Ķermeņa pārkompozīcija un kā novērtēt savu progresu?

Kāda ir veselīga muskuļu masas un ķermeņa tauku savstarpējā attiecība? Kā tā ietekmē mūsu izskatu un kā to novērtēt?

Lielākā daļa cilvēku, kas cenšas zaudēt svaru, vēlas ne tikai samazināt savu svaru, bet arī iegūt vingru un skaistu ķermeni.

Tomēr, samazinot tikai ķermeņa tauku daudzumu, tas visticamāk neizdosies, jo tauku slānim kļūstot plānākam Jūsu īstais ķermenis (tas, kas slēpjas zem tauku kārtas) kļūs redzams arvien labāk.

Un, ja Jūsu muskulatūra būs vāja un neattīstīta – Jūs, protams, izskatīsieties slaidāka, bet ne tik vingra uz skaista cik varētu būt. Tas, protams, ir subjektīvi, bet paskatieties uz šo foto – abām ir vienāds svars, atšķiras tikai ķermeņa tauku un muskuļu savstarpējā proporcija.

Ķermeņa pārkompozīcija

Liekas neticami? Bet tā ir, jo 1 kilograms tauku aizņem vairāk vietas, nekā 1 kilograms muskuļu.

Muskuļi ir blīvāki. Vidējais tauku blīvums ir 0,9 g/ml, bet muskuļu – 1,1 g/ml. Tātad – 1 litrs muskuļu sver ap 1,1 kg, bet 1 litrs tauku ap 0,9 kg.

Respektīvi – 1 kilograms tauku aizņem apmēram par 20 procentiem vairāk vietas nekā 1 kilograms muskuļu.

Kāpēc to stāstu?

Tāpēc ka vairums tievēt gribētāju par svarīgāko sava progresa indikatoru uzskata sava ķermeņa svaru, bet kā redziet – divi dažādi cilvēki ar pilnīgi vienādu svaru var izskatīties ļoti atšķirīgi.

Ķermeņa pārkompozīcija

Svars nav skaidrs rādītājs arī tam, ar kādiem veselības riskiem Jūs variet saskarties, jo neuzrāda tauku masas attiecību pret pārējo ķermeņa svaru.

Secinājums – lai iegūtu skaistu un vingru un tvirtu ķermeni, samazinot tauku daudzumu vienlaikus ir jāpalielina muskuļu masa.

Šai pieejai ir arī papildus bonusi – palielinoties muskuļu masai, palielināsies arī Jūsu spēks un dienas laikā sadedzināto kaloriju skaits. Respektīvi – arī ēst varēsiet vairāk 😊.

Par to kā paātrināt vielmaiņu lasiet ŠEIT.

 

Kas ir ķermeņa pārkompozīcija?

Ķermeņa pārkompozīcija ir process, kurā tiek samazināta ķermeņa tauku masa un vienlaikus palielināta liesās ķermeņa masas daļa.

Liesajā ķermeņa masā ietilpst muskuļi, kauli, saites, cīpslas, orgāni, citi audi un ūdens – viss, kas nav ķermeņa tauki.

Ķermeņa pārkompozīciju var veikt trīs veidos:

  1. Samazinot ķermeņa tauku masu un saglabājot lieso ķermeņa masu. Piemēram – “ēdot mazāk”;
  2. Saglabājot ķermeņa tauku masu un palielinot lieso ķermeņa masu. Piemēram – palielinot fizisko slodzi;
  3. Samazinot ķermeņa tauku masu un palielinot ķermeņa lieso masu. Piemēram – uzsākot spēka treniņus un ievērojot šim mērķim izstrādātu diētu.

Parasti ar terminu “ķermeņa pārkompozīcija” saprot trešo metodi – tauku masas samazināšanu vienlaicīgi palielinot muskuļu masu.

 

Ķermeņa pārkompozīcija un svara zaudēšana

Tievējot, kā galvenā progresa mērvienība, parasti tiek izmantots ķermeņa svars. Ja tas samazinās tiek secināts, ka “misija” ir veiksmīga.

