos salātos vai veselus. Pārējos ēdiet termiski apstrādātus.

Galvenais secinājums ir šāds – ja Jūs nepanesat kādus konkrētus dārzeņus, tas var būt tāpēc, ka ēdiet tos neapstrādātus. Vienkāršs risinājums, kas lielākoties darbojas ir – pagatavojiet tos termiski apstrādājot!

Citi iemesli, kāpēc dārzeņu uzņemšanu vajadzētu ierobežot

Dārzeņi ir labs veids, kā bagātināt maltīti ar šķiedrvielām un iegūt daudz uzturvielu ar nelielu kaloriju daudzumu. Dārzeņu lietošana uzturā ir viens no paradumiem, kas visvairāk ir saistīts ar ilgtermiņa svara kontroli, veselību un ilgmūžību.

Tomēr ir reizes, kad dažus dārzeņus vai dārzeņus vispār ir labāk neēst.

Skriešanas caureja

Ikviens izturības sporta veidu pārstāvis zina, ka ilgstoši intensīvas fiziskās slodzes periodi var izraisīt ne tikai muskuļu nogurumu.

Sākot treniņu, asinis plūst uz muskuļiem, un kuņģī to nonāk mazāk. Tāpēc, ja esiet nesen ēdis un ēdiens vēl nav īsti sagremots – var rasties kuņģa diskomforts un pat caureja.

Lai no tā izvairītos, dažas stundas pirms treniņa vai sacensībām nevajadzētu ēst šķierdvielām bagātu pārtiku (brokoļus, kāpostus, sparģeļus u.tml.).

Pirms gara skrējiena vai cita veida ilgstošas slodzes ir labāk ēst viegli sagremojamus ogļhidrātus, piemēram – maizi ar zemesriekstu sviestu, banānus vai graudaugu pārslas ar pienu, un eksperimentēt, līdz atrodat sev piemērotāko produktu kombināciju.

Nātrijs konservētos dārzeņos

Cilvēkiem, kuri vēlas ierobežot nātrija patēriņu hipertensijas vai sirds slimību dēļ, būtu jāuzmanās no dārzeņu konserviem, jo ar tiem var uzņemt pat pusi no ieteicamās nātrija dienas devas.

Izvēlieties konservētos dārzeņus bez sāls piedevas vai ar zemu nātrija saturu. Lai samazinātu nātrija daudzumu tādiem produktiem kā konservēta kukurūza, pupiņas un zirņi – pirms lietošanas tiem nolejiet šķidrumu un noskalojiet tos.

Krona slimības uzliesmojums

Lai gan kopējai veselībai tas nav optimāli, Krona slimības saasinājuma laikā ir jāēd kuņģim un zarnām saudzējoši produkti – lai palīdzētu kuņģa-zarnu traktam sadzīt.

Krona slimības uzliesmojuma laikā vajadzētu samazināt augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu lietošanu.

Pirms vai pēc operācijas

Piemēram, pēc kuņģa un zarnu trakta operācijas, piemēram, kuņģa samazināšanas operācijām, lielākajai daļai pacientu, divas līdz sešas nedēļas būs jāatturas no dārzeņiem.

Kairinātu zarnu sindroms

Līdzīgi kā Krona slimības gadījumā, arī cilvēkiem ar kairinātu zarnu sindromu diēta ar zemu šķiedrvielu saturu var palīdzēt izvairīties no vēdera uzpūšanās, vēdera sāpēm, krampjiem un caurejas.

Nieru mazspēja

Cilvēkiem ar hroniskām nieru slimībām vai nieru mazspēju vajadzētu izvairīties no dārzeņiem, kuros ir daudz kālija un fosfora, jo nieres nespēj izvadīt šos elementus no asinsrites. Lielākajai daļai nieru slimību pacientu aizliegto dārzeņu sarakstā ir kartupeļi, saldie kartupeļi, sparģeļi, sēnes un Briseles kāposti.

Grēmas

Ja ciešat no grēmām, iespējams, Jums vajadzētu izvairīties no skābo dārzeņu (piemēram, tomātu un tomātu produktu) lietošanas. Kad kuņģa skābe saskaras ar skābu pārtiku, nepatīkamie refluksa slimības simptomi tikai pastiprinās. Lai noskaidrotu, kuri pārtikas produkti traucē gremošanas trakta darbību, parasti iesaka ieviest ēdiena žurnālu, un veikt pierakstus, lai sekotu līdzi tam, ko ēdiet un kā jūtaties pēc ēšanas.

Beta-karotīna pārmērīga uzņemšana

Baumas, ka, apēdot pārāk daudz burkānu, jūs kļūsiet oranžs, dažos ekstrēmos gadījumos ir patiesība. Šis stāvoklis (hiperkarotēnēmija) gan tiek uzskatīts par pilnīgi nekaitīgu.

Tomēr.

Ja ēdiet pārāk daudz burkānu – dažas molekulas, kas veidojas no beta-karotīna, iespējams, var bloķēt A vitamīna uzsūkšanos organismā, kas ir svarīgs acu, kaulu un ādas veselībai, kā arī normālai vielmaiņai un imūnsistēmas darbībai. Lai noteiktu beta-karotīna patēriņa vēlamo daudzumu ir jāveic papildu pētījumi.

Nobeigumā

Dārzeņi ir neaizvietojama veselīga un sabalansēta uztura sastāvdaļa.

Tie ir būtisks vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un šķiedrvielu avots.

Turklāt – neskatoties uz uzturvielu bagātību – dārzeņos ir maz kaloriju, kas padara tos par ideālu uztura sastāvdaļu cilvēkiem, kas vēlas samazināt savu svaru.

Tie mums arī palīdz ilgāk justies paēdušiem.

Tāpēc.

Ēdiet vairāk dārzeņu!

Bet, ja sajūtiet iepriekš aprakstītos simptomus – ēdiet tos vārītus, sautētus vai tvaicētus.