Enerģijas dzērieni un Sporta dzērieni

Enerģijas dzērieni un Sporta dzērieni ir divi pilnīgi atšķirīgi dzērienu veidi, kas atšķiras gan pēc sastāva, gan mērķa.

Apskatīsim tos katru atsevišķi.

Enerģijas dzērieni

Ir dzērieni, kas parasti satur lielu daudzumu kofeīna, pievienoto cukuru, legālos stimulatorus un citas piedevas un ir paredzēti, lai paaugstinātu modrību, uzmanību, koncentrēšanās spēju un enerģiju (fizisko veiktspēju). Vienlaikus tie arī paaugstina asinsspiedienu, sirdsdarbības un elpošanas ātrumu.

Enerģijas dzērieni parasti satur:

• Metilksantīnus (tostarp kofeīnu);
• B vitamīnus;
• Kukurūzas sīrupu vai cukuru ar augstu fruktozes saturu (ne-diētiskām versijām);
• Guarānu;
• Yerba mate;
• Açaí;
• Taurīnu;
• Dažādas žeņšeņa, maltodekstrīna, inozīta, karnitīna, kreatīna, glikuronolaktona, sukralozes vai ginkgo biloba formas.

Enerģijas dzērieni tiek reklamēti kā ātrs un vienkāršs mūsu garīgo un fizisko spēju stimulācijas veids. Kofeīns uzmundrina un nediētiskajos enerģijas dzērienos esošais cukurs dod enerģiju, taču nav zinātnisku pierādījumu tam, ka citu sastāvdaļu pievienošana kaut kādā veidā ietekmētu cilvēka darbaspējas vai veselību.

Kafija, tēja un citi dabiski kofeīnu saturoši dzērieni un arī kofeīnu saturošie bezalkoholiskie dzērieni, piemēram, kola, parasti netiek uzskatīti par enerģijas dzērieniem.

Enerģijas dzērieni un smadzeņu darbība

Enerģijas dzērieni tiek patērēti dažādu iemeslu dēļ. Viens no populārākajiem ir vēlēšanās uzlabot koncentrēšanās spēju un modrību.

Vairāki pētījumi apstiprina, ka enerģijas dzērieni patiešām var mazināt garīgo nogurumu un uzlabot smadzeņu darbības rādītājus, piemēram, atmiņu, koncentrēšanos un reakcijas ātrumu.

Piemēram šis pētījums parādīja, ka, izdzerot vienu 500 ml Red Bull bundžu, gan koncentrēšanās, gan atmiņa uz laiku uzlabojās par aptuveni 24%.

Daudzi pētnieki uzskata, ka šis efekts ir saistīts tikai ar enerģijas dzērienu sastāvā esošo kofeīnu, savukārt citi uzskata, ka labāka rezultāta sasniegšanai ir nepieciešama kofeīna un cukura kombinācija.

Kā vienā, tā arī otrā gadījumā līdzīgu efektu var panākt izdzerot pāris tases stipras un saldas kafijas. Salīdzinājumam – vienā tasē Espresso ir apmēram 64 miligrami kofeīna, bet enerģijas dzērienos kofeīna saturs svārstās robežās no 40 līdz 250 miligrami uz 237-250 ml porciju.

Enerģijas dzērieni un nogurums

Vēl viens enerģijas dzērienu patēriņa iemesls ir noguruma mazināšana.

Vairākos pētījumos, izmantojot braukšanas simulācijas, ir secināts, ka enerģijas dzērieni var uzlabot braukšanas kvalitāti un samazināt miegainību pat tiem vadītājiem, kuri nav gulējuši pietiekami ilgi.

Bet.

Lai gan enerģijas dzērieni var palīdzēt mums palikt modriem un nomodā, ir pētījumi, kas liecina, ka enerģijas dzērienu lietošana var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti.

Enerģijas dzērienu ietekme uz veselību

Veselības problēmas galvenokārt izraisa kofeīna “pārdozēšana” un pārāk liela cukura daudzuma uzņemšana.

Kofeīns lielos daudzumos samazina asinsvadu spēju paplašināties. Ja asinsvadi sašaurinās – Jūsu asinsspiediens paaugstinās. Asinsvadu sašaurināšanās un apgrūtināta asins plūsma var izraisīt sirdslēkmes, insultus un dzīvībai svarīgu orgānu bojājumus.

Te ir jāuzsver, ka problēma ir nevis pašos enerģijas dzērienos, bet to pārmērīgā un neatbilstošā lietošanā. Respektīvi – arī jau pieminētā kafija var radīt līdzīgas problēmas, bet izdzert divas/trīs bundžiņas enerģijas dzēriena ir daudz vieglāk nekā pāris litru stipras kafijas.

