fbpx

Par Diētām Veselīgu uzturu un Sportu

Meklēt
Close this search box.

Veselīga uztura piramīda

Vienkāršs ceļvedis par to, kādus pārtikas produktus un, kādās proporcijās mums vajadzētu ēst, lai nodrošinātu labu veselību. Vai tomēr nē?

Vairums no mums uzskata, ka uztura piramīda ir ļoti vienkāršs un viegli uztverams veselīga uztura ceļvedis. Tomēr, tas nav tik viennozīmīgi, jo pastāv vairākas uztura piramīdas.

Pēc būtības cilvēka organisms Āfrikā ir tāds pats kā Eiropā, Amerikā vai Indijā – tāpēc būtu dīvaini uzskatīt, ka viena un tā pati produktu grupa Amerikā dzīvojošos cilvēkus iespaido savādāk nekā Eiropā vai Āfrikā dzīvojošos.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka ASV ir plaši pārstāvētas praktiski visas rases un nacionalitātes.

 

Pārtikas piramīdas izcelsme

Pirmais uztura ieteikumu vizuālais attēlojums piramīdas veidā radās Zviedrijā pagājušā gadsimta 70-tajos gados un tās mērķis nebija vizualizēt veselīga uztura vadlīnijas “parastajam” cilvēkam labāk uztveramā veidā.

Pēc neskaitāmiem ielu protestiem, ko izraisīja augstās pārtikas cenas, Zviedrijas valdība nolēma izveidot īpašu komiteju, kuras uzdevums bija izvērtēt, vai par saprātīgām izmaksām ir iespējams izveidot sabalansētas maltītes.

1972. gadā Zviedrijas Nacionālā veselības un labklājības padomei nāca klajā ar ieteikumiem par “pamata” un “papildu” pārtikas produktiem:

  • Pamata pārtikas produkti – produkti, kas tika uzskatīti par būtiskiem cilvēka labsajūtai;
  • Papildu pārtikas produkti – produkti, kas nodrošina cilvēka organismu ar pamata pārtikas produktos neesošiem, bet tam nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām.
 

1974. gadā sabiedrībai tika prezentēta pirmā vizuālā pārtikas piramīda ar šādu vēstījumu: “Labs, veselīgs uzturs par saprātīgu cenu”.

Pirmā uztura piramīda

Šī piramīda sastāvēja no 3 daļām:

  • Piramīdas pamatā bija iekļauti pamata pārtikas produkti, kas tika uzskatīti par būtiskiem personas labklājībai – graudaugi, piena produkti, makaroni un kartupeļi;
  • Piramīdas centrs un augšdaļa attēloja papildus pārtikas produktus – dārzeņus, augļus, ogas, riekstus …
  • Piramīdas augšdaļā – gaļa, zivis un olas.
 

Tiek uzskatīts, ka vizuālā attēlojuma idejas autore bija Anna Britt Agnsäter un tas bija tik veiksmīgs, ka salīdzinoši ātri izplatījās arī citās valstīs, tostarp Japānā, Dānijā, Šrilankā, ASV …

 

Uztura piramīdas koncepcijas attīstība

Nav skaidri zināms, kad tieši parādījās pirmais uztura ceļvedis.

Vadlīnijas, piramīdas, riteņi – lai kā arī tos sauktu – tika ieviesti ar vienu mērķi: sniegt patērētājiem norādījumus par to, kā veidot sabalansētas un uzturvielām bagātas maltītes.

Bet, lai gan gandrīz mēs visi esam dzirdējuši par pārtikas piramīdu, maz cilvēku zina pārtikas ceļvežu plašo vēsturi.

 

1916 – 1930 gadi

Šajā laikā USDA izveidoja  2 ceļvežus:

  • Pārtika maziem bērniem”, ko 1916. gadā izveidoja uztura speciāliste Kerolaina Hanta (Caroline Hunt), bija plaši atzīts uztura izglītības rīks, kas palīdzēja uztura speciālistu ieteikumus pārtulkot “vienkāršiem cilvēkiem saprotamā valodā”.

Kerolaina Hanta pirmā iedalīja produktus kategorijās – Piens un Gaļa, Graudaugi, Dārzeņi un Augļi, Tauki un Treknie ēdieni, Cukuri un Cukurotie ēdieni (saldie ēdieni).

  • Kā izvēlēties pārtiku” tika izveidots 1917. gadā. Tas bija pārtikas ceļvedis pieaugušo uzturam, kurā tika izmantotas tās pašas piecas, Kerolainas Hantas definētās, pārtikas produktu grupas.
 

Šīs vadlīnijas palika spēkā līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Pēc tam 1933. gadā USDA, reaģējot uz Lielo depresiju, izstrādāja uztura ieteikumus četriem dažādiem izmaksu līmeņiem.

1941. gadā tika izveidotas pirmās ieteicamās uztura devas, kurās jau tika noteikts konkrēts kaloriju, olbaltumvielu, dzelzs, kalcija un vitamīnu daudzums.