Tomēr problēma, izmantojot svarus kā vienīgo metodi progresa izsekošanai, ir tāda, ka lielākā daļa svaru uzrāda tikai kopējo ķermeņa svaru. Bet neuzrāda tauku un muskuļu masu, kas ir svarīgs veselības vērtēšanas faktors, jo:

  • Pārāk daudz ķermeņa tauku (īpaši viscerālo tauku) ir saistīti ar daudzām veselības problēmām un var palielināt hronisku slimību, piemēram, diabēta, vēža un sirds slimību, risku:
  • Turpretim, veselīga muskuļu masas un ķermeņa tauku attiecība var uzlabot jūsu veselību, vienlaikus samazinot iepriekš minēto slimību risku.
 

Jūsu ķermeņa svars no dienas uz dienu var mainīties diezgan būtiski. Un šīs izmaiņas ir vairāk saistītas ar ūdens un zarnu satura daudzuma izmaiņām Jūsu organismā, nevis tauku daudzuma palielināšanos vai samazināšanos. Lūk daži faktori, kas būtiski ietekmē ķermeņa svaru:

  • Nātrija un kālija attiecība – šie divi elektrolīti atrodas lielākajā daļā mūsu ikdienas pārtikas un nosaka, cik daudz ūdens tiek saglabāts mūsu šūnās;
  • Glikogēna krājumi muskuļos. Viens grams glikogēna piesaista vismaz trīs gramus ūdens. Glikogēna rezerves sarūk kustoties un atjaunojas uzņemot pārtiku;
  • Kreatīna krājumi. Tāpat kā glikogēns arī kreatīns piesaista ūdeni tā krājumi tāpat atjaunojas un sarūk;
  • Pārtikas daudzums gremošanas traktā. Mūsu ķermenī vienmēr būs lielāks vai mazāks daudzums pārtikas, kas nav pilnībā pārstrādāta un izvadīta. Tualetes apmeklējumu regularitāte, stress, apēstā un izdzertā daudzums, ar pārtiku uzņemto šķiedrvielu daudzums utt., nosaka cik daudz pārtikas katrā konkrētā brīdī atrodas mūsu gremošanas traktā. Respektīvi – arī šis ir nepārtraukti mainīgs lielums, kas diezgan būtiski ietekmē mūsu svaru;
  • Menstruālais cikls – sievietēm menstruālā cikla laikā hormonālais līdzsvars visu laiku mainās un var būtiski ietekmēt ūdens aizturi un līdz ar to arī ķermeņa svaru;
  • Ogļhidrātu patēriņš. Arī ogļhidrāti piesaista ūdeni un tā kā mēs katru dienu neuzņemam vienādu ogļhidrātu daudzumu – arī mūsu svars palielinās, kad tos uzņemam vairāk un samazinās, kad to mūsu organismā ir mazāk;
  • Cita veida ūdens aizture. Ķermenis ir ļoti sarežģīts “mehānisms” un ir daudz iemeslu kāpēc tajā tiek aizturēts ūdens. Piemēram – miega kvalitāte;
  • Muskuļu augšana vai zudums. Lai gan muskuļu masas izmaiņas vienas dienas laikā ir niecīgas, tomēr arī tās ietekmē mūsu svaru;
  • Ķermeņa tauku masas izmaiņas. Jā, arī tauku masa vienas dienas laikā nevar būtiski pieaugt vai samazināties. Tomēr tā mainās un ietekmē mūsu svaru.
 

Kāpēc šis garais uzskaitījums?

Lai uzskatāmi parādītu, ka izmantojot tikai svarus, ir gandrīz neiespējami saprast kā mūsu ķermenī mainās tauku un muskuļu daudzuma/masas/svara attiecība.

Ka mūsu organismā esošais ūdens daudzums un gremošanas trakta saturs būtiski ietekmē mūsu svaru.

