fbpx

Par Diētām Veselīgu uzturu un Sportu

Meklēt
Close this search box.

Stress – kā tas ietekmē mūsu ķermeni un garu?

Stress var ietekmēt mūsu ķermeni, domas, jūtas un arī uzvedību. Spēja atpazīt biežāk sastopamos stresa simptomus var palīdzēt to pārvaldīt. Par to arī ir šis raksts.

Jūs sēžat sastrēgumā, kavējat svarīgu tikšanos, vērojiet, kā paiet minūtes …

Un.

Jūsu sirds sāk pukstēt straujāk, asinsspiediens paaugstinās, elpošana paātrinās, muskuļi saspringst …

Tā ir organisma aizsargreakcija, lai aizsargātu ķermeni ārkārtas situācijās –  mūsu ķermenis tiek gatavots cīņai vai bēgšanai.

 

Kas notiek ar mūsu organismu stresa situācijas laikā?

Stress ir organisma reakcija uz apdraudējumu. Tās var būt fiziskas briesmas, emocionālas ciešanas vai jebkura situācija, ko mūsu smadzenes interpretē kā briesmas.

Stresa laikā mūsu organismā notiek virkne fizioloģisku izmaiņu:

  1. Hipotalāms konstatē stresa signālu un uzsāk stresa reakciju, nosūtot ķīmiskus signālus hipofīzei;
  2. Hipofīze izdala adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas nonāk virsnieru dziedzeros;
  3. Virsnieru dziedzeri sāk izdalīt stresa hormonus, galvenokārt kortizolu un adrenalīnu (pazīstams arī kā epinefrīns). Šie hormoni nonāk asinsritē;
  4. Adrenalīna izdalīšanās aktivizē simpātisko nervu sistēmu, kas sagatavo organismu tūlītējai rīcībai – cīņai ar uztverto apdraudējumu;
  5. Adrenalīns paātrina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu, nodrošinot ātrāku skābekļa un barības vielu piegādi muskuļiem un orgāniem;
  6. Elpošana kļūst ātrāka un dziļāka, lai nodrošinātu organismu ar vairāk skābekļa, tādējādi paaugstinot fizisko veiktspēju;
  7. Asinsvadi ādā un gremošanas sistēmā sašaurinās, bet asinsvadi muskuļos paplašinās. Tas novirza asins plūsmu uz muskuļiem, sagatavojot tos darbībai;
  8. Kortizols izraisa glikozes (cukura) izdalīšanos no aknām, nodrošinot organismu ar ātras enerģijas avotu, kas būs nepieciešams cīņai vai bēgšanai;
  9. Adrenalīns pastiprina maņu uztveri, palielinot uzmanību un modrību, lai mēs varētu ātrāk un labāk reaģēt uz potenciālajiem draudiem;
  10. Stresa reakcija uz laiku nomāc tādas funkcijas kā gremošana, vairošanās un imūnsistēmas reakcija, jo tās nepalīdzēs risināt uztverto apdraudējumu un tāpēc tieši šobrīd nav nepieciešamas.
 

Kad uztvertais apdraudējums izzūd, organisms pakāpeniski atgriežas normālā stāvoklī – aktivizējas parasimpātiskā nervu sistēma, kas veicina relaksāciju un atjauno normālas organisma funkcijas.

 

Ja šādas situācijas rodas laiku pa laikam – tās uz mūsu veselību, garastāvokli un uzvedību neatstāj gandrīz nekādu iespaidu.

Taču.

Ja stresa situācijas atkārtojas regulāri dienu pēc dienas un stresa līmenis ir paaugstināts ilgstoši, tad tas var negatīvi ietekmēt mūsu garastāvokli un uzvedību, imūnsistēmu, gremošanas sistēmu un sirds un asinsvadu veselību … Arī veicināt aptaukošanos, kas savukārt paaugstina  diabēta un kardiovaskulāro slimību risku.

 

Hronisks stress un veselība

Daži cilvēki uzskata, ka stress uzlabo viņu sniegumu. Taču, tas reti kad ir taisnība. Pētījumi konsekventi rāda pretējo – stress parasti liek cilvēkam pieļaut vairāk kļūdu.