 

1940 gadi

1943. gadā USDA izveidoja ” Basic 7” – kas bija kara laika pārtikas/uzturvielu pietiekamības rokasgrāmata. Šajā pārtikas ceļvedī jau katrai pārtikas produktu grupai bija norādīts nepieciešamais ikdienas porciju skaits, taču porcijas lielums netika definēts.

Tika izdalītas septiņas galvenās pārtikas grupas:

  • Zaļie un dzeltenie dārzeņi (daži neapstrādāti, daži vārīti, daži saldēti un daži konservēti);
  • Apelsīni, tomāti, greipfrūti (šajā grupā tika iekļauti arī neapstrādāti kāposti un salāti).
  • Kartupeļi un citi dārzeņi un augļi (neapstrādāti, žāvēti, termiski apstrādāti, saldēti vai konservēti);
  • Piens un piena produkti (piens, konservēts piens, sausais piens un siers);
  • Gaļa, mājputni, zivis un olas (šajā grupā bija arī žāvētas pupiņas un zirņi, rieksti un zemesriekstu sviests);
  • Maize, graudaugi un milti (dabīgi, pilngraudu un ar uzturvielām bagātinātie milti);
  • Sviests un ar A vitamīnu bagātināts margarīns.
 

1956 – 1970 gadi

Tomēr Basic 7 kā uztura rokasgrāmata izrādījās pārāk sarežģīta. Tāpēc tajā minētie uztura ieteikumi tika vienkāršoti un 1956. gadā klajā nāca “Basic 4” (sauc arī par “Food for Fitness” un “A Daily Food Guide”).

“Basic 4” bija solis uz priekšu, jo rekomendācijās tagad bija norādīts cik daudz katras konkrētās grupas produktu ir jāiekļauj savā uzturā.

Tomēr ceļvedī joprojām nebija iekļauti norādījumi par taukiem, cukuriem un kaloriju patēriņu.

“Basic 4” tika izdalītas šādas produktu grupas:

  • Dārzeņi un augļi (ieteicami kā lielisks C un A vitamīna avots, kā arī labs šķiedrvielu avots. Tumši zaļie un/vai tumši dzeltenie dārzeņi un/vai augļi tika ieteikti ēst katru otro dienu);
  • Piens (ieteicams kā labs kalcija, fosfora, olbaltumvielu, riboflavīna un dažreiz A un D vitamīna avots. Pienu dažreiz varēja aizstāt ar sieru, saldējumu vai ledus pienu);
  • Gaļa (to ieteica proteīna, dzelzs un dažu B grupas vitamīnu dēļ. Grupā ietilpa gaļa, mājputni, zivis, olas, žāvētas pupiņas un zirņi un zemesriekstu sviests);
  • Graudaugi un maize (pilngraudu un bagātinātās maizes tika īpaši ieteiktas, jo tās tika uzskatītas par labiem dzelzs, B grupas vitamīnu, ogļhidrātu, kā arī olbaltumvielu un šķiedrvielu Šajā grupā ietilpa arī graudaugi, maize, kukurūzas milti, makaroni, nūdeles, rīsi un spageti).
 

1979. gads

1970 gados parādījās pētījumi, kas norādīja, ka noteiktu pārtikas produktu, piemēram, tauku un holesterīna, pārmērīgs patēriņš palielina sirds slimību un diabēta iespējamību. Tas pamudināja USDA mainīt vadlīnijas.

Un, 1979. gadā klajā nāca “Ikdienas uztura rokasgrāmata” kas bija izstrādāta pēc 1977. gadā publicētajām uztura vadlīnijām. Pēc būtības tika papildināta “Basic 4” tai pievienojot jaunu kategoriju – “Tauki, saldumi un alkohols”, kas palīdzēja uzsvērt, ka tauki, saldumi un alkohols ir jālieto mērenībā.

 

1984. gads

1970 gadu beigās pieauga bažas par saikni starp uzturu un dažādām ar to saistītām slimībām. Tāpēc uzturzinātnē fokuss no pareizu barības vielu iegūšanas organismam pietiekamā daudzumā pārcēlās uz izvairīšanos no “nepareizajām/sliktajām” uzturvielām. Un, lai gan pētījumos balstītu pierādījumu bija maz, tauki un cukurs kļuva par galvenajiem “ienaidniekiem”.

 

1984 gadā Amerikas Sarkanā krusta un USDA sadarbības rezultātā tapa “Food Wheel” – uztura ieteikumi/diēta ar zemu tauku, piesātināto tauku un holesterīna saturu.

Šajā ceļvedī tika definētas piecas pārtikas produktu grupas un ikdienā nepieciešamais pārtikas daudzums, pamatojoties uz trim kaloriju līmeņiem. Šis pārtikas ceļvedis bija pamats tai veselīga uztura piramīdai kādu mēs to zinām šodien.