Ka lēkt uz svariem katru dienu ir bezjēdzīgi.

Ka, lai labāk novērtētu izmaiņas, kas notiek Jūsu ķermenī, papildus svariem ir vēlams izmantot arī citas sava ķermeņa izmaiņu mērīšanas metodes.

Par tām, tad arī parunāsim.

 

Kā novērtēt tauku daudzumu savā ķermenī?

Lai būtu iespēja novērtēt un salīdzināt savu progresu ar “standartu”, sāksim ar dažiem vispārpieņemtiem parametriem.

Veselīgs ķermeņa tauku daudzums procentos atkarībā no dzimuma un vecuma.

Vecums (gadi)

Sievietes

Vīrieši

20-29

16%–24%

7%–17%

30-39

17%–25%

12%–21%

40-49

19%–28%

14%–23%

50-59

22%–31%

16%–24%

60+

22%–33%

17%–25%

 

Vidējie rādītāji (ķermeņa tauku daudzums procentos), kas ir novēroti sportistiem un cilvēkiem ar augstu, vidēju un zemu fiziskās aktivitātes līmeni:

Klasifikācijas grupa

Sievietes

Vīrieši

Atlēti

14%–20%

6%–13%

Cilvēki ar augstu fizisko aktivitāti

21%–24%

14%–17%

Cilvēki ar vidēju fizisko aktivitāti

25%–31%

18%–24%

Cilvēki ar aptaukošanos

32% un vairāk

25% un vairāk

Avots: American College of Sports Medicine guidelines

 

Ķermeņa sastāva novērtēšanai tiek izmantots daudz metožu. Dažas no tām ir ļoti vienkāršas un viegli lietojamas, citas – sarežģītas.

Visprecīzākās metodes parasti ir dārgas un tiek izmantotas tikai pētniecības nolūkos.

Tomēr ir dažas vienkāršas metodes, kas sniedz pietiekamu priekšstatu par to, vai Jūsu ķermeņa uzbūve mainās un kādā virzienā tā mainās:

  • Kā mainās Jūsu spēks katrā treniņā. Vai Jūs variet pacelt vairāk, izpildīt vingrojumus vairāk reižu, izpildīt arvien grūtākus/sarežģītākus vingrojumus;
  • Ķermeņa svars. Sverieties ne biežāk kā 1 reizi nedēļā no rīta, pēc tualetes apmeklējuma, tukšā dūšā;
  • Spogulis, apģērbs un fotogrāfijas. Fotografējieties reizi 2 līdz 4 nedēļās – vienā un tajā pašā apģērbā, vietā un diennakts laikā (apgaismojumā).
  • Apkārtmēri:
    • Kāju ikri (platākajā vietā);
    • Ciskas (apmēram 5 cm zem cirkšņa);
    • Gurni (platākajā vietā);
    • Vēders (sievietēm šaurākajā vietā, vīriešiem nabas augstumā);
    • Krūtis (zem pleciem);
    • Rokas (atslābinātas, visplatākajā vietā);
    • Kakls (šaurākajā vietā).
 

Apkārtmērus vajadzētu mērīt ik pēc 2 līdz 4 nedēļām:

  • Stāvot taisni un ar atbrīvotu ķermeni (neizriežot krūtis vai ievelkot vēderu);
  • Vienā un tajā pašā diennakts laikā;
  • Neveiciet mērījumus pēc fiziskām aktivitātēm, jo īpaši spēka treniņiem, jo tad Jūsu muskuļi būs lielāki;
  • Veicot mērījumu mērlentei ir jābūt vienmēr vienādi nospriegotai – ne pārāk stingrai vai pārāk vaļīgai. Citādi mērījumi būs nekorekti, jo mūsu ķermeņi ir “mīksti” un dažādi nospriegojot mērlenti mēs iegūsim atšķirīgus rezultātus pat, ja nekādu reālu izmaiņu nebūs.
 