Stress var ne tikai “palīdzēt” aizmirst, kur ir noliktas atslēgas, bet arī būtiski ietekmēt mūsu veselību:

  • Stress var pastiprināt spriedzi un izraisīt galvassāpes;
  • Stress veicina kuņģa skābes izdalīšanos, kas var izraisīt dedzināšanu vai tās pastiprināšanos;
  • Stress ietekmē organisma gremošanas sistēmu, kas var izraisīt kuņģa sāpes, sliktu dūšu, un citas vēdera problēmas;
  • Stresa hormoni paātrina sirdsdarbību un sašaurina asinsvadus, kas laika gaitā var bojāt artērijas un paaugstināt sirdslēkmes risku;
  • Stress traucē reproduktīvās sistēmas darbību gan vīriešiem, gan sievietēm, un var apgrūtināt ieņemšanu;
  • Stress – un ar to saistītais nogurums var pazemināt libido;
  • Smadzenēm ir svarīga loma erekcijas izraisīšanā. Stress šo procesu var traucēt un veicināt erektilo disfunkciju;
  • Hormonu svārstības var ietekmēt menstruāciju ciklu vai smagos gadījumos to pilnībā pārtraukt;
  • Hronisks stress var mūs nomākt emocionāli un izraisīt depresiju;
  • Stress apgrūtina aizmigšanu un pasliktina miega kvalitāti, kas, savukārt, var izraisīt bezmiegu;
  • Ilgtermiņa stress vājina organisma aizsargspējas (imūnsistēmu) – paaugstinās saslimšanas risks ar infekcijas slimībām;
  • Stress veicina papildu cukura izdalīšanos asinsritē, kas laika gaitā paaugstina risku saslimt ar 2. tipa diabētu;
  • Stress izraisa muskuļu sasprindzinājumu un hronisks stress var izraisīt ar spriedzi saistītas muskuļu sāpēs, piemēram – muguras sāpes.
 

Respektīvi – hronisks stress var ietekmēt mūsu veselību mums to pat neapzinoties. Mēs bieži domājam, ka pie kaitinošajām galvassāpēm, bieža bezmiega vai zema darba ražīguma ir vainojama slimība, taču patiesībā īstais cēlonis, iespējams, ir stress.

 

Biežāk sastopamie stresa simptomi

Attiecībā uz ķermeni

Attiecībā uz garastāvokli

Attiecībā uz uzvedību

Galvassāpes

Trauksme

Pārēšanās vai slikta apetīte

Muskuļu sasprindzinājums vai sāpes

Nemiers

Dusmu uzliesmojumi

Sāpes krūtīs

Motivācijas trūkums vai koncentrēšanās grūtības

Narkotiku vai pārmērīga alkohola lietošana

Nogurums

Pārguruma sajūta

Smēķēšana

Dzimumtieksmes izmaiņas

Aizkaitināmība vai dusmas

Sociālā norobežošanās

Kuņģa darbības traucējumi

Skumjas vai depresija

Mazāk fizisko aktivitāšu

Miega problēmas

 

 

 

Hroniska stresa ietekme uz smadzeņu darbību

Ir pierādījumi, ka hronisks (pastāvīgs) stress faktiski var pārveidot smadzenes. Pētījumos ar dzīvniekiem ir konstatēts, ka dzīvniekiem, kas piedzīvo ilgstošu stresu, ir mazāka aktivitāte tajās smadzeņu daļās, kas veic augstākas pakāpes uzdevumus, piemēram, prefrontālajā garozā. Smadzeņu aktivitāte koncentrējas tās primitīvajās daļās, kas ir vērstas uz izdzīvošanu, piemēram, amigdalā.

Tas ir tāpat kā, ja Jūs trenētu tikai kādu vienu muskuļu grupu, bet visas citas atstātu novārtā – tā muskuļu grupa, kas tiktu aktivizēta biežāk, kļūtu spēcīgāka, bet tās, kurām tiktu pievērsts mazāk uzmanības – vājākas.

Šķiet, ka tieši tā notiek arī smadzenēs – ja tās tiek pakļautas pastāvīgam stresam, visi resursi galvenokārt koncentrējas tajās smadzeņu daļās, kas ir paredzētas draudu novēršanai, bet smadzeņu daļas, kuru uzdevums ir sarežģītāka domāšana, atkāpjas otrajā plānā.

 

Īpaši kaitīgi stresa veidi

Lai gan stresa ietekme uz smadzenēm ir labi dokumentēta, tomēr – kāda veida stress palielinās ar veselību un atmiņu saistītos riskus vēlākā dzīvē, nav īsti skaidrs.

Stress, kas var rasties pirms eksāmeniem, visticamāk, ļoti atšķiras no stresa, kas rodas autoavārijas vai ilgstošas slimības rezultātā.

