Par Diētām Veselīgu uzturu un Sportu

Meklēt
Close this search box.

Imunitāte

Kas ir imunitāte? Kā tā darbojas? Kā stiprināt imunitāti?

Kas ir imunitāte?

Imunitāte ir mūsu ķermeņa spēja atpazīt ārējos iebrucējus, piemēram – baktērijas, vīrusus, sēnītes un toksīnus (mikrobu ražotas ķīmiskas vielas) u.tml., un tos neitralizēt, lai novērstu to izraisītās slimības.

 

Imunitātes veidi

Mūsu imūnsistēmai ir divas sastāvdaļas:

  1. Iedzimtā imunitāte
  2. Adaptīvā jeb iegūtā imunitāte, kas, savukārt, tiek iedalīta:
    • Aktīvajā imunitātē, kas attīstās, reaģējot uz infekciju vai vakcināciju:
      • Dabīgā imunitāte – antivielas izstrādājas reaģējot uz infekciju;
      • Mākslīgā imunitāte – antivielas izstrādājas reaģējot uz vakcīnu.
    • Pasīvajā imunitātē, kas attīstās pēc tam, kad esiet saņēmis antivielas no cita cilvēka vai kaut kur citur:
      • Dabīgā imunitāte – antivielas tiek saņemtas no mātes, piemēram, caur placentu vai ar mātes pienu;
      • Mākslīgā imunitāte – antivielas tiek iegūtas no zālēm, piemēram, no gamma globulīna (imūnglobulīna) injekcijas vai infūzijas.
 

Iedzimtā imunitāte

Iedzimtā imunitāte (sauc arī par nespecifisko vai sugas imunitāti) ir organisma primārā aizsardzības sistēma ar kuru mēs piedzimstam. Tā nav saistīta ar iepriekšējām infekcijām un imunizāciju (vakcināciju).

Iedzimtā imunitāte nav vērsta pret kādu konkrētu patogēnu, bet tā mūs aizsargā pret plašu potenciālo patogēnu loku.

Iedzimtā imunitāte ir ļoti stabila, tomēr atsevišķiem cilvēkiem pret vienu un to pašu slimību var būt dažāda izturība (imunitātes individuālās īpatnības).

Iedzimto jeb nespecifisko imunitāti var aplūkot kā četru veidu aizsargbarjeras:

  • Anatomiskās un fiziskās barjeras (piemēram, āda, gļotādas);
  • Fizioloģiskās un ķīmiskās barjeras (piemēram, ķermeņa temperatūra, zems pH līmenis un ķīmiskie mediatori jeb drudzis, mātes piens, kuņģa sula, siekalas u.tml.);
  • Bioloģiskās barjeras (piemēram, Endocitoze, Fagocitoze);
  • Vispārēji šķēršļi, kas varētu būt saistīti ar vecumu, rasi vai individuālo imunitāti.
 

Adaptīvā jeb iegūtā imunitāte

Adaptīvā imunitāte, tiek saukta arī par iegūto vai specifisko imunitāti, ir sarežģīta un ļoti specializēta aizsardzības sistēma, ko organisms izveido, reaģējot uz konkrētu patogēnu vai antigēnu iedarbību. Tai ir raksturīga spēja pielāgoties un atcerēties agrāko saskari ar konkrētiem patogēniem un nodrošināt pastiprinātu un mērķtiecīgu atbildes reakciju saskaroties ar tiem atkārtoti.

Respektīvi – adaptīvās imunitātes uzdevums ir atšķirt “savējos” no “svešajiem” (šūnas/vielas ar svešu ģenētisko informāciju – mikroorganismus, toksīnus, audzēju šūnas, transplantantus u.tml.) un šos “svešos” neitralizēt.

Adaptīvā imunitāte ietver divas galvenās sastāvdaļas:

  • Humorālo imunitāti. B limfocīti (jeb B šūnas) ražo antivielas (imūnglobulīnus). Šīs antivielas cirkulē asinīs un limfātiskajā sistēmā, atpazīst antigēnus (molekulas vai molekulārās struktūras, kuras imūnsistēma atpazīst kā svešas) un tos neitralizē vai iezīmē iznīcināšanai, ko veic citas imūnšūnas;
  • Šūnu mediēto imunitāti. Atšķirībā no humorālās imunitātes, kuras pamatā ir antivielas, ko ražo B šūnas, šūnu mediētā imunitāte ir vērsta uz tiešu T limfocītu (jeb T šūnu) darbību, lai tieši uzbruktu inficētām vai patoloģiskām šūnām un tās iznīcinātu. Šūnu mediētā imunitāte ir īpaši svarīga aizsardzībai pret iekššūnu patogēniem (piemēram, vīrusiem) un vēža šūnu iznīcināšanai.
 