Sievietēm mērījumus ietekmē arī menstruālais cikls – tāpēc, lai iegūtu korektus rezultātus centieties mērījumus veikt vienā un tajā pašā cikla dienā.

 

Kā interpretēt iegūtos rezultātus?

Kā pamatrādītājus izmantosim ķermeņa svara, vidukļa apkārtmēra un spēka izmaiņas.

Tauku un muskuļu masas izmaiņas

Ķermeņa svars

Vidukļa apkārtmērs

Spēks

Samazinās tauku masa. Muskuļu masa nemainās.

Samazinās

Samazinās

Nemainīgs

Palielinās muskuļu masa. Tauku masa nemainās.

Palielinās

Nemainās

Palielinās

Vienmērīga ķermeņa pākompozīcija – tauku masa samazinās un muskuļu masa palielinās.

Nemainās

Samazinās

Palielinās

Palielinās gan tauku, gan muskuļu masa.

Palielinās

Palielinās

Palielinās

Samazinās gan tauku, gan muskuļu masa.

Samazinās

Samazinās

Samazinās

Palielinās tauku masa un samazinās muskuļu masa.

Nemainās

Palielinās

Samazinās

 

Citas ķermeņa sastāva novērtēšanas metodes

Ādas kroku mērījumi

Ādas kroku mērījumi, lai novērtētu ķermeņa tauku daudzumu, tiek izmantoti jau vairāk nekā 50 gadus.

Tiek mērīts zemādas tauku biezums. Mērījumus veic 3 vai 7 dažādās ķermeņa vietās, kas atšķiras vīriešiem un sievietēm:

  • 3 punktu mērījumi sievietēm – tricepss, laukums virs gūžas kaula un augšstilbs vai vēders;
  • 7 punktu mērījumi sievietēm – tiek mērītas arī krūtis, laukums pie paduses un laukums zem lāpstiņas;
  • 3 punktu mērījumi vīriešiem – krūtis, vēders un augšstilbs vai krūtis, tricepss un apgabals zem lāpstiņas;
  • 7 punktu mērījumi vīriešiem – tiek mērītas arī zonas pie paduses un zem lāpstiņas.
 

Priekšrocības: Vienkāršākie ādas kroku mērīšanas kaliperi nav dārgi, un mērījumus var veikt ātri un praktiski jebkurā vietā.

Trūkumi: Metode prasa praksi un anatomijas pamatzināšanas.

Pieejamība: Kaliperi par pieņemamu cenu ir pieejami gan aptiekās, gan Interneta veikalos.

Precizitāte: Atkarīga no personas prasmes, kas veic mērījumu. Mērījumu kļūdas var svārstīties no 3,5% līdz 5% ķermeņa tauku.

 

Dubultās enerģijas rentgenstaru absorbcija (DXA)

Tiek mērīts ķermeņa tauku procentuālais daudzums. Mērījumu veic izmantojot divu dažādu enerģijas līmeņa rentgena starus.

DXA skenēšana ilgst apmēram 10 minūtes.

Radiācijas daudzums no DXA skenēšanas ir ļoti zems – aptuveni tikpat kā Jūs saņemiet trīs savas parastās dzīves stundās.

DXA izmanto arī kaulu blīvuma novērtēšanai un sniedz detalizētu informāciju par kauliem, lieso masu un taukiem atsevišķās ķermeņa vietās – rokās, kājās un rumpī.

 

Priekšrocības: Šī metode sniedz ļoti precīzu un detalizētu informāciju, gan par kopējo tauku daudzumu, gan par to sadalījumu dažādās ķermeņa daļās. Un arī kaulu blīvuma rādījumus.

Trūkumi: DXA nav brīvi pieejama plašai sabiedrībai un ir arī diezgan dārga procedūra.

Pieejamība: DXA parasti ir pieejama tikai medicīnas un pētniecības iestādēs.

