Kā ieklausīties savā ķermenī?

Sāpes ir organisma brīdinājuma signāls.

Tās var nozīmēt, ka kāds muskulis ir saspringts vai sastiepts.

Bet.

Tās var arī liecināt, ka Jums ir nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība.

Līdzīgi arī miegainības vai bieža noguruma sajūta var būt veids, kā organisms Jums cenšas pateikt, ka tas nesaņem pietiekami daudz uzturvielu.

Bet

Tā var būt arī brīdinājuma zīme par garīgās veselības traucējumiem.

Bieži vien ir grūti precīzi noteikt, kas tieši izraisa sliktu pašsajūtu, sāpes vai citus simptomus.

Ikdienas stresa, sarežģītu situāciju, pārmaiņu un krīzes brīžos mēs bieži jūtamies atrauti no savām emocijām un sākam skeptiski izturēties pret fiziskajiem simptomiem.

Mēs galvenokārt dzīvojam savā prātā, mēģinot no turienes kontrolēt savu dzīvi.

Ieklausīšanās savā ķermenī sniedz iespēju mazināt trauksmi, depresiju un nogurumu un no jauna atklāt savu vitalitāti tādējādi nodrošinot lielāku emocionālo stabilitāti un dzīvesprieku.

Ieklausīšanās savā ķermenī ļauj mums nostiprināt savu pieredzi fiziskās sajūtās, stiprinot saikni starp prātu un ķermeni.

Ko nozīmē ieklausīties savā ķermenī?

Ieklausīties savā ķermenī nozīmē veidot apzinātu izpratni par to, kas Jūsu ķermenim konkrētajā brīdī ir nepieciešams, un šo vajadzību apmierināt.

Šī intuitīvā prakse palīdz izprast sava ķermeņa signālus un pieņemt uz tiem pamatotus lēmumus, lai nepārslogotu sevi – uzlabotu savu pašsajūtu un veselību.

Jo vairāk Jūs būsiet sev klātesošs un reaģēsiet uz sava ķermeņa signāliem, jo veselāki būsiet.

Ieklausīšanās savā ķermenī var arī atvieglot pozitīvu ieradumu veidošanu attiecībā uz uzturu, fiziskām aktivitātēm, sava ķermeņa tēlu, garīgo noturību un problēmu pārvarēšanas mehānismiem, piemēram:

1. Uzlabot uzmanības noturību un emociju kontroli;
2. Uzlabot smadzeņu darbību;
3. Uzlabot stresa pārvaldību;
4. Mazināt trauksmi vai depresiju;
5. Veicināt sevis pieņemšanu.

Turklāt, kad Jūs dariet to, kas Jūsu ķermenim šķiet labi, nevis uzspiediet tam kaut ko, ko tas “nesaprot”, Jūs esiet savā darbībās daudz pastāvīgāki, jo Jūsu ķermenis tām “nepretojas”. Tas, savukārt, veicina noturīgākus ilgtermiņa rezultātus un pārliecinātību par sevi.

Kā ieklausīties savā ķermenī?

Tas viss izklausās lieliski, bet – kā sadzirdēt un pareizi saprast ķermeņa signālus? Lūk, pieci praktiski veidi kā to darīt:

1 Uzdodiet jautājumus un meklējiet atbildes

Katru dienu atvēliet brīdi, lai pajautātu sev: “Kā es jūtos un, kas man šobrīd ir vajadzīgs?”.

Un.

Pirms steigties izpildīt nākamo savu darbu sarakstā iekļauto uzdevumu, rīkojieties tā, kā Jūsuprāt Jūsu ķermenim ir nepieciešams. Lūk, daži piemēri:

• Es jūtos noguris, tāpēc es apēdīšu uzkodu, īsi brīdi pastaigāšos un pēc tam atgriezīšos pie datora svaigāks un darbam gatavs;
• Es jūtos enerģijas pārpilns, tāpēc es tagad iešu uz treniņu, lai man nebūtu par to jāuztraucas, kad bērni atgriezīsies mājās no skolas;
• Es jūtu spriedzi kaklā, tāpēc pirms došanās uz veikalu es paapļošu galvu (izstaipīšu kakla muskuļus), lai mazinātu šo diskomfortu.

Savā straujajā un steidzīgajā dzīves ritmā ir viegli neievērot šīs pamata ķermeņa vajadzības. Labā ziņa ir tā, ka lai pievērstu uzmanību sava ķermeņa vajadzībām, Jums savs dienas ritms nav jāizjauc.

Un,

Ja veltīsiet dažas minūtes stiepšanās vingrinājumiem vai pastaigai, iespējams, arī pārējā dienas daļa būs daudz labāka.

2 Ievērojiet, kā jūsu ķermenis reaģē uz noteiktām emocijām

Mūsu emocijas atsaucas mūsu ķermenī, jo īpaši sirds, elpošanas, nervu un kuņģa-zarnu trakta sistēmā. Cilvēki bieži jūt trauksmi krūtīs vai stresu galvā.

Jūs arī noteikti variet atsaukt atmiņā līdzīgas izjūtas.