Kā darbojas imunitāte?

Imunitāte ir sarežģīta un savstarpēji saskaņotu aizsardzības mehānismu sistēma, kas darbojas apmēram šādi:

  1. Iedzimtā imunitāte (pirmā aizsardzības līnija) – mērķis ir novērst patogēnu (baktērijas, vīrusi, sēnītes vai parazīti, kas var izraisīt slimības) iekļūšanu organismā:
    • Fiziskās barjeras (āda un gļotādas u.tml.);
    • Ķīmiskās barjeras (kuņģa skābe, fermenti u.tml.).
  2. Iedzimtā imunitāte (otrā aizsardzības līnija):
    • Iekaisuma reakcijas. Ja patogēni pārvar fiziskās un ķīmiskā barjeras, organismā sākas iekaisuma reakcija – uz infekcijas vietu, lai neitralizētu un iznīcinātu patogēnus, tiek novirzīti baltie asinsķermenīši (īpaši neitrofili un makrofāgi);
    • Komplementa sistēma. Asinīs esošās olbaltumvielas pastiprina imūnsistēmas reakciju, veicinot iekaisumu, tieši uzbrūkot patogēniem un veicinot fagocitozi;
    • Dabīgās galētājšūnas (Natural Killer (NK) Cells) atpazīt un iznīcina inficētas vai patoloģiskas šūnas.
  3. Adaptīvā imunitāte (trešā aizsardzības līnija):
    • Ja iedzimtā imūnsistēma nespēj novērst apdraudējumu, tiek aktivizēta adaptīvā imūnsistēma, kas atpazīst jau konkrētus patogēnus vai antigēnus;
    • T šūnas identificē antigēnus;
    • Tiek aktivizētas T šūnas, tostarp T palīgšūnas (Helper T-cells) un citotoksiskās T šūnas. T palīgšūnas stimulē B šūnas (humorālā imunitāte) un citotoksiskās T šūnas (šūnu mediētā imunitāte);
    • Veidojas antivielas (humorālā imunitāte). B šūnas sāk ražot antivielas. Antivielas cirkulē asinīs un saistoties ar patogēniem tos neitralizējot vai iezīmē iznīcināšanai;
    • Citotoksiskās T šūnas tieši uzbrūk inficētajām šūnām un tās iznīcina (novērš infekcijas izplatīšanos).
  4. Ilgtermiņa aizsardzība:
    • Gan B, gan T šūnas spēj “atcerēties” konkrētus patogēnus. Ja organisms ar tiem saskaras atkārtoti – imūnsistēma var ātrāk un efektīvāk reaģēt;
    • Vakcinācija mākslīgi “rada atmiņas” par konkrētu patogēnu, tādējādi veicinot organisma spēju ātrāk atpazīt potenciālos draudus un pareizi uz tiem reaģēt arī tad, ja cilvēks ar konkrēti slimību iepriekš nav slimojis.
 

Imunitātes stiprināšana ar uztura bagātinātājiem

Uztura bagātinātāju, kas sola stiprināt imunitāti vai uzlabot imūnsistēmas veselību ir patiešām daudz.

Bet.

Lai gan ir konstatēts, ka daži preparāti maina dažus imūnsistēmas darbības parametrus, līdz šim nav pierādījumu, ka tie patiešām stiprina imunitāti tādā nozīmē ka labāk aizsargā pret infekcijām un slimībām.

Pierādījumu, ka kāda viela var uzlabot imunitāti, pagaidām nav. Piemēram – ja pētījumi uzrāda, ka kāds augs vai viela, iespējams, paaugstina antivielu līmeni asinīs – mēs īstenībā nezinām vai tas patiešām labvēlīgi ietekmē vispārējo imunitāti, jo imūnsistēma ir ļoti komplicēta. Respektīvi – pat ja konkrētā viela tiešām paaugstina kādu antivielu līmeni, mēs īsti nezinām kā tas ietekmēs pārējos imūnās sistēmas komponentus.

 

Kā stiprināt imūnsistēmu?

Ko darīt, ja uztura bagātinātāji nepalīdz?

Ziniet – te nav nekā jauna 😊.