Precizitāte: DXA ir viena no visprecīzākajām mērīšanas metodēm. Kļūdu līmenis svārstās no 2,5% līdz 3,5% ķermeņa tauku.

 

Hidrostatiskā svēršana

Šī metode ir pazīstama arī kā zemūdens svēršana vai hidrodensitometrija, nosaka Jūsu ķermeņa sastāvu, pamatojoties uz tā blīvumu.

Tiek veikti 2 mērījumi:

  • Jūs iegremdējot zem ūdens un izelpojot no plaušām pēc iespējas vairāk gaisa;
  • Atrodoties uz sausas zemes, un tiek novērtēts vai izmērīts arī gaisa daudzums, kas palicis plaušās pēc izelpas.
 

Iegūtie dati tiek izmantoti, lai noteiktu Jūsu ķermeņa blīvumu. Pēc tam Jūsu ķermeņa blīvums tiek izmantots, lai prognozētu ķermeņa tauku procentuālo daudzumu.

 

Priekšrocības: Metode ir precīza, salīdzinoši ātra un vienkārša.

Trūkumi: Dažiem cilvēkiem to var būt grūti vai pat neiespējami izmantot, jo ir jāizelpo pēc iespējas vairāk gaisa un pēc tam jāaiztur elpa zem ūdens.

Pieejamība: Hidrostatiskā svēršana parasti ir pieejama tikai medicīnas un pētniecības iestādēs.

Precizitāte: Ja testēšana tiek veikta pareizi, kļūda var būt ap 2% ķermeņa tauku.

 

Gaisa pārvietošanas pletismogrāfija (Bod Pod)

Līdzīgi kā hidrostatiskā svēršana, gaisa pārvietošanas pletismogrāfija (ADP) aprēķina Jūsu ķermeņa tauku procentuālo daudzumu, pamatojoties uz Jūsu ķermeņa blīvumu.

Tikai atšķirībā no hidrostatiskās svēršanas, ADP ķermeņa blīvuma noteikšanai izmanto gaisu, nevis ūdeni. Attiecība starp gaisa tilpumu un spiedienu ļauj šai ierīcei noteikt Jūsu ķermeņa blīvumu.

Mērījums tiek veikts olveida kamerā, kurā dažu minūšu laikā tiek mainīts gaisa spiediens.

Lai iegūtu precīzus mērījumus, mērījuma laikā ir jāvalkā ādai pieguļošs apģērbs vai peldkostīms.

 

Priekšrocības: metode ir precīza un salīdzinoši ātra.

Trūkumi: ADP pieejamība ir ierobežota, un tā var būt diezgan dārga.

Pieejamība: ADP parasti ir pieejama tikai medicīnas un pētniecības iestādēs.

Precizitāte: Kļūdu īpatsvars ir robežās no 2% līdz 4% ķermeņa tauku.

 

Bioelektriskās pretestības analīze (BIA)

BIA ierīces nosaka, kā Jūsu ķermenis reaģē uz mazām elektriskām strāvām.

Mērījums tiek veikts, sūtot caur Jūsu ķermeni nelielas elektriskās strāvas impulsus un analizējot, cik viegli tie pārvietojas pa Jūsu audiem.

Elektriskā strāva caur muskuļiem pārvietojas vieglāk nekā caur taukiem, jo muskuļos ir vairāk ūdens.

Ir daudz dažādu BIA ierīču, kuru izmaksas, sarežģītība un precizitāte ir ļoti atšķirīga, tai skaitā arī gudrie svari, kas ir paredzēti mājas lietošanai.

 

Priekšrocības: BIA ir ātra un vienkārša metode un daudzas BIA ierīces ir plaši pieejamas (piemēram – gudrie svari).

Trūkumi: Precizitāte ir ļoti atšķirīga, un to var ievērojami ietekmēt gan pārtikas, gan šķidruma uzņemšana.

Pieejamība: Lai gan BIA ierīces ir plaši pieejamas, mājas lietošanai paredzētās bieži ir mazāk precīzas nekā tās, ko izmanto medicīnas vai pētniecības iestādēs.

