fbpx

Par Diētām Veselīgu uzturu un Sportu

Meklēt
Close this search box.

Superfoods

Kas ir Superfoods jeb Superprodukti? Ko tie dara un kā tie ietekmē mūsu veselību un labsajūtu?

Šobrīd nav vienotu kritēriju vai definīciju, pēc kurām kādu pārtikas produktu varētu klasificēt kā superproduktu. Respektīvi – oficiāli tādu Superproduktu jeb Superēdienu nav.

Šis termins tika radīts mārketinga nolūkos, lai ietekmētu pārtikas tendences un pārdotu konkrētus produktus (uzturvielām bagātus pārtikas produktus, kas, domājams, spēj pozitīvi ietekmēt veselību) un uztura bagātinātājus.

Tomēr.

Lai gan neviens pārtikas produkts nevar nodrošināt visas mūsu organismam nepieciešamās uzturvielas – mēs zinām, ka daži pārtikas produkti ir veselīgāki par citiem. Piemēram – lapu salāti ir veselīgāki par frī kartupeļiem, laša fileja ir veselīgāka par burgeriem un jogurta mērces ir veselīgākas par sviesta vai miltu mērcēm.

 

Gadu gaitā pētījumi ir pierādījuši, ka veselīga uztura paradumi var samazināt augsta asinsspiediena, sirds slimību, diabēta un dažu vēža veidu risku.

Un.

Tādi uztura modeļi kā, piemēram, Vidusjūras diēta ir pierādījuši ievērojamu labvēlīgu ietekmi uz veselību un hronisku slimību risku samazināšanos.

Šis raksts ir pat to – ko tad īsti var uzskatīt par superproduktiem, kādi ir izplatītākie superprodukti un, ko tie dod mūsu veselībai un pašsajūtai.

 

Kas ir Superfoods?

Terminam “superfood” nav precīza izcelsmes datuma, un tā lietojums laika gaitā ir manāmi mainījies. 21. gadsimta sākumā tas ieguva ievērojamu popularitāti kā mārketinga termins, ar ko apzīmē pārtikas produktus ar izcilu uzturvērtību un labvēlīgu ietekmi uz veselību.

Viens no pirmajiem termina “superfoods” pieminējumiem meklējams Dr. Steven G. Pratt un Kathy Matthews 2004. gadā izdotajā grāmatā “SuperFoods”, kurā tika publicēts pārtikas produktu saraksts, kuri tolaik tika uzskatīti par īpaši bagātiem ar uzturvielām un veselībai labvēlīgiem.

Lai gan šī grāmata palīdzēja popularizēt šo terminu, jāatzīmē, ka jēdziens par uzturvielām bagātiem un veselībai labvēlīgiem pārtikas produktiem ir pazīstams jau gadsimtiem ilgi.

Termina “Superprodukts” vai “Superēdiens” lietojums gadu gaitā ir būtiski paplašinājies un kļuvis par plaši izplatītu terminu dažādu svara samazināšanas produktu, diētisko produktu un uztura bagātinātāju mārketingā.

Lūk, 5 izplatītākās superproduktu definīcijas, pamatojoties uz to, kā šo terminu parasti lieto:

  • Pārtikas produkti, kas ir ārkārtīgi bagāti ar uzturvielām (ar augstu vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu koncentrāciju);
  • Pārtikas produkti, kas ir īpaši labvēlīgi veselībai, piemēram – samazina hronisku slimību, piemēram, sirds slimību, vēža un diabēta, risku;
  • Pārtikas produkti ar augstu antioksidantu saturu, kas palīdz cīnīties pret oksidatīvo stresu un iekaisuma procesiem organismā;
  • Dabiski un termiski neapstrādāti produkti vai minimāli apstrādāti pārtikas produkti (nav ļoti rafinēti vai pārsātināti ar dažādām piedevām – konservantiem, garšas pastiprinātājiem, emulgatoriem u.tml.);
  • Pārtikas produkti, kas nodrošina maksimālu uzturvielu daudzumu ar minimālu kaloriju daudzumu.
 

Kā redziet – ir varianti.

Respektīvi – gandrīz jebkuru produktu, ja vien tas nav ļoti rūpnieciski apstrādāts, var nosaukt par superproduktu. 😊 Un dažos gadījumos to lieto arī apzīmējot ultra apstrādātus produktus, piemēram – daudzus uztura bagātinātājus.

