Pārtikas nepanesības testi

Arvien biežāk nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri ir veikuši pārtikas nepanesības testu un pasūtot ēdienkarti, raksta, ka uzturā nedrīkst lietot vairākus plaši izplatītus produktus

Man arvien biežāk nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri pasūtot ēdienkarti, raksta, ka uzturā nedrīkst lietot vairākus plaši izplatītus produktus – parasti tie ir piena produkti, olas (vai olu baltums), banāni un glutēnu saturoši produkti – respektīvi, praktiski visi graudaugi. Iedziļinoties parasti noskaidrojas, ka ir veikts IgG4 pārtikas nepanesības tests un cilvēks, tagad ir pārliecināts, ka pie visām viņa veselības problēmām ir vainojami šie “sliktie” produkti, ka tieši tie ir tie, kas tās izraisa.

Par šo tēmu ir veikti ļoti daudz pētījumu un secinājums ir viens – IgG4 pārtikas nepanesības testi absolūti nav piemēroti ar pārtiku saistīto problēmu noteikšanai, jo antivielu (IgG4 ir abreviatūra „imūnglobulīns G4”) klātbūtne nenozīmē diagnozi. Turklāt, akla sekošana testa rezultātiem tiek uzskatīta par kaitīgu, jo veicina veselīgu un organismam vajadzīgu produktu izslēgšanu – un, ja organisms nesaņem visas nepieciešamās uzturvielas, tad gan var sākties nevis iedomātas, bet pavisam īstas veselības problēmas.

Cilvēki, kas nespēj rast izskaidrojumu saviem simptomiem bieži izvēlas, viņuprāt labāko un ātrāko diagnostikas metodi – IgG4 testu, jo testi ir ātri, vienkārši un it kā dod skaidru atbildi uz neskaidriem jautājumiem. Testa rezultāti ir pārsteidzoši skaidri – pie vainas ir vairāku produktu nepanesība! Un ir vienalga, ka gandrīz vieni un tie paši produkti kā “sliktie” tiek uzrādīti gandrīz visiem testu veikušajiem -😊. Un pats sliktākais – šo testu veicēji jauc kopā alerģijas un nepanesības jēdzienus tādējādi veicinot maldinošās informācijas tālāku izplatīšanos.

 

Kas ir alerģija un kas – produktu nepanesība.

Jāsāk ar to, ka ir divu veidu pārtikas alerģijas – pašizdomātās (piemēram pēc IgG4 testa veikšanas radušās) un reālās – kad saskaršanās ar alergēnu izraisa ārkārtīgi lielu diskomfortu un pat var beigties letāli. Alerģisku reakciju parasti novēro uzreiz vai dažu stundu laikā pēc alergēnu saturošā produkta apēšanas.

Pārtikas alerģijas izpausmes

  • Āda, gļotādas – nātrene, angioedēma jeb Kvinkes tūska, apsārtums, izsitumi, nieze, deguna tūska, deguna tecēšana, šķaudīšana, nieze, acu apsārtums, asarošana;
  • Kuņģa zarnu trakts – sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja, asinis un/vai gļotas fēcēs, slikta svara dinamika;
  • Elpošanas sistēma – klepus, sēkšana, apgrūtināta elpošana, spiedoša sajūta krūtīs, balss aizsmakums;
  • Sirds asinsvadu sistēma – galvas reiboņi, ģībonis;
  • Sistēmiskas reakcijas jeb anafilakse.

Alerģiju diagnosticēšanai ir izstrādātas vairākas metodes, bet tām nav nekā kopīga ar IgG4 testiem.  Parasti sākumā ārsts uzdod jautājumus par produktu lietošanu, par simptomu parādīšanos un izzušanu, par citām slimībām, lietotajiem medikamentiem utt. Ja šī informācija ārstam nesniedz pietiekamu informāciju par simptomu rašanās iemesliem tiek veikta fizikālā izmeklēšana, lai novērtētu alerģiskās reakcijas izpausmes un smaguma pakāpi. Treškārt, tiek veikti testi. Tie var būt IgE noteikšana serumā un/vai ādas dūriena tests vai arī atopijas aplikācijas tests, kad konkrētais alergēns tiek likts uz ādas un pēc tam vērota reakcija. Visi šie testi norāda tikai uz paaugstinātu jutību pret konkrēto alergēnu. Lai apstiprinātu vai izslēgtu pieņēmumu, ka konkrētais pārtikas produkts izraisa alerģiju ir nepieciešams turpināt ar izslēgšanas diētu un pārtikas provokācijas testu, kas tiek uzskatīts par „zelta standartu” pārtikas alerģiju diagnostikā. Šajā gadījumā konkrētais alergēns tiek izslēgts no uztura uz divām līdz sešām nedēļām, un pēc tam tiek atsākta tā lietošana, lai novērotu, vai parādās simptomi. Diemžēl, brīnumtesta nav un nebūs un diagnoze attiecībā uz alerģijām ir jāuzstāda ārstam alergologam, nevis pašam.