Precizitāte: Precizitāte ir atkarīga no katras konkrētās ierīces kvalitātes. Kļūdu līmenis svārstās robežās no 3,8% līdz 5% ķermeņa tauku. Bet var būt arī lielāks, ja tiek izmantotas lētas un/vai zemas kvalitātes ierīces.

 

Bioimpedances spektroskopija (BIS)

BIS ir līdzīgs BIA, jo abas metodes mēra ķermeņa reakciju uz mazām elektriskām strāvām. BIS un BIA ierīces izskatās līdzīgi, taču izmanto dažādas tehnoloģijas un arī atšķirīgi analizē mērījuma laikā iegūto informāciju.

BIA, BIS aprēķinu pamatā ir vienādojumi un tāpēc abu šo metožu precizitāte ir atkarīga no tā, cik lielā mērā katrs konkrētais cilvēks līdzinās tiem cilvēkiem uz kuru datiem/reakcijām pamatojoties šie vienādojumi tika izstrādāti.

 

Priekšrocības: BIS ir ātra un vienkārša metode.

Trūkumi: atšķirībā no BIA, BIS ierīces mājas lietošanai pašlaik nav pieejamas.

Pieejamība: BIS ir pieejama tikai medicīnas un pētniecības iestādēs.

Precizitāte: BIS ierīces, iespējams, ir nedaudz precīzākas nekā BIA ierīces, kas ir paredzētas mājas lietošanai. Kļūdu līmenis svārstās robežās no 3% līdz 5% ķermeņa tauku.

 

Elektriskās pretestības miogrāfija (EIM)

Elektriskās pretestības miogrāfija ir trešā metode, kas mēra ķermeņa reakciju uz mazām elektriskām strāvām.

Metode atšķiras ar to ka mērījums tiek veikts lokāli – ķermeņa sastāvs tiek mērīts tikai vienā konkrētā vietā.  

Šī tehnoloģija tiek izmantota salīdzinoši lētās un gandrīz visiem pieejamās ierīcēs.

 

Priekšrocības: EIM ir salīdzinoši ātra un vienkārša metode.

Trūkumi: Informācijas par šo ierīču precizitāti ir ļoti maz.

Pieejamība: Ierīces ir lētas un plaši pieejamas.

Precizitāte: Lai noteiktu šīs metodes precizitāti, ir nepieciešams vairāk pētījumu.

 

3-D ķermeņa skeneri

Ar infrasarkano staru sensoriem tiek noteikta Jūsu ķermeņa forma un ģenerēts Jūsu ķermeņa 3-D modelis.

Pēc tam skeneris nosaka Jūsu ķermeņa tauku procentuālo daudzumu, pamatojoties uz Jūsu ķermeņa izmēriem un formu.

Pēc būtības 3-D ķermeņa skeneris ir tie paši apkārtmēru mērījumi – tikai to ir vairāk un tie ir precīzāki.

 

Priekšrocības: 3-D ķermeņa skenēšana ir salīdzinoši ātra un vienkārša.

Trūkumi: 3-D ķermeņa skeneri šobrīd nav plaši pieejami.

Precizitāte: Informācija ir ierobežota, taču daži 3-D skeneri var būt diezgan precīzi ar kļūdu aptuveni 4% robežās.

 

Nobeigumā

Uzkāpjot uz svariem, Jūs uzziniet cik daudz Jūs sveriet.

Bet, ja vēlieties iegūt precīzāku priekšstatu par sava ķermeņa sastāvu – ir jāveic papildus mērījumi.

Izvēle ir diezgan plaša. Izvēlētos sev piemētotāko Jums var palīdzēt šie kontroljautājumi:

  • Kāds ir Jūsu ķermeņa tauku procentuālās daļas novērtēšanas mērķis?
  • Cik svarīga ir mērījumu precizitāte?
  • Cik bieži vēlaties veikt mērījumus?
  • Vai vēlaties mērījumus veikt mājās?
  • Cik svarīgas ir mērījumu izmaksas?
 