Tāpēc.

Mazāk paļaujamies uz reklāmu, bet lasām produktu sastāvu un cenšamies tos izvērtēt kritiski.

 

Kas produktu padara par superproduktu?

Man vistuvākā superproduktu definīcija ir – pārtikas produkti, kas nodrošina maksimālu uzturvielu daudzumu ar minimālu kaloriju daudzumu, un ir īpaši labvēlīgi veselībai.

Respektīvi – ne katrs veselīgs pārtikas produkts ir superprodukts. Šim terminam atbilst tikai tie produkti, kas:

  1. Ir bagāti ar uzturvielām, bet satur maz kaloriju;
  2. Nodrošina izcili labvēlīgu ietekmi uz veselību;

Un.

  1. Šī ietekme uz veselību būtiski pārsniedz to, ko mēs varētu sagaidīt, pamatojoties tikai uz šo produktu uzturvērtības profilu.
 

Lai to nodrošinātu, superproduktiem ir jābūt bagātiem ar:

  • Antioksidantiem – dabiskiem savienojumiem, kas aizsargā ķermeņa šūnas no bojājumiem un var samazināt sirds slimību, vēža un citu slimību risku;
  • Minerālvielām (kalcijs, kālijs, dzelzs u.tml.), kurām ir būtiska nozīme dažādos organisma fizioloģiskajos procesos, tostarp fermentu darbībā, hormonu darbības regulēšanā un vispārējā veselības uzturēšanā;
  • Vitamīniem – organiskiem savienojumiem, kuriem ir būtiska nozīme dažādās organisma funkcijās, tostarp vielmaiņā, imūnsistēmas uzturēšanā un vispārējās veselības uzturēšanā. Tos ir labāk uzņemt ar dabīgiem pārtikas produktiem, nevis ar uztura bagātinātājiem.

Un.

Ideāli, ja tajos arī ir daudz:

  • Šķiedrvielu, kam ir būtiska nozīme gremošanas un zarnu kustību regulēšanā, svara regulēšanā (jo nodrošina ilgāku sāta sajūtu) un palīdz pazemināt holesterīna līmeni (mazina sirds slimību risku un palīdz kontrolēt glikozes līmeni 2. tipa diabēta gadījumā);
  • Flavonoīdu (sauc arī par P vitamīniem) – polifenoliskie augu savienojumi, kas ir atrodami augļos, dārzeņos, kakao, tējā, vīnā u.tml.), kam piemīt pretiekaisuma un pretkancerogēnas īpašības;
  • Veselīgo tauku – mononepiesātinātie un polinepiesātinātie tauki, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni un novērst sirds un asinsvadu slimību risku.
 

Kurus pārtikas produktus var uzskatīt par superproduktiem?

Lielākā daļa superproduktu ir augu valsts izcelsmes (kas varētu būt pamatā idejai par veģetārā uztura veselīgumu), bet ar šo terminu var apzīmēt arī dažas zivis, piena produktus, arī olas…

Lūk, daži populārākie superprodukti un, kas tos par tādiem padara:

 

1 Tumši zaļo lapu dārzeņi

Tas, ka salāti ir veselīgi, nav pārsteigums. Taču ledus salātu un citu gaiši zaļo salātu vietā labāk ir izvēlieties tumšo lapu dārzeņus/salātus, kuros ir daudz A, C un E vitamīnu, daudz K vitamīna, kas labvēlīgi ietekmē kaulu veselību, un folātu (B9 vitamīns), kas veicina sirds veselību.

Piemēram – viena tase kale kāpostu nodrošina 550 mikrogramus (mcg) K vitamīna, kas atbilst vairāk nekā 680 procentiem no cilvēkam dienā nepieciešamā daudzuma. Kāļos un citos zaļo lapu dārzeņos ir daudz šķiedrvielu un ūdens, kas palīdz novērst aizcietējumus un veicina regulāru un veselīgu gremošanas trakta darbību.

Tumši zaļo lapu dārzeņi ir arī lielisks cinka, kalcija, dzelzs, magnija un šķiedrvielu avots.

Tumši zaļo lapu dārzeņi arī:

 

Izvēle ir ļoti plaša, lūk daži populārākie:

 

Dažiem tumši zaļo lapu dārzeņiem ir rūgta garša, un ne visiem tā ir patīkama.

Bet.