 

1992. gads

USDA vizualizēja veselīga uztura ieteikumus kā piramīdu (The Food Pyramid 1992 – 2005) tādējādi mēģinot izteikt ieteicamo patēriņu katrai pārtikas produktu grupai – pamatnē esošās uzturā ir jālieto vairāk, bet virsotnē esošās mazāk

Šis pārtikas ceļvedis tika salīdzinoši plaši kritizēts par lielo uzsvaru uz maizes izstrādājumiem un gan labo, gan slikto tauku apvienošanu vienā grupā.

Lai gan oficiāli ceļveža mērķis bija izstrādāt zinātnē balstītus veselīga uztura ieteikumus, vairāki uztura speciālisti uzskata, ka dažādu lobiju spiediena rezultātā tas nav izdevies.

Lūk daži raksti par šo tēmu:

 

2005. gads

Aptaukošanās epidēmijai ritot pilnā sparā 2005. gadā tika radīta uzlabota iepriekšējās veselīga uztura piramīdas versija ar nosaukumu “MyPyramid”.

Šajā uztura piramīdas atjauninājumā tika mēģināts uzsvērt vingrojumu un veselīga uztura nozīmi. Vertikālajiem ķīļiem bija jānorāda, cik daudz ieteicams ēst no katras pārtikas grupas, taču vizuāli tas tika attēlots juceklīgi un pat ļoti grūti saprotami.

Tika izveidota arī MyPyramid “vienkāršā” versija, kas bija vēl nesaprotamāka, jo tika izslēgtas vizuālās (produktu attēli) un rakstiskās norādes – kā bez tām saprast, ka, piemēram, zilā krāsa ir attiecināma uz piena produktiem?

 

2011. gads

2011 gadā ASV pirmā lēdija Mišela Obama un lauksaimniecības sekretārs Toms Vilsaks nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtikas piramīda tiks aizstāta ar jaunu vizuālo konceptu – “MyPlate”.

MyPlate mērķis ir mudināt cilvēkus pašiem vairāk domāt par veselīgu maltīšu veidošanu un meklēt informāciju par veselīgu uzturu.

Uzsvars tiek likts uz augļiem, dārzeņiem, graudaugu produktiem, olbaltumvielām un  piena produktiem.

MyPlate, kā veselīga uztura ceļveža vizualizācija ir viegli uztverama un, lai arī nepilnīga, tomēr tas ir solis pareizajā virzienā. Piemēram, uz šķīvja ir skaidri norādīts, ka augļiem un dārzeņiem ir jāsastāda puse no katrā ēdienreizē apēsto produktu daudzuma.

 

Nobeigumā

Lai gan pārtikas piramīda kā uztura speciālistu ieteikumu vizualizācija joprojām dominē, uztura ieteikumi ir ieguvuši arī citus vizuālos attēlojumus. Piemēram – šķīvis ASV (2011), karogs Taizemē (2010), pagoda Ķīnā ( 2007), varavīksne Kanādā (2007), spinings Japānā (2010) u.tml.

Veselīgas ēšanas piramīda ir jāuztver kā vienkāršs vizuāls ceļvedis par to kādus pārtikas produktus mums vajadzētu ēst vairāk un kādus mazāk, lai nodrošinātu labu veselību.

Tomēr šiem ceļvežiem ir jāpieiet kritiski, jo:

  • Mēs tomēr esam ļoti dažādi – gan ģenētiski, gan pēc dzīvesveida, svara, garšas sajūtām, mīļākajiem ēdieniem, … un tas nozīmē, ka arī mūsu ideālā uztura plāni atšķiras;
  • Lielāka vai mazāka, bet eksistē lobiju ietekme uz dažādās valstīs izstrādātajiem veselīga uztura ieteikumiem. Tāpēc, ja vēlaties ēst veselīgi – ir jāmācās un šajā tēmā jāiedziļinās katram pašam. Jums nav jākļūst par ekspertiem – bet pamati ir jāsaprot.
 

Ēdienu gatavošana mājās un minimāli apstrādātas pārtikas izvēle palīdzēs ierobežot gan uzņemto kaloriju daudzumu, gan pievienoto sāli un cukuru.

 

Dažādās valstīs izstrādātās uztura vadlīnijas variet apskatīt ŠEIT.

 

Avoti:

USDA

harvard.edu

Zaļa aploksbe ar sirdi

Palīdziet uzturēt šo vietni, veidot interesantus rakstus un gardas mazkaloriju receptes!

Pastāsti par šo rakstu arī citiem

Seko man

Izvēlieties ziedojuma summu

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas
jau 1. jūlijā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm

Viņi nometa lieko

Tu arī vari!

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 1. jūlijā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm
Tievēšabas izaicinājums

Apmeklējot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu saglabāšanai savā ierīcē, lai uzlabotu vietnes navigāciju un analizētu vietnes lietojumu.

Pārbaudiet savas zināšanas par veselīgu uzturu

26 jautājumi
Apmēram 3 – 5 min.