Tiek uzskatīts, ka veselīgam pieaugušajam ir droši uzņemt 400 mg kofeīna dienā. Ja viena enerģijas dzēriena porcija vidēji satur ap 200-250 mg kofeīna – dienā droši ir izdzert 1,5 līdz 2 porcijas.

Statistika ir diezgan iespaidīga – cilvēku skaits, kas griežas pēc palīdzības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēs ar enerģijas dzērienu saistītām problēmām strauji pieaug.

Dažas no enerģijas dzērienu radītajām problēmām ir:

• Dehidratācija (organismā nav pietiekami daudz ūdens);
• Sirds komplikācijas (piemēram, neregulāra sirdsdarbība un sirds mazspēja);
• Trauksme (trauksmes un nervozitātes sajūta);
• Bezmiegs.

Vislielākais risks saskarties ar enerģijas dzērienu lietošanas izraisītām komplikācijām ir jauniešiem un sportistiem (jo viņi enerģijas dzērienus lieto vairāk kā citi), pret kofeīnu jutīgiem cilvēkiem, grūtniecēm un cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Enerģijas dzērieni tiek saistīti arī ar:

• Paaugstinātu traumu biežumu, kad tie tiek lietoti kopā ar alkoholu, jo apvienojot kofeīnu saturošus dzērienus ar alkoholu ir grūtāk noteikt savu reibuma pakāpi. Respektīvi – cilvēks vēl nejūtas apreibis, taču viņa kustību koordinācija un reakcijas laiks jau ir traucēti;
• Lieko svaru un aptaukošanos, jo daudzi no tiem satur ļoti daudz cukura (kaloriju).

Sporta dzērieni

Pazīstami arī kā elektrolītu dzērieni, ir funkcionāli dzērieni, kuru mērķis ir palīdzēt sportistiem atjaunot ūdens un elektrolītu līmeni pirms treniņa vai sacensībām, to laikā un īpaši pēc tām.

Sporta dzērieni ir pieejami ar dažādām garšām un gan kā jau gatavi dzērieni, gan kā pulveri, kas pašiem ir jāsajauc.

Sporta dzērienus iedala trīs galvenās kategorijās:

• Hipotoniskie sporta dzērieni satur zemāku sāls un cukura koncentrāciju kā cilvēka ķermenis:
  • Satur elektrolītus un ir ar zemu ogļhidrātu līmeni. Ātri atjauno svīšanas rezultātā zaudētos šķidrumus:
  • Piemēroti sportistiem, kuriem nepieciešams šķidrums ar zemu ogļhidrātu daudzumu, piemēram – vingrotājiem.
• Izotoniskie sporta dzērieni satur līdzīgu sāls un cukura koncentrāciju kā cilvēka ķermenis:
  • Satur elektrolītus un 6-8% ogļhidrātu. Ātri atjauno svīšanas rezultātā zaudētos šķidrumus un nodrošina organismu ar nepieciešamo ogļhidrātu daudzumu;
  • Izvēle lielākajai daļai sportistu (vidējo un garo distanču skriešana vai komandu sporta veidi).
• Hipertoniskie sporta dzērieni satur augstāku sāls un cukura koncentrāciju kā cilvēka ķermenis:
  • Lieto, lai papildinātu ogļhidrātu daudzumu. Parasti pēc treniņa, lai papildinātu muskuļu glikogēna krājumus;
  • Piemēroti sportistiem, kuriem ir ļoti liels enerģijas patēriņš;
  • Ja tos lieto fiziskās slodzes laikā, hipertoniskie dzērieni ir jālieto kopā ar izotoniskajiem dzērieniem (vai ūdeni), lai atjaunotu ne tikai sāls un glikogēna daudzumu, bet arī zaudēto šķidrumu.

Vairums sporta dzērienu ir pieskaitāmi izotonisko dzērienu kategorijai un satur 13 līdz 19 gramus cukura uz 250 ml porciju (2 līdz 3 tējkarotes).

Sporta dzērienu ietekme uz sniegumu sportā gan tiek arī apšaubīta, jo pētījumu rezultāti nav pārliecinoši – daži pētījumi ir parādījuši sporta dzērienu priekšrocības pieaugušajiem sportistiem, bet daži pētījumi neuzrāda nekādus pozitīvus rezultātus.  

Dažos pētījumos sporta dzērieni tiek saistīti arī ar svara pieaugumu – jo biežāk tika patērēti sporta dzērieni, jo lielāka bija saistība ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu (lieko svaru un aptaukošanos), īpaši zēniem.

Cik ātri organisms absorbē sporta dzērienus?