Tie jau nav jāēd vieni paši – pievienojiet tos zupām, salātiem, smūtijiem, karijiem… Vai baudiet tos kā desertu, piemēram – krēmveida zemeņu un zaļumu kokteili.

 

2 Ogas

Ogas ir ļoti bagātas ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem un šķiedrvielām.

Ogas satur flavonoīdus un tiek uzskatīts, ka tās var palīdzēt samazināt sirdslēkmju risku sievietēm.

Lielais ogu antioksidantu daudzums tiek saistīts ar zemāku vēža, sirds slimību un citu iekaisuma izraisītu slimību risku.

Lietojot ogas līdztekus tradicionālajiem medikamentiem, tās var būt efektīvas arī dažādu gremošanas un imūnsistēmas traucējumu ārstēšanā.

 

Superēdienu kategorijā ietilpst šādas ogas:

  • Açaí ogas;
  • Mellenes;
  • Dzērvenes;
  • Godži ogas;
  • Avenes;
  • Kazenes;
  • Upenes;
  • Aronijas;
  • Zemenes;
  • Smiltsērkšķi;
  • Zīdkoka ogas;
  • Fizālis;
  • Skābie ķirši.
 

Visvienkāršākais veids, kā ēst ogas, protams, ir – vienkārši ēst ogas. Bet Jūs variet arī sākt dienu ar ogu smūtiju, pievienot tās veselīgiem kēksiņiem vai salātiem, pagatavot gardas mērces u.tml.

Ogu veselībai labvēlīgās īpašības ir tikpat daudzpusīgas kā to kulinārais pielietojums.

 

3 Olas

Olas uztura pasaulē vēsturiski ir vērtētas pretrunīgi, jo tajās ir augsts holesterīna saturs.

Taču tās joprojām ir viens no visveselīgākajiem pārtikas produktiem.

Veselās olās ir daudz augstas kvalitātes olbaltumvielu un citu uzturvielu, tostarp B grupas vitamīni, holīns, selēns, A vitamīns, dzelzs un fosfors.

Olas satur divus spēcīgus antioksidantus – zeaksantīnu un luteīnu, kas tiek saistīti ar acu veselību.

 

Neraugoties uz bažām par olu lietošanu uzturā un to ietekmi uz holesterīna līmeni, pētījumi liecina, ka, lietojot 6-12 olas nedēļā, sirds slimību vai diabēta risks nepalielinās un vairākas veselības organizācijas attiecībā uz olu patēriņu veseliem cilvēkiem vispār vairs nenosaka nekādus ierobežojumus.

Patiesībā, daži pētījumi liecina, ka olu lietošana uzturā dažiem cilvēkiem var palielināt “labā” ABL holesterīna līmeni, tādējādi samazinot sirds slimību risku. Tomēr ir vajadzīgi papildu pētījumi, lai to droši apgalvotu.

 

4 Pākšaugi

Pākšaugi ir pārtikas produktu grupa, ko veido pupiņas (tostarp soja), lēcas, zirņi, zemesrieksti un lucerna.

Pākšaugi ir pelnījuši superēdiena apzīmējumu, jo tajos ir daudz augu izcelsmes olbaltumvielu, kas ir ļoti svarīgas šūnu atjaunošanai (tāpēc pākšaugi var kalpot kā gaļas aizstājēji veģetāriešiem).

Pākšaugi ir arī bagātīgs B grupas vitamīnu, dažādu minerālvielu un šķiedrvielu avots.

Pētījumi liecina, ka pākšaugi ir ļoti veselīgi, piemēram – var uzlabot 2. tipa diabēta kontroli, kā arī samazināt asinsspiediena un holesterīna līmeni.

Regulāra pākšaugu lietošana uzturā var arī veicināt veselīga svara uzturēšanu, jo tie uzlabo/paildzina sāta sajūtu.

 

5 Rieksti un sēklas

Rieksti un sēklas ir bagāti ar šķiedrvielām, augu izcelsmes olbaltumvielām un veselīgiem taukiem.

Tie satur arī dažādus augu savienojumus ar pretiekaisuma un antioksidantu īpašībām, kas var aizsargāt pret oksidatīvo stresu.

Pētījumi liecina, ka riekstu un sēklu lietošana uzturā var pasargāt no sirds slimībām.