Viss kā parasti – labākais veids kā dabiski uzturēt pareizu imūnsistēmas darbību ir – veselīgs dzīvesveids:

  • Veselīgs uzturs – daudz augļu, dārzeņu, pākšaugu, riekstu, sēklu un maz ultra apstrādātu pārtikas produktu. Respektīvi – nodrošinām organismu ar imūnsistēmas darbībai nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām:
    • B6 vitamīnu – vistas gaļa, lasis, tuncis, banāni, tumši zaļo lapu dārzeņi, kartupeļi (ar mizu) u.tml.
    • C vitamīnu – citrusaugļi, zemenes, tomāti, brokoļi, spināti u.tml.
    • E vitamīnu – mandeles, saulespuķu un saflora eļļa, saulespuķu sēklas, zemesriekstu sviests, spināti u.tml.
    • Cinku – austeres, sarkanā gaļa, mājputnu gaļa, pupiņas, piena produkti u.tml.
    • Magniju – pilngraudu kviešu produkti, rieksti, sēklas u.tml.
  • Pietiekami daudz fizisko aktivitāšu (piemēram – vismaz 10000 soļu dienā);
  • Pietiekami daudz veselīga miega;
  • Pietiekami daudz ūdens;
  • Stresa pārvaldība;
  • Mērena alkohola lietošana un izvairīšanās no citiem veselībai kaitīgiem ieradumiem.
 

Ir arī daži ļoti interesanti pētījumi, kas liek domāt, ka mēs tomēr varam ļoti efektīvi stiprināt savu imunitāti paaugstinot dabīgo galētājšūnu līmeni (Natural Killer (NK) Cells) un – mēs to varam izdarīt pilnīgi par brīvu!

Kā?

Pastaigājoties pa mežu.

Meža gaisā ir ļoti daudz fitoncīdu. Fitoncīdi ir vielas, ko izdala augi (piemēram, garšaugi, ķiploki…) un it īpaši – skuju koki.

Fitoncīdi labvēlīgi ietekmē mūsu organismu – pazemina kortizola līmeni, normalizē nervu sistēmas darbību, pazemina asinsspiedienu…

  1. gadā Japāna tika veikts pētījums, kas parādīja, ka uzturēšanās mežā ievērojami palielina dabīgo galētājšūnu aktivitāti un skaitu.

37–55 gadus jauni un veseli vīrieši trīs dienas staigāja pa mežu. Pirmajā dienā divas stundas pēcpusdienā, otrajā un trešajā dienā – dienā divas stundas no rīta un divas stundas pēcpusdienā.

Asins paraugi tika ņemti pirms pētījuma un otrajā un trešajā pētījuma dienā.

Gandrīz visiem vīriešiem dabīgo galētājšūnu aktivitāte trešajā dienā palielinājās par aptuveni 50% (salīdzinot ar mērījumu pirms pētījuma).

Dabīgo galētājšūnu aktivitāte būtiski palielinājās gan trešajā dienā, gan starp pirmo un otro. dienu.

Kopumā šis pētījums liecina, ka pastaigas pa mežu var palielināt dabīgo galētājšūnu skaitu un aktivitāti.

Līdzīgs pētījums tika veikts 2018. gadā Taivānā un uzrādīja līdzīgus rezultātus.

 

Respektīvi – ir pamatots iemesls pieņemt, ka regulāras, vismaz divu stundu ilgas pastaigas pa parku vai mežu var būtiski uzlabot imunitātei tik nepieciešami dabīgo galētājšūnu daudzumu un aktivitāti.

Visaugstākā fitoncīdu koncentrācija ir skujkoku mežos siltajā gada laikā un pat tikai viena mežā pavadītā diena var labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu un efekts saglabājas apmēram 7 dienas.

 

Nobeigumā

Paaugstināta temperatūra un iekaisumi ir mūsu imūnsistēmas reakcija, kas palīdz neitralizēt “iebrucējus” – baktērijas, vīrusus, sēnītes, toksīnus …

Labākais veids, ka stiprināt savu imunitāti ir veselīgs dzīvesveids un sabalansēts uzturs.

Lielas problēmas ar imunitāti var radīt arī medikamentu pārmērīga un ne vienmēr pārdomāta lietošana.

Respektīvi – rūpējoties par sevi un tad Jūsu imūnsistēma parūpēsies par Jums.

 

Ēdiet sabalansēti, kustieties un – esiet veseli!

Zaļa aploksbe ar sirdi

Palīdziet uzturēt šo vietni, veidot interesantus rakstus un gardas mazkaloriju receptes!

Pastāsti par šo rakstu arī citiem

Seko man

Izvēlieties ziedojuma summu

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 4. martā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm

Viņi nometa lieko

Tu arī vari!

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 4. martā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm
Tievēšabas izaicinājums

Apmeklējot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu saglabāšanai savā ierīcē, lai uzlabotu vietnes navigāciju un analizētu vietnes lietojumu.

Pārbaudiet savas zināšanas par veselīgu uzturu

26 jautājumi
Apmēram 3 – 5 min.

Janvāra tievēšanas izaicinājums sāksies pēc

Dienas
Stundas
Minūtes
Sekundes