fbpx

Par Diētām Veselīgu uzturu un Sportu

Meklēt
Close this search box.

Hormoni – kas tie tādi un ko tie dara?

Kā hormoni ietekmē mūsu organismu - mūsu veselību un izskatu? Kas ir hormonu disbalanss, kādas ir tā pazīmes un kā ar to cīnīties?

Kas ir hormoni?

Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko ražo endokrīno dziedzeru šūnas (sauc arī par iekšējās sekrēcijas dziedzeriem). No tām tie nonāk asinsritē un kopā ar asinīm izplatās pa visu mūsu ķermeni, regulē vielmaiņu un koordinē citas mūsu organisma funkcijas.

Pēc būtības hormoni ir “ziņneši”, kas nogādā ziņojumus uz orgāniem, ādu, muskuļiem un citiem audiem. Šie signāli norāda mūsu ķermenim, kas un kad tam ir jādara.

Zinātnieki, cilvēka organismā, līdz šim ir identificējuši vairāk nekā 50 hormonus, kas regulē tādus mūsu ķermeņa procesus kā, piemēram:

  • Vielmaiņu;
  • Apetīti;
  • Garastāvokli;
  • Miega un nomoda ciklu;
  • Ķermeņa temperatūru;
  • Pulsa ātrumu un asinsspiedienu;
  • Seksuālās funkcijas un reprodukciju;
  • Šūnu dzīves ciklu;
  • Dzīves periodu maiņu (bērnība, pubertāte, jaunība utt.);
  • Imunitāti;
  • Ķermeņa augšanu un attīstību;
  • Citu hormonu ražošana un hormonālā līdzsvara uzturēšanu organismā.
 

Hormoni un lielākā daļa audu (galvenokārt dziedzeru), kas tos izdala veido mūsu endokrīno sistēmu.

Kā redziet – hormoni ietekmē praktiski visus dzīvības procesus un ir mūsu veselībai un skaistumam būtiski nepieciešami.

Lūk, daži no būtiskākajiem cilvēka hormoniem:

  • Insulīns – tiek ražots aizkuņģa dziedzerī un regulē cukura līmeni asinīs, veicinot cukura uzņemšanu šūnās un tā izmantošanu enerģijas ražošanai;
  • Somatotropīns – stimulē visu ķermeņa audu (arī kaulu) augšanu, stimulē olbaltumvielu sintēzi un veicina tauku sadalīšanos, lai nodrošinātu audus ar augšanai/reģenerācijai nepieciešamo enerģiju;
  • Estrogēni un progesterons – sieviešu dzimumhormoni, kas regulē menstruālo ciklu, ietekmē reproduktīvo sistēmu un piedalās grūtniecības saglabāšanā;
  • Testosterons – galvenais vīriešu dzimumhormons, kas ietekmē vīriešu reproduktīvo sistēmu, muskuļu attīstību un dzimumtieksmi;
  • Melatonīns – regulē miegu un cirkadiāno ritmu, nodrošina ķermeņa fizioloģisko atpūtu;
  • Serotonīns – ietekmē garastāvokli, miegu un apetīti, ietekmē kognitīvās funkcijas (piemēram – atmiņu, uzmanību un koncentrēšanos) un gremošanas sistēmu (piedalās zarnu kustīguma un kuņģa sulas sekrēcijas regulēšanā);
  • Kortizols – palīdz mobilizēt enerģiju un uzlabot koncentrēšanos stresa situācijās. Palīdz regulēt tādus procesus kā vielmaiņu, imūnsistēmu, asinsspiedienu un ķermeņa reakciju uz iekaisumiem;
  • Adrenalīns – tiek izdalīts, kad Jūs izjūtiet bailes vai stresu. Tas paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu un mobilizē enerģijas rezerves.
 

Ar ko hormoni atšķiras no nerviem un citām vielām mūsu organismā?

Hormoni darbojas kā ķīmiski signāli – tie regulē un koordinē dažādus mūsu organisma procesus pārnēsājot informāciju starp dažādiem audiem un orgāniem.

Citas vielas var būt enerģijas avoti, uzturvielas vai ķīmiski savienojumi, kas veic specifiskas funkcijas, bet tās nav iesaistītas organisma regulācijas mehānismos.