Par superproduktiem varam uzskatīt:

  • Riekstus – mandeles, pekanrieksti, pistācijas, valrieksti, Indijas rieksti, Brazīlijas rieksti, makadāmijas rieksti;
  • Zemesriekstus – tehniski tie ir pākšaugi, bet parasti tos uzskata par riekstiem;
  • Sēklas – saulespuķu sēklas, ķirbju sēklas, čia sēklas, linsēklas, kaņepju sēklas, mārdadža sēklas (Milk Thistle Seeds).
 

Interesanti, ka, lai gan rieksti un sēklas ir kalorijām bagāti, daži riekstu veidi, iekļaujot tos sabalansētā uzturā, veicina svara samazināšanos.

 

6 Kefīrs un jogurts

Kefīrs un dabīgais jogurts bez piedevām satur olbaltumvielas, kalciju, B grupas vitamīnus, kāliju un probiotikas.

Kefīrā salīdzinot ar jogurtu ir vairāk probiotiku celmu nekā jogurtā, tāpēc tas ir labāks gremošanas un zarnu veselības uzlabošanai.

Lai gan kefīru tradicionāli gatavo no govs piena, cilvēkiem ar laktozes nepanesību tas, parasti, nerada problēmas, jo baktērijas (probiotikas) fermentē laktozi.

Kefīrs un jogurts tiek saistīti ar vēža profilaksi un imūnsistēmas stimulēšanu un tajos esošās probiotikas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu un holesterīna līmeni, uzlabot gremošanu un labvēlīgi ietekmē pretiekaisuma procesus.

Bet.

Izvēlieties fermentētos piena produktus bez pievienotā cukura un citām piedevām, piemēram jogurta tīrkultūru vai grieķu jogurtu. Ja vēlieties tos izmantot kā desertu – labāk pievienojiet tam sasmalcinātus augļus vai ogas paši, nevis pērciet jogurtu “ar garšu”.

 

7 Zaļā tēja

Zaļās tējas ir viegli kofeīnu saturošs dzēriens ar plašu ārstniecisko īpašību klāstu.

Zaļā tēja ir bagāta ar antioksidantiem un polifenolu savienojumiem, kam piemīt spēcīga pretiekaisuma iedarbība. Viens no izplatītākajiem antioksidantiem zaļajā tējā ir katehīna epigalokatehīna galāts jeb EGCG.

EGCG, iespējams, ir tas, kas piešķir zaļajai tējai spēju mūs aizsargāt pret hroniskām slimībām, tostarp sirds slimībām, diabētu un, iespējams, arī vēzi.

Pētījumi arī liecina, ka zaļajā tējā esošo katehīnu un kofeīna kombinācija dažiem cilvēkiem var būt arī efektīvs līdzeklis svara samazināšanai.

Un.

Tiek uzskatīts, ka gan zaļā, gan baltā tēja var mazināt stresa līmeni. Tomēr, lai apstiprinātu zaļās un baltās tējas labvēlīgo ietekmi stresa mazināšanā, ir nepieciešami papildus pētījumi.

 

8 Ķiploki

Ķiploki ir populāra kulinārijas sastāvdaļa to izteiktās garšas dēļ un to ārstniecisko īpašību dēļ – tos gadsimtiem ilgi izmanto arī tautas medicīnā.

Ķiploki ir labs mangāna, C vitamīna, B6 vitamīna, selēna un šķiedrvielu avots.

Pētījumi liecina, ka ķiploki var efektīvi samazināt holesterīna līmeni un asinsspiedienu, kā arī veicināt imūnsistēmas darbību.

Turklāt ķiplokos esošie sēra saturošie savienojumi var pat palīdzēt novērst dažu veidu vēža attīstību.

Neapstrādāti ķiploki ir veselīgāki par termiski apstrādātiem ķiplokiem, bet fermentēti melnie ķiploki, kuros ir īpaši daudz spēcīgu antioksidantu, iespējams, ir visveselīgākie.

 

9 Olīveļļa

Olīveļļa ir viens no Vidusjūras diētas pamatelementiem.

Tās galvenā vērtība attiecībā uz veselību ir augstais mononepiesātināto taukskābju un polifenolu savienojumu saturs.

Tā satur arī antioksidantus, piemēram – E un K vitamīnus.

Olīveļļas iekļaušana uzturā var mazināt iekaisumu un dažu slimību, piemēram, sirds slimību un diabēta, risku.

Bet.

