Mikroviļņu krāsnis un veselīgs uzturs

Ēdienu gatavošana mikroviļņu krāsnī ir ļoti ērta, jo tā ir ļoti ātra, ērta un vienkārša. Pirmo mikroviļņu krāsni mājas lietošanai pārdeva tālajā 1967. gadā, bet  komerciālai pārtikas pagatavošanai tās tiek izmantotas jau kopš 1950. gadiem.

Šodien mikroviļņu krāsnis jau daudzus gadus ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu vairumā virtuvju, tomēr daudzi cilvēki joprojām uzskata, ka mikroviļņu krāsnis rada kaitīgu starojumu, kas ir gan kaitīgs cilvēkiem, gan bojā produktus un samazina to uzturvērtību, respektīvi – viņi uzskata, ka mikroviļņu krāsnī gatavots vai sildīts ēdiens nav tik veselīgs kā, ja tas ir cepts, vārīts, sautēts vai tvaicēts.

Šajā rakstā apskatīsim kā darbojas mikroviļņu krāsnis un kā tās ietekmē pārtikas kvalitāti un mūsu veselību.

Kā darbojas mikroviļņu krāsnis?

Mikroviļņu krāsnis pārvērš elektrību elektromagnētiskos viļņos, kurus sauc par mikroviļņiem.

Šie viļņi paātrina molekulu kustību pārtikas produktos, liekot tām vibrēt, griezties un sadurties savā starpā – rezultātā rodas siltums.

Tieši tāpat kā sasilst mūsu plaukstas, ja tās ātri berzējam vienu gar otru.

Mikroviļņi galvenokārt ietekmē ūdens molekulas, bet var uzsildīt arī taukus un cukurus – tikai mazliet mazākā mērā (salīdzinot ar ūdeni).

Atšķirībā no cepeškrāsns, kur tiek sildīta visa krāsns un siltums produktā nonāk pamazām no ārpuses uz iekšu, mikroviļņu krāsns silda tikai ēdienu, pie tam – visu uzreiz (gan ārpusi, gan iekšpusi).

Vai mikroviļnu krāsns starojums ir kaitīgs?

Mikroviļņu krāsnis rada elektromagnētisko starojumu un vārds “starojums” daudziem asociējas ar radioaktīvo starojumu, atombumbām un kodolkatastrofām.

Mikroviļņu krāsnis rada nejonizējošo starojumu, kas ir tāda paša veida starojums kādu izstaro, piemēram, mobilie tālruņi, tikai – daudz spēcīgāks un lokalizēts mikroviļņu krāsns iekšpusē.

Atcerieties, ka arī gaisma ir elektromagnētiskais starojums, respektīvi – ne viss ko apzīmē ar vārdu “starojums” ir slikts 😊.

Visām mikroviļņu krāsnīm ir starojumu ekranizējoši metāla vairogi, kas neļauj starojumam atstāt cepeškrāsni. Arī durvju logi tiek izgatavoti no elektromagnētisko starojumu ekranējoša materiāla.

Pie tam elektromagnētiskais starojums strauji samazinās līdz ar attālumu. Ja atrodieties vismaz 30 cm attālumā no mikroviļņu krāsns – tas Jūs nesasniegs, pat ja aizsargekrāns būtu bojāts.

Bet mēs taču nelietojam bojātas elektroiekārtas – vai ne?

Mikroviļņu krāsns ietekme uz uzturvielām

Jebkurš ēdiena gatavošanas veids samazina ēdiena uzturvērtību. Tieši kādas uzturvielas tiks zaudētas un cik liels būs to zudums nosaka:

• Gatavošanas temperatūra;
• Gatavošanas laiks;
• Gatavošanas metode (piemēram vārīšanas laikā ūdenī izšķīst ūdenī šķīstošās barības vielas un ja tas tiek noliets – tiek izlieti arī tajā izšķīdušie vitamīni un citas uzturvielas).

Mikroviļņu krāsnī, gatavošanas laiks parasti ir īss un temperatūra, salīdzinot ar tradicionālajām gatavošanas metodēm, ir zemāka – ēdiens parasti netiek uzsildīts līdz 100 ̊C vai vairāk.

Šī iemesla dēļ, gatavojot ēdienu mikroviļņu krāsnī, tajā saglabājas vairāk uzturvielu, salīdzinot ar ēdiena gatavošanu vārot vai cepot.

Vairāk par to kā ēdiena pagatavošanas veids ietekmē uzturvielu daudzumu lasiet ŠEIT.

Katrā ziņā mikroviļņu krāsns nesamazina uzturvielu vērtību vairāk nekā citas gatavošanas metodes.

Ir pētījumi, kas pierāda, ka gatavojot dārzeņus antioksidanti vislabāk saglabājas, ja tos gatavo mikroviļņu krāsnī vai cepot.