Endokrīnajai sistēmai (un hormoniem), pēc iedarbības uz mūsu organismu, vistuvākā ir nervu sistēma. Abas šīs sistēmas, mūsu ķermenī, kopā veic praktiski visas regulēšanas un koordinācijas darbības, taču to funkcijas un veids, kādā tās darbojas, ir atšķirīgi:

  • Nervu sistēma darbojas, izmantojot elektriskos impulsus, kas tiek ātri pārraidīti pa nervu šķiedrām. Tas nodrošina ātrumu un precizitāti, kas ļauj ķermenim ātri un precīzi reaģēt (muskuļu kustība, reakcijas uz sāpēm, stresu u.tml.);
  • Savukārt, endokrīnā sistēma darbojas, izdalot hormonus, kas izplatās pa mūsu ķermeni ar asinīm un regulē tādus procesus kā vielmaiņa, augšana, reproduktīvā sistēmau, imūnsistēma, garastāvoklis u.tml. Endokrīnās sistēmas darbība, salīdzinot ar nervu sistēmu, ir lēnāka un ilgstošāka.
 

Kas ir hormonu disbalanss?

Hormonu disbalanss jeb hormonālā nelīdzsvarotība rodas, ja mūsu organismā ir pārāk daudz vai pārāk maz viena vai vairāku hormonu. Tas ir plašs termins, kas var apzīmēt daudzus dažādus ar hormoniem saistītus stāvokļus.

Tomēr.

Hormonu ietekme ir ļoti spēcīga un, ja līdzsvars tiek izjaukts – organismā sākas izmaiņas. Lai sāktos patoloģiski procesi, bieži vien, pietiek ar pavisam nelielām novirzēm no normas.

 

Problēma ir tajā, ka šie patoloģiskie procesi var attīstīties bez jebkādiem simptomiem, bet kad simptomi parādās – patoģenēze jau var būt neatgriezeniska.

Dažas hormonālās nelīdzsvarotības formas var būt īslaicīgas, bet citas – hroniskas.

Dažas ir jāārstē, lai saglabātu fizisko veselību, savukārt citas var neietekmēt mūsu veselību, bet var negatīvi ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti.

Tāpēc.

Apmēram reizi 12 mēnešos tiek ieteikts veikt asins analīzes, lai novērtētu endokrīnās sistēmas stāvokli – agrīnā stadijā atklātu hormonālos traucējumus un novērstu hormonālo slimību attīstību.

 

Hormonu disbalansa pazīmes un simptomi

Tā kā hormoni būtiski ietekmē gandrīz visas mūsu ķermeņa funkcijas, tiem arī ir milzu ietekme uz mūsu veselību.

Līdz ar to – arī simptomu klāsts, kas var liecināt par hormonālo nelīdzsvarotību ir ļoti plašs.

Paturiet prātā, ka šie simptomi nav specifiski – ja Jums ir viens vai daži no tiem, tas ne vienmēr nozīmē, ka Jums ir hormonālā nelīdzsvarotība.

Daži no šiem simptomiem var atspoguļot arī citas hroniskas slimības. Tāpēc, pirms “krītiet panikā”, vispirms konsultējieties ar savu ārstu.

Biežāk sastopamie hormonālie stāvokļi, kas ietekmē gan vīriešus, gan sievietes, var izraisīt kādu no šiem simptomiem:

  • Svara pieaugums;
  • Tauku kupris starp pleciem;
  • Neizskaidrojams un/vai pēkšņs svara zudums;
  • Nogurums;
  • Muskuļu vājums;
  • Muskuļu sāpes, jutīgums un stīvums;
  • Sāpes, stīvums vai pietūkums locītavās;
  • Paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība;
  • Pastiprināta svīšana;
  • Paaugstināta jutība pret aukstumu vai karstumu;
  • Aizcietējumi vai zarnu darbības traucējumi;
  • Bieža urinēšana;
  • Pastiprinātas slāpes;
  • Palielināts izsalkums;
  • Zema dzimumtieksme;
  • Depresija;
  • Nervozitāte, nemiers vai aizkaitināmība;
  • Neskaidra redze;
  • Neauglība;
  • Matu izkrišana, matu trauslums vai smalki mati;
  • Sausa āda;
  • Pietūkusi seja;
  • Purpursarkanas vai rozā strijas.
 

Sievietēm raksturīgie hormonu disbalansa simptomi

Sievietēm visbiežākās hormonālās nelīdzsvarotības sekas ir policistisko olnīcu sindroms (PCOS).

Atcerieties, ka sievietes hormonālais cikls puberitātes, grūtniecības, barošanas ar krūti un menopauzes laikā mainās dabiski.