Ir jāatceras, ka visi šie “labumi” pilnā mērā piemīt tikai auksti spiestai un neapstrādātai olīveļļai (marķējums “Extra virgin” un pudeles apakšā ir redzamas nogulsnes), bet rafinētai (dzidrai) olīveļļai to gandrīz nav.

 

10 Ingvers

Ingveru izmanto gan kulinārijā, gan tautas medicīnā tā daudzo ārstniecisko efektu dēļ.

Ingvera sakne satur C vitamīnu, magniju un kāliju un antioksidantus, piemēram, gingerolu, kuru uzskata par galveno ar šo pārtikas produktu saistīto ārstniecisko efektu cēloni.

Ingvers var būt efektīvs sliktas dūšas mazināšanai, sāpju mazināšanai un akūtu hronisku iekaisuma slimību gadījumā.

Tas arī var mazināt hronisku slimību, piemēram, sirds slimību, demences un dažu vēža veidu risku.

Ingvers palīdz arī regulēt cukura līmeni asinīs.

Ingveru var lietot gatavojot zupas, sautējumus, mērces, dzērienus – gan svaigu, gan kā eļļu, sulu vai kaltētā un maltā veidā.

 

11 Ziedputekšņi

Bišu ziedputekšņi ir ziedu ziedputekšņu, nektāra, fermentu, medus, vaska un bišu izdalījumu maisījums, kas papildus olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukskābēm, satur arī vitamīnus, minerālvielas, antibiotikas, antioksidantus, minerālvielas, fermentus… – kopā ap 250 aktīvo vielu.

Respektīvi – ziedputekšņi ir īsts superēdiens un to labvēlīgā ietekme uz veselību ir ļoti plaša.

 

12 Kurkuma (kurkumīns)

Kurkuma ir spilgti dzeltena garšviela, kuru Indijā plaši izmanto gan ēdienu gatavošanā, gan tradicionālajā medicīnā.

Kurkumas aktīvā viela ir kurkumīns, kam piemīt spēcīga antioksidanta un pretiekaisuma iedarbība.

Pētījumi liecina, ka kurkumīns var būt efektīvs hronisku slimību, piemēram, vēža, sirds slimību un diabēta, ārstēšanā un profilaksē.

Tas arī var palīdzēt dziedēt brūces un mazināt sāpes.

Diemžēl kurkumīns organismā slikti uzsūcas tāpēc tas uzturā ir jākombinē ar taukiem vai citām garšvielām, piemēram, melnajiem pipariem.

Īstāk sakot – ēdiet karijus!

 

13 Lasis

Lasis ir ar uzturvielām ļoti bagāta zivs. Tas satur veselīgus taukus, olbaltumvielas, B grupas vitamīnus, kāliju un selēnu un ir viens no labākajiem omega-3 taukskābju avotiem (ko organisms pats nevar saražot).

Omega-3 taukskābes ir pazīstamas ar dažādām veselībai labvēlīgām īpašībām, piemēram, iekaisumu un sirds slimību riska mazināšanu.

Laša iekļaušana uzturā var arī samazināt diabēta risku un palīdzēt uzturēt veselīgu svaru.

 

14 Avokado

Neļaujiet nevienam mazināt Jūsu mīlestību uz avokado, jo tas ir ne tikai garšīgs, bet arī ar daudzām uzturvielām bagāts auglis. Tajā ir daudz veselīgo tauku, vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu.

Piemēram – viens avokado satur vairāk kālija nekā banāns.

Līdzīgi kā olīveļļa, arī avokado satur daudz mononepiesātināto tauku. Avokado sastāvā pārsvarā ir oleīnskābe, kas tiek saistīta ar mazāku iekaisuma risku organismā.

Avokado lietošana uzturā var samazināt sirds slimību, diabēta, metaboliskā sindroma un dažu vēža veidu risku.

 

15 Saldie kartupeļi

Saldajos kartupeļos ir daudz uzturvielu, tostarp kālijs, šķiedrvielas, A un C vitamīni…

Saldie kartupeļi ir arī labs karotinoīdu avots, kuriem piemīt spēcīgas antioksidantu īpašības un, kas var samazināt dažu vēža veidu risku.

Neraugoties uz saldo garšu, saldie kartupeļi cukura līmeni asinīs palielina daudz mazāk, kā varētu gaidīt. Pētījumi rāda, ka tie var pat uzlabot cukura līmeni asinīs cilvēkiem ar 2. tipa diabētu.