Apzinoties šīs emocijas un noskaņojoties uz to, kur Jūs tās jūtat savā ķermenī, var būt vieglāk nomierināt šīs intensīvās reakcijas un ātrāk atgūt līdzsvara sajūtu.

Nākamreiz, kad izjutīsiet kādu spēcīgu emociju, pievērsiet uzmanību tam, kur un kā Jūs to sajūtiet:

• Kā sasprindzinājumu kaklā?
• Kā siltumu vaigos?
• Kā spriedzi pieres daļā?
• Jūs sāciet svīst?
• Parādās slikta dūša vēderā?
• Sirds sāk sisties straujāk?

Vizualizējiet, kā sūtiet mīlestību un mieru uz šo ķermeņa daļu, vienlaikus lēni un dziļi elpojiet, līdz sākat atgūt līdzsvaru. Jūs būsiet pārsteigti, cik ātri emocijas pāriet, salīdzinot ar brīžiem, kad mēģiniet tās neievērot vai atbīdīt malā.

Patiesībā, lai pārvarētu kādu emociju, ir nepieciešamas tikai 90 sekundes – ja vien Jūs apstājaties, identificējiet šo emociju un vienkārši apzinieties to.

Respektīvi – tā vietā, lai ļautu kaitinošajai trauksmei uzkavēties visas dienas garumā, ļaujiet tai aiziet tieši tad un tur, kur tā rodas!

3 Izmēģiniet apzināto ēšanu

Ideja ir vienkārša – maltītes laikā palēniniet tempu un iedziļinieties savās sajūtās:

• Ko jūs sajūtiet?
• Kāda ir ēdiena garša?
• Kāda ir ēdiena tekstūra?
• Vai ēdot dzirdiet čāpstināšanas vai graušanas skaņas?

Praktizējot šo praksi kaut vai vienā ēdienreizē dienā, Jūs trenējiet sevi palēnināt tempu un ieklausīties savā ķermenī. Šī prakse var arī palīdzēt vieglāk pamanīt sāta un izsalkuma signālus – prasmi, kas lielākajai daļai no mums ir zudusi.

Apzināta ēšana arī var mazināt stresu, veicināt gremošanas veselību un ierobežot emocionālo ēšanu.

4 Izvēlieties treniņu saskaņā ar sava ķermeņa vajadzībām

Jūsu treniņi ir visefektīvākie, ja tie atbilst Jūsu pašreizējam enerģijas līmenim, izturībai un laika resursiem, kas katru dienu mainās. Vienu rītu Jūs varat pamosties ar motivāciju veikt 60 minūšu ilgu spēka treniņu, bet nākamās dienas pēcpusdienā Jūs vēlēsieties lēnu 20 minūšu stiepšanās sesiju.

Sievietēm tas ir pilnīgi normāli, un treniņu slodzes sinhronizēšana ar ciklu var būt ļoti noderīga.

Pirms treniņa uzsākšanas apstājieties un noskaņojieties uz to. Kāda veida kustības Jums šobrīd ir vispatīkamākās? Vai jūsu kājas šķiet spēcīgas un gatavas izaicinājumam? Vai varbūt šodien Jūs vēlieties pasaudzēt savu ķermeni? Vai tieši otrādi – esiet enerģijas pilna un vēlieties to kārtīgi nokausēt?

Pajautājiet sev – vai man ir papildu laiks, lai trenētos ilgāk, vai arī man pēc treniņa vēl kaut kas ir jāpaspēj?

Izvēlieties treniņa veidu, pamatojoties uz šīm atbildēm.

5 Atvēliet laiku sev un saziņai ar savu ķermeni

Kad Jūs pēdējo reizi domājāt par savu ķermeni kā par draugu, nevis kā par līdzekli, ar ko pārvietoties pa dzīvi? Mēs pārāk bieži koncentrējamies uz to, lai virzītos uz priekšu un paveiktu darbus, bet aizmirstam atlicināt laiku sev.

Neatkarīgi no tā, vai variet atvēlēt 2 vai 20 minūtes, veltiet laiku sev katru nedēļu, ja iespējams, katru dienu – vismaz dažas minūtes vienatnē ar sevi.

Atslēdzieties no sociālajiem medijiem un citiem ārējiem traucēkļiem un vienkārši iedziļinieties sevī – savās domās un ķermeņa sajūtās. To var darīt, klausoties maigu mūziku, lēni dejojot, meditējot vai veicot elpošanas vingrinājumus.

Nobeigumā

Jūsu ķermenis vienmēr ar Jums runā, bet – vai jūs klausāties? Neatkarīgi no tā, cik sen pēdējo reizi esiet pievērsuši uzmanību šiem iekšējiem signāliem (vai arī nekad agrāk neesiet to darījuši), uztveriet šo kā aicinājumu sākt.

Šie pieci veidi kā ieklausīties savā ķermenī, Jums palīdzēs sākt sadzirdēt sava ķermeņa vajadzības. Rezultātā Jūsu treniņi kļūs sistemātiskāki, Jūsu pašsajūta un veselība uzlabosies.

Speriet vēl vienu soli tuvāk savam ķermenim.

Ēdiet gardi, ēdiet sabalansēti, kustieties un – esiet veseli!