Vienīgais pētījums (ko atradu), kas liecina ka gatavojot mikroviļņu krāsnī kaut kas zūd vairāk, nekā izmantojot citas gatavošanas metodes bija, ka gatavojot mikroviļņu krāsnī ātrāk, nekā cepot tiek iznīcināti daži ķiplokos esošie savienojumi.

Respektīvi – ar dažiem izņēmumiem, gatavojot ēdienu mikroviļņu krāsnī, uzturvielas saglabājas labāk vai tikpat labi kā gatavojot ēdienu ar tradicionālajām gatavošanas metodēm.

Gatavošana mikroviļņu krāsnī samazina kaitīgu savienojumu veidošanos

Viena no mikroviļņu krāsns priekšrocībām ir tā, ka gatavojot ēdiena temperatūra parasti nepārsniedz  ūdens viršanas temperatūru.

Līdz ar to, ēdienā veidojas mazāk kaitīgo savienojumu.

Labs piemērs ir bekons, kas ir viens no tiem pārtikas produktiem, kurā gatavošanas laikā var veidoties nitrozamīni.

Ražošanas procesā sālītai gaļai, tostarp bekonam, tiek pievienoti nitrīti. Nitrīti iznīcina baktērijas un tādējādi pagarina gaļas glabāšanas laiku. Diemžēl, ja gaļa tiek gatavota augstā temperatūrā, piemēram, cepot – nitrīti gaļā var pārvērsties par kancerogēniem nitrozamīniem.

1989. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka bekona karsēšana mikroviļņu krāsnī izraisīja vismazāko nitrozamīna veidošanos no visām pārbaudītajām gatavošanas metodēm.

Kā kaitīgās vielas nokļūst mikroviļņu krāsnī gatavotos ēdienos?

Neskatoties uz aprakstītajām mikroviļņu krāsns priekšrocībām, mūsu organismam kaitīgas vielas tomēr dažkārt nokļūst produktos arī gatavojot vai sildot tos mikroviļņu krāsnī.

Tam gan nav nekāda sakara ar pašu gatavošanas veidu, bet ar to:

• Kādos traukos mēs gatavojam/sildām ēdienu;
• Cik ilgi mēs gatavojam.

Kādos traukos mēs gatavojam

Mikroviļnu krāsnīs nedrīkst likt metāla traukus – tātad paliek keramika, stikls un plastmasa.

Ar keramikas un stikla traukiem parasti viss ir kārtībā.

Ar plastmasas traukiem, diemžēl, tā nav. Daudzas plastmasas satur hormonus traucējošus savienojumus un līdz ar to var nodarīt kaitējumu mūsu veselībai.

Te labs piemērs ir Bisfenols-A (BPA), kas, lai gan ir aizliegts izmantošanai zīdaiņu produktos, ir atrodams daudzu plastmasas izstrādājumu sastāvā – ūdens un citu dzērienu pudelēs, dažāda veida plastmasas konteineros u.tml.

Pētījumi Bisfenolu-A, saistīta ar paaugstinātu vēža, vairogdziedzera darbības traucējumu un aptaukošanās riskiem.

Gatavojot vai sildot pārtiku traukos, kas satur Bisfenolu-A vai citas tam līdzīgas vielas, tās var nonākt pārtikas produktos un tālāk – Jūsu organismā.

Respektīvi – gatavojot mikroviļņu krāsnī, labāk izmantojiet keramikas vai stikla traukus.

Cik ilgi mēs gatavojam

Gatavošanas ātrums ir viena no galvenajām mikroviļņu krāsns priekšrocībām, tomēr – tas var radīt arī problēmas.

Temperatūra gatavojot ir zemāka un gatavošanas laiks ir īsāks un dažreiz ēdiens arī uzsilst nevienmērīgi, tāpēc gatavošana mikroviļņu krāsnī neiznīcina mikrobus un citus patogēnus tikpat efektīvi kā tradicionālā cepšana vai vārīšana.

Nobeigumā

Mikroviļņu starojums nevar mainīt pārtikas produktu ķīmisko sastāvu. Tas nozīmē, ka, izmantojot mikroviļņu krāsni un ēdot tajā gatavotu ēdienu, mikroviļņu krāsns nekādu kaitējumu mums nevar nodarīt.

Bet ir citi faktori, kas var ietekmēt mikroviļņu krāsnī pagatavotā ēdiena kvalitāti, piemēram:

• Pašu produktu kvalitāte;
• Plastmasa trauki;
• Gatavošanas ilgums.

Uzturvielu daudzumu samazina visas gatavošanas metodes, bet mikroviļņu krāsnī uzturvielas parasti saglabājas labāk.

Gatavojot mikroviļņu krāsnī var samazināt kaitīgo savienojumu veidošanos, kas veidojas, gatavojot augstā temperatūrā.