 

16 Sēnes

Dažas no visbiežāk sastopamajām ēdamo sēņu šķirnēm ir šampinjoni, portobello, šitake, crimini un austersēnes.

Lai gan uzturvielu saturs atšķiras atkarībā no sēņu veida, sēnes satur A vitamīnu, kāliju, šķiedrvielas un vairākus antioksidantus, kas nav sastopami lielākajā daļā citu pārtikas produktu.

Pēc būtības sēnes ir vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu “bumba”, kas ļoti labvēlīgi ietekmē mūsu veselību.

Interesanti, ka sēņu lietošana uzturā ir saistīta ar lielāku dārzeņu patēriņu kopumā, tādējādi veicinot pilnvērtīgāku uzturu.

Sēnes, pateicoties to unikālajam antioksidantu saturam, var arī palīdzēt mazināt iekaisumus un novērst dažu vēža veidu attīstību.

 

17 Jūras aļģes

Jūras aļģes ir termins, ar ko apzīmē dažus ar uzturvielām bagātus jūras dārzeņus. Jūras aļģes pārsvarā tiek lietotas Āzijas virtuvē, taču to uzturvērtības dēļ tās kļūst arvien populārākas arī pārējās pasaules daļās.

Jūras aļģes satur vairākas uzturvielas, tostarp K vitamīnu, folātus, jodu un šķiedrvielas un ir unikālu bioaktīvo savienojumu avots, kas parasti sauszemes dārzeņos nav sastopami.

Daži no šiem savienojumiem arī var samazināt vēža, sirds slimību, aptaukošanās un diabēta risku

 

Superprodukti uzturā

Skatieties uz aprakstītajiem produktiem kā uz neatņemamu sava ikdienas uztura sastāvdaļu.

Tomēr.

Ja kāds no tiem nav pieejams – tā meklēšanai nevajadzētu veltīt pārāk daudz pūļu.

Noslēpums ir tāds, ka jebkurš tumši zaļo lapu dārzenis vai oga Jums sniegs daudzas (ja ne visas) no tām pašām priekšrocībām, ko daudz dārgākie produkti veikala “Superproduktu” plauktā.

Lai nodrošinātu visaugstāko uzturvielu saturu – pērciet produktus sezonā un no vietējiem avotiem. Nenovērtējiet par zemu arī pieticīgo ābolu vai burkānu – visi augļi un dārzeņi būtībā ir superprodukti.

Un.

Ja aizstāsiet rafinētos/ultra pārstrādātos pārtikas produktu ar pilnvērtīgiem pārtikas produktiem – Jūsu veselība ievērojami uzlabosies.

 

Daži padomi:

  • Pievērsiet uzmanību kādā krāsā ir Jūsu ēdiens – ja tas viss ir brūns vai bēšs, antioksidantu līmenis tajā, visticamāk, ir zems. Lai to paaugstinātu – pievienojiet dažādu krāsu dārzeņus, augļus un ogas, piemēram, kāpostus, bietes, mellenes…
  • Pievienojiet sasmalcinātus zaļumus zupām un kartupeļiem;
  • Vismaz pāris reizes nedēļā ēdiet treknās zivis, piemēram, lasi, sardīnes, anšovus…
  • Pievienojiet ogas brokastu pārslām, salātiem un konditorejas izstrādājumiem;
  • Pārliecinieties, ka katrā maltītē ēdiet arī dārzeņus vai augļus;
  • Lietojiet kurkumu, ķimenes, oregano, ingveru, krustnagliņas un kanēli kā garšvielas, lai uzlabotu antioksidantu saturu ēdienos;
  • Kā uzkodas izmantojiet dārzeņus, veselus augļus, riekstus un sēklas – īpaši Brazīlijas riekstus un saulespuķu sēklas un žāvētus augļus (bez cukura un sāls).
 

Riski

“Superproduktu” lietošana uztura bagātinātāju veidā nav tas pats, kas uzturvielu iegūšana no īstiem pārtikas produktiem.

 

Daudzi uztura bagātinātāji satur sastāvdaļas, kas var izraisīt spēcīgu bioloģisku iedarbību uz organismu un/vai arī mijiedarboties ar medikamentiem. Uztura bagātinātāju lietošana var izraisīt vitamīnu vai minerālvielu toksicitāti, ietekmēt atveseļošanos pēc operācijas un izraisīt citas blakusparādības.