Neatkarīgi no tā, kuru metodi izvēlēsieties, ir svarīgi visu laiku konsekventi izmantot vienu un to pašu metodi, jo to mainot, mainīsies arī dati/mērījumu rezultāti un tas var izraisīt ne vienu vien pārpratumu. Ja katru reizi sevi novērtēsit vienādi, samazināsies kļūdu līmenis un Jūs varēsiet precīzāk/vieglāk novērtēt savu progresu.

Mērījumus vislabāk ir veikt no rīta, pēc tualetes apmeklējuma un tukšā dūšā.

Atcerieties, ka ūdens daudzums Jūsu organismā ietekmē uz elektriskiem signāliem balstīto mērījumu rezultātus (BIA, BIS un EIM). Tāpēc, ja izmantojiet šīs metodes, neuzņemiet šķidrumus vismaz vienu stundu pirms mērījuma veikšanas.

Pat labākās metodes nav ideālas un sniedz tikai aptuvenu priekštatu par Jūsu ķermeņa tauku daudzumu – tāpēc interpretējot rezultātus esiet vairāk pesimisti nevis optimisti -😊.

Jūsu ķermeņa uzbūvi ietekmē Jūsu uztura paradumi, fiziskā aktivitāte, miegs un citi faktori. Šī iemesla dēļ progresa novērtēšana dažkārt var šķist sarežģīta.

Ja izvēlieties nevis vienkāršu svara samazināšanu, bet ķermeņa pārkompozīciju – rezultātu novērtēšana kļūst vēl sarežģītāka, jo svara zudums būs lēnāks vai arī tā vispār nebūs.

Jo.

Samazinot tauku masu un vienlaikus palielinot muskuļu masu Jūsu izskats mainīsies, bet svara izmaiņas var būt pavisam nenozīmīgas.

Lai veicas!

 

Papildus iesaku izlasīt arī šo rakstu – Kāpēc apkārtmēri samazinās, bet svars nekrīt?

 

Avoti:

The Epidemiology of Obesity

Percent body fat is a better predictor of cardiovascular risk factors than body mass index

Body Composition in Type 2 Diabetes: Change in Quality and not Just Quantity that Matters

Obesity, Body Composition, and Breast Cancer

Functional body composition: insights into the regulation of energy metabolism and some clinical applications

Effect of resistance training on resting metabolic rate and its estimation by a dual-energy X-ray absorptiometry metabolic map

Relationship between muscle water and glycogen recovery after prolonged exercise in the heat in humans

Reference values for body composition and anthropometric measurements in athletes

Ultrasonography is not more reliable than anthropometry for assessing visceral fat in obese children

Age-related hormonal adaptations, muscle circumference and strength development with 8 weeks moderate intensity resistance training

Human body composition

Body composition : health and performance in exercise and sport

Body Composition and Physical Health in Sports Practice

Prediction of total adiposity from skinfolds and the curvilinear relationship between external and internal adiposity

ACSM’s resource manual for Guidelines for exercise testing and prescription

A new air displacement method for the determination of human body composition

Bioelectrical impedance analysis–part I: review of principles and methods

Analytic assessment of the various bioimpedance methods used to estimate body water

An investigation of the accuracy and reliability of body composition assessed with a handheld electrical impedance myography device

Evaluation of a rotary laser body scanner for body volume and fat assessment

Pastāsti ko Tu par šo tēmu domā

Seko man

Labākie ogļhidrātu avoti

Labākie ogļhidrātu avoti

Nav labu vai sliktu uzturvielu – problēma ir tā, ka dažas mēs uzņemam daudz vairāk nekā mūsu organismam ir nepieciešams, bieži vien pat neapzināti – uz ogļhidrātiem tas attiecas vislielākajā mērā.

Lasīt visu rakstu »