Sievietēm raksturīgie hormonu disbalansa simptomi ir:

  • Smagas vai neregulāras mēnešreizes, kavētas mēnešreizes, pārtrauktas mēnešreizes vai biežas mēnešreizes;
  • Hirsutisms vai pārmērīgs apmatojums uz sejas, zoda vai citām ķermeņa daļām;
  • Pinnes uz sejas, krūtīm vai muguras augšdaļas;
  • Matu izkrišana;
  • Hiperpigmentācija, īpaši gar kakla krokām, cirkšņos un zem krūtīm;
  • Nelieli ādas izaugumi (skin tags);
  • Maksts sausums;
  • Maksts atrofija;
  • Sāpes seksa laikā;
  • Nakts svīšana;
  • Galvassāpes.
 

Vīriešiem raksturīgie hormonu disbalansa simptomi

Hormonu disbalansu vīriešiem var izraisīt vairāki faktori, tomēr visbiežāk iemesls ir pārāk zems testosterona līmenis.

Vīriešiem raksturīgie hormonu disbalansa simptomi ir:

  • Ginekomastija (krūšu attīstība);
  • Krūšu jutīgums:
  • Erektilā disfunkcija;
  • Bārdas un ķermeņa apmatojuma augšanas samazināšanās;
  • Muskuļu masas zudums;
  • Kaulu masas zudums jeb osteoporoze;
  • Grūtības koncentrēties;
  • Karstuma viļņi.
 

Bērniem raksturīgie hormonu disbalansa simptomi

Bērniem hormonu disbalansu var izraisīt dzimumhormonu svārstības pubertātes laikā.

Dažiem bērniem pubertāte iesākas vēlāk un norit normāli, bet daži saskaras ar stāvokli, ko sauc par hipogonādismu. Šiem bērniem (pārsvarā zēniem) var parādīties sekojoši simptomi:

  • Muskuļu attīstības traucējumi;
  • Neiestājas “Balss lūzums”;
  • Rets ķermeņa un/vai sejas apmatojums;
  • Traucēta dzimumlocekļa un sēklinieku augšana (zēniem);
  • Pārmērīga roku un kāju augšana attiecībā pret torsu;
  • Ginekomastija (zēniem);
  • Nesākas menstruācijas (meitenēm);
  • Neattīstās krūtis (meitenēm);
  • Bērns aug pārāk lēni.
 

Hormonu disbalansa cēloņi

Hormonu disbalansa cēloņi atšķiras atkarībā no tā, kuri iekšējās sekrēcijas dziedzeri tiek skarti.

Biežākie hormonu disbalansa cēloņi ir:

  • Hormonu terapija;
  • Medikamenti;
  • Ķīmijterapija;
  • Steroīdu lietošana;
  • Vēzis vai labdabīgi audzēji;
  • Hipofīzes audzēji;
  • Ēšanas traucējumi;
  • Stress;
  • Ievainojumi vai traumas.
 

Hormonu disbalansu var izraisīt arī tādas saslimšanas kā:

 

Hormonu disbalansa cēloņi, kas ir raksturīgi tikai sievietēm

Sievietēm daudzi hormonu disbalansa cēloņi ir saistīti ar reproduktīvajiem hormoniem.

Biežākie cēloņi ir:

 

Kā diagnosticē hormonu disbalansu?

Parasti sāk ar asins analīzēm, jo endokrīnie dziedzeri izdala hormonus tieši asinsritē.

Tomēr, dažu hormonu daudzums asinsritē dažādos diennakts laikos krasi atšķiras, tāpēc, lai pārbaudītu hormonu līmeni var būt nepieciešami arī citi testi, piemēram – glikozes tolerances tests vai insulīna tolerances tests u.tml.

Ārsts noteikti interesēsies arī par Jūsu slimību vēsturi, simptomiem un veiks vispārēju fiziskās veselības novērtēšanu.

 

Jūsu ģimenes ārsts var diagnosticēt hormonu disbalansu un palīdzēt Jums “sadzīvot” ar dažādiem tā stāvokļiem. Tomēr, pēc hormonu disbalansa diagnosticēšanas, pēc palīdzības labāk ir vērsties pie endokrinologa, kurš var precīzāk diagnosticēt endokrīnās (hormonu) slimības un izstrādāt efektīvu ārstēšanas plānu.

 

Kā ārstē hormonu disbalansu?

Hormonu disbalansa ārstēšanas veids būs atkarīgs no tā, kas to izraisa.

Ja Jums ir pazemināts hormonu līmenis – galvenā ārstēšanas metode, visticamāk, būs hormonu aizstājterapija. Atkarībā no tā, kura hormona Jums pietrūkst ārsts var izrakstīt iekšķīgi lietojamus medikamentus (tabletes) vai injekcijas.

Piemēram, ja Jums ir zems vairogdziedzera hormonu līmenis (hipotireoze), ārsts var izrakstīt sintētiskās vairogdziedzera hormonu tabletes. Ja Jums ir augšanas hormona deficīts, Jums, visticamāk, būs jāveic sintētiskā augšanas hormona injekcijas.