 

Nobeigumā

Lai gan daudzus pārtikas produktus varētu raksturot kā superproduktus, ir svarīgi saprast, ka nav viena pārtikas produkta, kas varētu nodrošināt labu veselību un visu  slimību profilaksi.

Termins “superprodukts”, visticamāk, nekur nepazudīs, jo ir ļoti “pateicīgs” dažādu produktu pārdošanas veicināšanai.

Tāpēc.

Atcerieties, ka:

  • Uzraksts “Superprodukts” pats par sevi vēl neko nenozīmē – lasiet sastāvu un salīdziniet to ar pilnvērtīgu pārtikas produktu sastāvu;
  • Uzturvielu uzņemšana ar uztura bagātinātājiem nav tas pats, kas to iegūšana no īstiem pārtikas produktiem;
  • Veselīgs uzturs nozīmē savā uzturā iekļaut visas produktu grupas vienlaikus pievēršot uzmanību uzņemto kaloriju daudzumam;
  • Centieties nošķirt Jūsu organisma vajadzības no modes diētām un “jaunākajām uztura tendencēm”.
 

Šajā rakstā minēto pārtikas produktu iekļaušana ikdienas uzturā var labvēlīgi ietekmēt Jūsu vispārējo veselību un novērst dažas hroniskas slimības.

Labu veselību un pašsajūtu vislabāk var uzturēt katru dienu ēdot dažādus, ar dažādām uzturvielām bagātus produktus.

To arī Jums novēlu!

 

Ēdiet daudzveidīgi (sabalansēti), kustieties un – esiet veseli!

Higher intake of fruits, vegetables or their fiber reduces the risk of type 2 diabetes

Berry antioxidants: small fruits providing large benefits

Lutein and zeaxanthin status and risk of age-related macular degeneration

Tree nut phytochemicals: composition, antioxidant capacity, bioactivity, impact factors. A systematic review of almonds, Brazils, cashews, hazelnuts, macadamias, pecans, pine nuts, pistachios and walnuts

Time and Intervention Effects of Daily Almond Intake on the Changes of Lipid Profile and Body Composition Among Free-Living Healthy Adults

Walnut consumption in a weight reduction intervention: effects on body weight, biological measures, blood pressure and satiety

Milk kefir: nutritional, microbiological and health benefits

The Microbiota and Health Promoting Characteristics of the Fermented Beverage Kefir

Modern perspectives on the health benefits of kefir in next generation sequencing era: Improvement of the host gut microbiota

Intake of green tea inhibited increase of salivary chromogranin A after mental task stress loads

Epigallocatechin Gallate

Ginger for prevention or treatment of drug-induced nausea and vomiting

Bee Pollen as Functional Food: Insights into Its Composition and Therapeutic Properties

Bee Pollen

Stingless Bee-Collected Pollen (Bee Bread): Chemical and Microbiology Properties and Health Benefits

Curcumin: A Review of Its’ Effects on Human Health

Recent developments in curcumin and curcumin based polymeric materials for biomedical applications: A review

The protective role of curcumin in cardiovascular diseases

Hass avocado composition and potential health effects

Nutritional Value of Mushrooms

Antioxidants of Edible Mushrooms

Mushrooms—Biologically Distinct and Nutritionally Unique

Mushrooms: A rich source of the antioxidants ergothioneine and glutathione

Free radicals, antioxidants and functional foods: Impact on human health

Dietary Supplements and Side Effects

Dietary Supplements: What You Need to Know

High Anthocyanin Intake Is Associated With a Reduced Risk of Myocardial Infarction in Young and Middle-Aged Women

Zaļa aploksbe ar sirdi

Palīdziet uzturēt šo vietni, veidot interesantus rakstus un gardas mazkaloriju receptes!

Pastāsti par šo rakstu arī citiem

Seko man

Izvēlieties ziedojuma summu

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas
jau 1. jūlijā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm

Viņi nometa lieko

Tu arī vari!

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 1. jūlijā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm
Tievēšabas izaicinājums

Apmeklējot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu saglabāšanai savā ierīcē, lai uzlabotu vietnes navigāciju un analizētu vietnes lietojumu.

Pārbaudiet savas zināšanas par veselīgu uzturu

26 jautājumi
Apmēram 3 – 5 min.