 

IgG4 pārtikas nepanesības testi

IgG4 ir „imūnglobulīns G4”. Vienkāršā valodā runājot, imūnglobulīni, saukti arī par antivielām, ir olbaltumi, kas cirkulē asinīs un saista vielas, ko organisms atpazīst kā svešas un nederīgas. Paņemot asins paraugus un pakļaujot tos dažādu uztura produktu iedarbībai, tiek noteikts, kā tad šie imūnglobulīni G reaģē uz katru produktu. Ja tie veidojas par daudz, tiek konstatēta produktu nepanesība.

Testu veicēji testa rezultātus skaisti noformē un piedāvā papildus dietologu konsultāciju un gatavas receptes, protams, ar domu, ka no ēdienkartes ir jāsvītro ārā pilnīgi visi produkti, kas testā tika uzrādīti kā “sliktie”.

Ticība testam ir ļoti liela, jo tā mehānisms  ir zinātniski pamatojams, bet vai tas viss nozīmē, ka tests ir efektīvs kaut vai tikai alerģiju profilaksei?

Piemēram, European Academy of Allergy and Clinical Immunology atzīst, ka IgG4 tests parāda nevis pārtikas nepanesību, bet gluži vienkārši organisma fizioloģisku atbildi uz uzņemto pārtiku. IgG4 antivielas veidojas organismā kā normāla fizioloģiska atbildes reakcija pret uztura produktu. Tās ir nosakāmas gan pacientiem ar alerģiskām saslimšanām, gan veseliem indivīdiem. Tiek novērots, ja lieto kādu produktu, tad pret to arī ir antivielas. To līmenis bieži mazinās, kad produktu pārtrauc lietot, bet palielinās, kad atsāk lietošanu. Šīs uztura specifiskās IgG4 antivielas nenorāda uz pārtikas alerģiju vai nepanesību.

Vadošie nozares speciālisti ir vienisprātis, ka IgG4 testam ir citi labi pielietojumi, bet tas absolūti nav piemērots ar pārtiku saistīto problēmu noteikšanai, jo antivielu klātbūtne nenozīmē diagnozi.

Vairākkārtēji pētījumi ir pierādījuši ka IgG4 testam nav nekādas jēgas, jo tas, piemēram, neuzrāda piena nepanesību, kaut gan, lietojot pienu, ir acīmredzami skaidrs, ka konkrētajam cilvēkam tas izraisa nepatīkamus gremošanas simptomus. Respektīvi – tests var uzrādīt nepanesību uz tiem produktiem, uz kuriem tās patiesībā nav un otrādi.

Ticību IgG4 testam lielā mērā veicina tas, ka testā parasti tiek konstatēta nepanesība uz pienu, glutēnu, zemenēm, banāniem, olām, … un daudziem cilvēkiem piens tiešām izraisa nepatīkamus gremošanas simptomus – tas ir fakts. Cilvēks atsakās no piena, un  – problēma ir atrisināta! Līdzīgi ir ar saldajiem augļiem, kas mēdz izraisīt vēdera uzpūšanos vai bezsimptomu celiakijas slimnieks, kas, izslēdzot glutēnu, protams, sāk justies labāk.

Bet, vai tiešām, lai pateiktu, ka “debesis ir zilas un zāle ir zaļa” ir jāveic bezjēdzīgi testi un jāseko to rezultātiem apzināti liedzot organismam uzņemt tam nepieciešamās uzturvielas un sekojoši – riskējot ar nopietnām veselības problēmām nākotnē?

 

Avoti:

https://sciencebasedmedicine.org/igg-food-intolerance-tests-what-does-the-science-say/

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15864086/

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21109748/

https://www.aaaai.org/Aaaai/media/MediaLibrary/PDF%20Documents/Practice%20and%20Parameters/EACCI-IgG4-2010.pdf

https://onlinelibrary.wiley.com/doi/pdf/10.1111/j.1398-9995.2004.00495.x

Pastāsti ko Tu par šo tēmu domā

Share on facebook
Share on pinterest
Share on twitter
Share on linkedin
Share on telegram
Share on email

Seko man

Kā sevi motivēt sākt sportot

Par motivāciju

Kustība ir dzīve! Fiziskās aktivitātes ir priekšnoteikums cilvēka ķermeņa normālai funkcionēšanai un darbībai. Kustību trūkums cilvēkiem ir tikpat bīstams kā vitamīnu, minerālvielu, skābekļa trūkums organismā.

Lasīt visu rakstu »
Vai Keto diēta tiešām palīdz zaudēt svaru

Keto diēta

Vai Keto diēta ir tas ilgi gaidītais maģiskais veids, kā bez piepūles atbrīvoties no taukiem, saglabājot muskuļus, uzlabot sportisko sniegumu, labsajūtu un veselību kopumā?

Lasīt visu rakstu »