Mūsu organisms uzturvielas absorbē caur zarnām. Sporta dzērienu absorbēšanas ātrumu galvenokārt ietekmē tajos esošais:

1 Ogļhidrātu daudzums:

• Jo augstāks ir ogļhidrātu līmenis dzērienā, jo lēnāk tie tiek izvadīti no kuņģa un attiecīgi – tie tiek absorbēti lēnāk;
• Izotoniskie dzērieni ar ogļhidrātu saturu no 6 līdz 8 procentiem tiek izvadīti no kuņģa ar tādu pašu ātrumu kā ūdens.

2 Elektrolītu daudzums:

• Nātrijs un kālijs dzērienā samazina urīna izdalīšanos. Samazināta urīna izdalīšanās veicina šķidruma ātrāku izvadi no kuņģa un uzsūkšanos no zarnām. Un veicina šķidruma aizturi.

Kas ir elektrolīti?

“Elektrolīts” ir vispārīgs termins daļiņām, kas atrodas šķīdumā un spēj vadīt elektrisko strāvu.

Uzturā šis termins attiecas uz būtiskām minerālvielām, kas atrodas mūsu asinīs, sviedros un urīnā. Šīs minerālvielas izšķīstot šķidrumā veido elektrolītus, kas tiek izmantoti vielmaiņas procesos.

Tiem ir liela nozīme nervu impulsu vadīšanā, muskuļu saraušanā.

Elektrolīti kontrolē ūdens osmozi;

Elektrolīti palīdz uzturēt skābju-sārma līdzsvaru (pH līmeni), kas nepieciešams normālai šūnu darbībai.

Fizisko aktivitāšu laikā mēs svīstam un kopā ar ūdeni zaudējam arī elektrolītus – tāpēc ir būtiski to “krājumus” regulāri atjaunot.

Elektrolītu sastāvs dažādiem cilvēkiem var atšķirties, bet parasti tie ir:

• Nātrijs;
• Kālijs;
• Kalcijs;
• Magnijs;
• Hlorīdi;
• Bikarbonāti;
• Fosfāti;
• Sulfāti.

Kā izvēlēties sev piemērotāko sporta dzērienu?

Ir daudz dažādu sporta dzērienu – gan pēc sastāva, gan koncentrācijas un garšas.

Izmēģiniet. Katrs organisms ir atšķirīgs – tāpēc vadieties pēc tā kā jūtieties treniņa laikā un pēc tā.

Sāciet ar hipotoniskajiem dzērieniem. Ja jūtiet ka treniņa laikā zūd spēks un enerģija – izmēģiniet izotoniskos sporta dzērienus.

Hipertoniskie sporta dzērieni ir vairāk piemēroti, lai palīdzētu organismam atjaunoties pēc treniņa un/vai patiešām ļoti smagu un ilgstošu treniņu laikā.

Ja Jums ir nepieciešama palīdzība – griezieties pēc padoma pie sava fitnesa trenera un/vai ārsta.

Nobeigumā

Ar sporta dzērieniem viss ir diezgan skaidrs – tie mums palīdz atjaunot šķidruma un elektrolītu līdzsvaru.

Ar enerģijas dzērieniem viss ir sarežģītāk.

Arvien vairāk pētījumu liecina, ka enerģijas dzērieni var nopietni ietekmēt veselību, īpaši bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, kuri nespēj aprobežoties ar vienu dzēriena devu.

Vairākos pētījumos ir konstatēts, ka enerģijas dzērieni uzlabo fizisko izturību, taču nav gandrīz nekādu pierādījumu par jebkādu enerģijas dzērienu ietekmi uz muskuļu spēku vai jaudu. Enerģijas dzērieni var uzlabot modrību un reakcijas ātrumu, taču tie arī var samazināt stabilitāti.

Kofeīna daudzums enerģijas dzērienos ir ļoti atšķirīgs, un faktisko kofeīna saturu var būt grūti noteikt. Daži enerģijas dzērieni tiek tirgoti kā dzērieni/limonādes, bet citi kā uztura bagātinātāji. Kofeīna daudzums uz etiķetes nav obligāti jānorāda un pat ja tas tiek norādīts, iespējams, ka reāli tā daudzums ir vēl lielāks, jo dažas dzēriena sastāvdaļas arī var saturēt kofeīnu, piemēram – guarāna.

Secinājumi ir acīmredzami:

• Nekādā gadījumā nelietojiet enerģijas dzērienus kopā ar alkoholu;
• Lasiet etiķetes un centieties uzņemt ne vairāk kā 400 mg kofeīna dienā.

Atcerieties, ka daudzi dzērieni, tai skaitā kola, kafija un tēja arī satur kofeīnu:

• Kafija vidēji 40 mg kofeīna uz 100 g;
• Tēja vidēji 11 mg kofeīna uz 100 g;
• Kola ap 8 mg kofeīna uz 100 g.