Ārstēšanas iespēju ir daudz – sākot no medikamentiem un ķirurģijas līdz staru terapijai.

 

Hormonu disbalansa profilakse

Veikalos pieejamo uztura bagātinātāju ražotāji un tirgotāji apgalvo, ka tie “ārstē” menopauzi un dažādu veidu hormonu disbalansu.

Taču tikai dažiem no šiem uztura bagātinātājiem ir zinātniski pierādīta labvēlīga ietekme.

Daudzi no šiem uztura bagātinātājiem satur augu izcelsmes hormonus. Tos dažreiz sauc par “bioidentiskiem” hormoniem, jo tie ķīmiski atgādina cilvēka ķermeņa dabiskos hormonus. Tomēr nav pierādījumu, kas liecinātu, ka tie darbojas labāk nekā parastā hormonu terapija.

Tāpēc – pirms uztura bagātinātāju lietošanas vispirms vajadzētu konsultēties ar savu ārstu.

 

Visefektīvākā hormonu disbalansa profilakse ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver veselīgu un sabalansētu uzturu, fiziskās aktivitātes, kvalitatīvu miegu un stresa mazināšanu:

 

Hormonu disbalanss un liekais svars

Hormoni spēlē ļoti būtisku lomu vielmaiņā un mūsu ķermeņa spējā izmantot enerģiju.

Tāpēc.

Jā – daži hormonālie stāvokļi var izraisīt svara pieaugumu, piemēram:

  • Hipotireoze – zems vairogdziedzera hormonu līmenis var izraisīt vielmaiņas palēnināšanos, kas, savukārt, var izraisīt svara pieaugumu;
  • Kušinga sindroms. Tas ir rets stāvoklis, kas rodas, ja Jūsu organismā ir pārāk daudz kortizola. Tas izraisa strauju ķermeņa masas palielināšanos sejā, vēdera un pakauša daļā un uz krūtīm;
  • Menopauzes laikā daudzām sievietēm ir vērojams svara pieaugums, ko izraisa vielmaiņas palēnināšanās hormonālo izmaiņu dēļ. Šo svara pieaugumu var viegli kompensēt koriģējot ēdienkarti.
 

Ja novērojiet negaidītu un strauju svara pieaugumu – konsultējieties ar savu ārstu.

Ķermeņa masas samazināšana sievietēm var palīdzēt regulēt menstruālo ciklu un palielināt grūtniecības iestāšanās iespējamību, bet vīriešiem – palīdzēt uzlabot erektilās funkcijas.

 

Nobeigumā

Hormoni ir sarežģītas un spēcīgas ķīmiskas vielas, kas ir būtiskas mūsu izdzīvošanai un var būtiski ietekmēt mūsu pašsajūtu.

Hormonu disbalanss var izraisīt visdažādākās komplikācijas, tāpēc, tiklīdz pamanāt neizskaidrojamas ķermeņa vai enerģijas līmeņa izmaiņas, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk griezties pēc padoma pie sava ārsta.

Viens no iedarbīgākajiem hormonu disbalansa profilakses līdzekļiem ir veselīgs dzīvesveids un sabalansēts uzturs.

Arī veselīgas svara uzturēšana ir ļoti svarīga, jo liekais svars un aptaukošanās var ietekmēt hormonu darbību.

Ķermeņa hormonālo līdzsvaru palīdz saglabāt arī regulārs dzīves ritms – regulāru ēšanas un miega laiku ievērošana u.tml.

Zaļa aploksbe ar sirdi

Palīdziet uzturēt šo vietni, veidot interesantus rakstus un gardas mazkaloriju receptes!

Pastāsti par šo rakstu arī citiem

Seko man

Cukura aizvietotāji

Cukura aizvietotāji

Šajā rakstā apskatītie cukura aizvietotāji ir labas alternatīvas cilvēkiem, kuriem nav ieteicams lietot cukuru slimības, vai liekā svara dēļ. Atslēgas vārds šeit ir alternatīvas, kas nozīmē, ka tie jālieto rafinēta cukura vietā – un ar mēru.

Lasīt visu rakstu »

Izvēlieties ziedojuma summu

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 5. augustā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm

Viņi nometa lieko

Tu arī vari!

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 5. augustā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm
Tievēšabas izaicinājums

Apmeklējot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu saglabāšanai savā ierīcē, lai uzlabotu vietnes navigāciju un analizētu vietnes lietojumu.

Pārbaudiet savas zināšanas par veselīgu uzturu

26 jautājumi
Apmēram 3 – 5 min.