
Kāpēc es visu laiku noraujos?
Tu esi apņēmības pilna ievērot diētu, ledusskapis ir piepildīts ar “pareizajiem” produktiem, un arī sporta kluba abonements jau ir iegādāts — un sākumā Tev viss izdodas... līdz brīdim, kad – Tu “noraujies”. Tu sev saki: “Rīt sāku no jauna.” Taču “rītdiena” bieži vien noved pie nākamās neizbēgamās noraušanās.
Šajā epizodē uztura konsultante Ineta Rijniece skaidro, kāpēc “noraušanās” nav vājuma pazīme, bet organisma signāls, ka tam kaut kā trūkst. Uzzini, kā beigt šo ciklu un atrast līdzsvaru starp veselīgu uzturu un dzīves baudīšanu.
Vai klausies:
Bioloģiskā reakcija uz kaloriju deficītu un bada režīmu
Sumithran, P., et al. (2011). Long-Term Persistence of Hormonal Adaptations to Weight Loss. New England Journal of Medicine, 365(17), 1597–1604.
Pētījums pierāda, ka pēc svara samazināšanas izsalkuma hormoni palielinās un vielmaiņa palēninās, kas rada spēcīgu vēlmi ēst – tas nav gribas trūkums, bet fizioloģiska reakcija.
Ēšanas kāres pārvarēšana
Fairburn, C. G. (2013). Overcoming Binge Eating: The Proven Program to Learn Why You Binge and How You Can Stop (2nd ed.). The Guilford Press.
Fundamentāls, uz pierādījumiem balstīts klīniskais resurss, kas izskaidro pārmērīgas ēšanas psiholoģiskos mehānismus un piedāvā strukturētas kognitīvās uzvedības stratēģijas, lai to pārvarētu.
Intuitīvā ēšana
Tribole, E., & Resch, E. (2020). Intuitive Eating: A Revolutionary Anti-Diet Approach (4th ed.). St. Martin’s Essentials.
Iepazīstina ar intuitīvās ēšanas principiem, palīdzot cilvēkiem atjaunot uzticību iekšējai izsalkuma un sāta sajūtai un atbrīvoties no ierobežojošu diētu kultūras, veicinot psiholoģisko un fizisko veselību.
Anti-diēta
Harrison, C. (2019). Anti-Diet: Reclaim Your Time, Money, Well-Being, and Happiness Through Intuitive Eating. Little, Brown Spark.
Pēta kaitējumu, ko rada pastāvīga diētu ievērošana un aizspriedumi saistībā ar svaru, aizstāvot intuitīvu ēšanu kā ceļu uz labāku pašsajūtu un ilgtspējīgām attiecībām ar pārtiku.
Riska faktori, kas saistīti ar ēšanas traucējumiem
Solmi, F., et al. (2022). Risk factors for eating disorders: an umbrella review of published meta-analyses. Journal of Eating Disorders, 10(62).
Apkopoti vairāku metaanalīžu rezultāti, lai identificētu galvenos riska faktorus, kas saistīti ar ēšanas traucējumiem, tostarp regulāru diētu ievērošanu, neapmierinātību ar savu ķermeni, bērnības aptaukošanos un lieko svaru, uzsverot, ka daudzi riska faktori ir maināmi.
Apzināta ēšana un pārsēšanās
Rossi, A., et al. (2024). Effects of Mindful Eating in Patients with Obesity and Binge Eating Disorder. Nutrients, 16(5), 852.
Pierāda, ka apzinātā ēšana var ievērojami samazināt pārēšanās gadījumu skaitu un uzlabot emocionālo regulāciju cilvēkiem, kuri cieš no aptaukošanās un pārēšanās traucējumiem.
Emocionālā ēšana un stress
van Strien, T. (2018). Causes of emotional eating and matched treatment of obesity. Obesity. Curr Diab Rep 18, 35 (2018).
Pētījums skaidro, ka emocionālā ēšana ir reakcija uz stresu un negatīvām emocijām, un tās ārstēšanā jāiekļauj emocionālās regulācijas prasmes, nevis tikai uztura kontrole.
Fiziskā slodze un apetīte
King, J. A., et al. (2012). Exercise, appetite and weight management: understanding the compensatory responses in eating behaviour and energy balance. Br J Sports Med. 2012 Apr;46(5):315-22.
Parāda, ka intensīvi treniņi, īpaši kombinācijā ar zemu kaloriju diētu, var palielināt apetīti un novest pie kompensējošas pārēšanās.