Pārsteidzoši atklājumi par vielmaiņu dažādos mūsu dzīves posmos

Saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem, vielmaiņa sasniedz maksimumu daudz agrāk un sāk palēninās daudz vēlāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.

Bet.

Pirms iedziļināmies detaļās, precizēsim dažus terminus.

Kas ir vielmaiņa?

Vielmaiņa jeb metabolisms ir mūsu organismā notiekošie ķīmiskie procesi, kas pārvērš pārtiku un dzērienus enerģijā.

Šī enerģija nodrošina visas organisma funkcijas – domāšanu, elpošanu, asinsriti, ķermeņa temperatūras uzturēšanu, augšanu un šūnu reģenerāciju, gremošanu…

Minimālo organismam nepieciešamo enerģijas (kaloriju) daudzumu, kas ir nepieciešamas šo funkciju nodrošināšanai sauc par pamatapmaiņu jeb BMR (Basal Metabolic Rate). Bazālo vielmaiņas ātrumu ietekmā tādi faktori kā vecums, dzimums, muskuļu masa un fiziskā aktivitāte.

Bazālo vielmaiņas ātrumu (BMR) bieži vien lieto kā sinonīmu vielmaiņas ātrumam miera stāvoklī (RMR – Resting Metabolic Rate).

Tomēr, tie atšķiras:

• BMR ir minimālais kaloriju skaits, kas nepieciešams pamatfunkciju veikšanai miera stāvoklī;

Savukārt

• RMR ir kaloriju skaits, ko organisms faktiski sadedzina miera stāvoklī.

Abas vērtības parasti atšķiras par aptuveni 10 %.

Savu pamata vielmaiņas ātrumu variet aprēķināt ŠEIT.

Kā vielmaiņa ietekmē mūsu svaru?

Pieaugot ķermeņa svaram, lēna vielmaiņa bieži tiek minēta kā šīs problēmas galvenais cēlonis.

Taču vielmaiņa dabiski regulējas, lai apmierinātu organisma vajadzības un reti kad ir svara pieauguma vai samazināšanās iemesls.

Lai samazinātu svaru, ir jāuzņem mazāk kaloriju (enerģijas) nekā patērē Jūsu organisms. Ar vielmaiņas ātrumu – to cik enerģijas patērē Jūsu organisms – tam nav nekāda sakara.

Kāda ir atšķirība starp ātru vielmaiņu un lēnu vielmaiņu?

Cilvēks ar ātru vielmaiņu jeb ātru BMR pat miera stāvoklī sadedzina daudz kaloriju, bet ja vielmaiņa ir lēna – organismam sevis uzturēšanai ir nepieciešams mazāk kaloriju.

Respektīvi – lai uzturētu nemainīgu svaru, cilvēki ar ātru vielmaiņu var ēst vairāk, jo viņu organismam ir nepieciešams vairāk kaloriju (enerģijas).

Ātra vielmaiņa ne vienmēr nozīmē slaidu augumu. Patiesībā, pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar lieko svaru un aptaukošanos bieži vien ir ātra vielmaiņa.

Un tagad par pašu pētījumu.

Dienas enerģijas patēriņš cilvēka dzīves laikā

Pētījumā piedalījās 6421 cilvēki (64% sieviešu) vecumā no 8 dienām līdz 95 gadiem no 29 pasaules valstīm.

Pētnieki visiem dalībniekiem aprēķināja kopējo enerģijas patēriņu (TEE – Total Energy Expenditure), izmantojot divkārši marķēta ūdens mērījumus, kas ir zelta standarts enerģijas patēriņa mērīšanai.

Tika ņemti vērā arī ķermeņa izmēri, vecums un reproduktīvā stāvokļa atšķirības.

Pētījuma rezultāti atklāja, ka dzīves laikā mēs izejam četras atšķirīgas enerģijas patēriņa fāzes:

1. Jaundzimušie (no 1 mēneša līdz 1 gadam). Jaundzimušajiem pirmajā dzīves mēnesī enerģijas patēriņš, ņemot vērā augumu, bija līdzīgs pieaugušo enerģijas patēriņam. Pirmā gada laikā enerģijas patēriņš strauji pieauga, sasniedzot maksimumu 7 mēnešu vecumā. No 9 līdz 15 mēnešu vecumam koriģētais enerģijas patēriņš bija gandrīz par 50 % lielāks nekā pieaugušajiem;

2. Bērni un pusaudži (no 1 līdz 20 gadiem). Lai gan bērnam pieaugot kopējais un bazālais enerģijas patēriņš, kā arī beztauku masa turpināja palielināties, koriģētais enerģijas patēriņš šajā periodā pastāvīgi samazinājās. Dzimums neietekmēja samazināšanās tempu un 20,5 gadu vecumā koriģētie TEE un RMR sasniedza plato, kas bija līdzīgs pieaugušo līmenim. Jāatzīmē, ka pubertātes vecumā no 10 līdz 15 gadiem koriģētais kopējais vai bazālais enerģijas patēriņš nepalielinājās;