Protams, ka lielāks vai ilgtermiņa stress ir sliktāks par nelielu īstermiņa satraukumu, bet ir arī daži papildu faktori, kas stresu padara mums vēl kaitīgāku, piemēram:

  • Neparedzams stress. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka dzīvniekus, kas varēja paredzēt stresa izraisītāju (piemēram, saņēma strāvas triecienu pēc gaismas ieslēgšanas) tas ietekmēja mazāk nekā tos, kuri to saņēma nejauši. Respektīvi – ja mēs varam paredzēt stresa situāciju, tas mums ir mazāk kaitīgs nekā pēkšņs, neparedzēts stress;
  • Stress bez laika ierobežojuma. Ja izjūtiet stresu eksāmenu, prezentācijas u.tml., dēļ – tas beigsies pēc eksāmens vai prezentācijas. Bet, ja stresa cēlonis ir tuvu cilvēku veselības stāvoklis vai Jūsu finansiālās saistības – Jūs stresa situācijā variet būt gadiem ilgi;
  • Atbalsta trūkums. Ja stresa laikā jūtiet tuvu cilvēku vai darba kolēģu atbalstu, Jūs, visticamāk, to izturēsit veiksmīgāk nekā tad, ja šī atbalsta nebūs.
 

Kā pasargāt sevi no pārlieku liela stresa?

Lai labāk tiktu galā ar stresu, apsveriet, kā Jūs varētu samazināt faktorus, kas to izraisa. Lūk daži padomi, kas Jums var palīdzēt labāk pārvaldīt stresu:

  • Centieties vairāk kontrolēt ar savu dzīvi saistītos apstākļus un notikumus. Ikdienas rutīnas izveidošana varētu būt labs sākums (paredzamība mazina stresa ietekmi);
  • Kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs. Miega trūkums var pastiprināt stresu un liek darboties sliktāk tām smadzeņu daļām, kas veic augstākas pakāpes funkcijas;
  • Plānojiet savu laiku. Piemēram, izveidojiet konkrētu dienas uzdevumu sarakstu. Tādā veidā Jūsu pienākumi nešķitīs milzīgi. Saraksta izveide sniedz skaidru laika sadalījumu un ļauj Jums sagatavoties gaidāmajiem notikumiem;
  • Lūdziet palīdzību, ja tā Jums ir nepieciešama. Sarunas ar Jums tuviem cilvēkiem var palīdzēt Jums kļūt noturīgākam pret konkrēto stresa situāciju un labāk to pārvaldīt;
  • Mainiet savu attieksmi pret stresu. Dzīve bez stresa ir ne tikai neiespējama, bet, visticamāk – arī diezgan neinteresanta. Neliela stresa pakāpe ir izaugsmi veicinoša. Respektīvi – tā vietā, lai censtos izvairīties no stresa, centieties veidot uz to pēc iespējas veselīgāku reakciju.
 

Vairāk par stresa veidiem un paņēmieniem tā mazināšanai lasiet ŠEIT.

 

Nobeigumā

Dzīve bez stresa nav iespējama un neliels, īslaicīgs stress mūs tiešām var mobilizēt un uzlabot mūsu sniegumu.

Tai pat laikā – hronisks stress var negatīvi ietekmēt mūsu ķermeni, prātu un garu, izraisot dažādas fiziskās un garīgās veselības problēmas.

Izprotot to, kā stress mūs ietekmē, mēs varam aktīvi rīkoties, lai to pārvaldītu un mazinātu tā ietekmi uz mums un mūsu dzīvi.

Un.

Ņemot vērā visas negatīvās sekas, ko ilgtermiņa stress var radīt mūsu veselībai – tā mazināšana tiešām ir ļoti būtiska.

Nekautrējieties konsultējieties par stresa pārvaldīšanu ar savu ārstu. Iespējams, ka papildus diētai, vingrinājumiem un relaksācijas metodēm, stresa mazināšanai, Jums ir nepieciešami arī medikamenti.

Zaļa aploksbe ar sirdi

Palīdziet uzturēt šo vietni, veidot interesantus rakstus un gardas mazkaloriju receptes!

Pastāsti par šo rakstu arī citiem

Seko man

Atkal par ātro tievēšanu

Par “ātro tievēšanu”

Nu, ko siltumiņš klāt un daudzi ar steigu metas labot, ko, nu vēl var labot – pa ziemu un Covid laiku “sastrādāto”…. Klubi ciet, bet vietas un iespējas sportošanai jau vienmēr var atrast. Un to mēs centīgi tagad darām un darīsim. Vai ne?

Lasīt visu rakstu »

Izvēlieties ziedojuma summu

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas
jau 1. jūlijā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm

Viņi nometa lieko

Tu arī vari!

Jaunais tievēšanas izaicinājums sākas jau 1. jūlijā, pēc

Dienām
Stundām
Minūtēm
Sekundēm
Tievēšabas izaicinājums

Apmeklējot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu saglabāšanai savā ierīcē, lai uzlabotu vietnes navigāciju un analizētu vietnes lietojumu.

Pārbaudiet savas zināšanas par veselīgu uzturu

26 jautājumi
Apmēram 3 – 5 min.