3. Pieaugušie (no 20 līdz 60 gadiem). No 20 līdz 60 gadu vecumam kopējais un bazālais enerģijas patēriņš un beztauku masa bija stabili neatkarīgi no dzimuma. Koriģētais TEE un RMR saglabājās stabils pat grūtniecības laikā, un jebkurš nekoriģētā enerģijas patēriņa pieaugums grūtniecības laikā tika skaidrots ar ķermeņa masas pieaugumu. Koriģētais TEE sāka samazināties 63 gadu vecumā, bet koriģētais BMR – 46,5 gadu vecumā (pētnieki gan norāda, ka nelielais BMR mērījumu skaits samazināja viņu pārliecību par šo novērtējumu);

4. Gados vecāki pieaugušie (60 un vairāk gadi). Aptuveni 60 gadu vecumā sāka samazināties TEE un BMR, kā arī ķermeņa beztauku masa un tauku masa. Tomēr enerģijas patēriņa samazināšanās bija lielāka par prognozēto (ko izraisītu tikai ķermeņa masas samazināšanās). Koriģētais TEE un BMR samazinājās par 0,7 % gadā, un 90 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem koriģētais kopējais enerģijas patēriņš bija par aptuveni 26 % mazāks nekā pusmūža pieaugušajiem.

Papildus rezultāti

Pētījuma autori interesējās arī par fizisko aktivitāšu un audu specifiskās vielmaiņas ietekmi uz enerģijas patēriņu mūža garumā (tiek uzskatīts, ka daži orgāni, piemēram, smadzenes un aknas, patērē vairāk enerģijas nekā citi orgāni un veido lielāku ķermeņa masas procentuālo daļu gados jauniem cilvēkiem).

Izmantojot dažādus modelēšanas scenārijus, viņi noteica, ka ar vecumu saistītās izmaiņas fiziskās aktivitātes līmenī un audu specifiskajā vielmaiņā veicina TEE dažādos vecuma posmos un konkrēti:

• Paaugstināta audu specifiskā vielmaiņa agrīnā dzīves posmā var būt saistīta ar augšanu vai attīstību;

Savukārt.

• Samazināts enerģijas patēriņš vēlākā dzīves posmā var atspoguļot vielmaiņas pazemināšanos orgānu līmenī.

Kādas ir atziņas?

Šis pētījums apšauba iepriekš valdījušo uzskatu, ka vielmaiņa ir ļoti augsta zīdaiņa vecumā, bērnībā un pusaudža gados un pakāpeniski samazinās brieduma gados un vecumdienās.

Tā vietā autori novēroja, ka BMR bija par 30 % augstāks, nekā būtu sagaidāms, pamatojoties uz ķermeņa un orgānu sastāvu bērniem vecumā no 1 līdz 20 gadiem, un par 20 % zemāks, nekā būtu gaidāms pieaugušajiem vecumā pēc 60 gadiem.

Šīs TEE un BMR novirzes bērnībā un vecumdienās apstiprina pieņēmumu, ka ar vecumu saistītām vielmaiņas izmaiņām var būt lielāka nozīme, nekā mēs iepriekš domājām.

Turklāt šie rezultāti pārliecinoši liecina, ka mēs nevaram vainot palēninātu vielmaiņu par svara pieaugumu pusmūžā.

Nobeigumā

Ir jāatzīst, ka enerģijas patēriņš, jeb vielmaiņas ātrums mums katram ir atšķirīgs un tas var ietekmēt to kā mūsu organisms reaģē uz dažādām diētām u.tml.

Respektīvi – svara kontroles/samazināšanas stratēģijas/diētas, kas ir paredzētas visiem, kādam var dot labus rezultātus, bet citiem nē.

Pētījuma rezultāti nenoliedz mūsu pašreizējo izpratni par to, kā sasniegt veselīgu svaru un to saglabāt visa mūža garumā. Pierādījumi joprojām pārliecinoši atbalsta:

• Veselīgu, sabalansētu uzturu, kas sastāv galvenokārt no pilnvērtīgiem pārtikas produktiem – augļiem, dārzeņiem, liesām olbaltumvielām un pilngraudu produktiem;
• Aktīvu dzīvesveidu – regulāras fiziskās aktivitātes, tostarp spēka treniņus, lai saglabātu vai palielinātu muskuļu masu;
• Pietiekamu atpūtu, kas lielākajai daļai cilvēku ir septiņas līdz astoņas stundas miega dienā;
• Stresa mazināšanu, izmantojot apzinātību, meditāciju vai citas relaksējošas aktivitātes.