Kristīnes neticamais un patiesi grūtais stāsts

Kristīnes neticamais un patiesi grūtais stāsts

Ieraugot manu foto Inetas profilā daudzi izteica savu neticību: nu, nē – tas taču nav iespējams, tas ir fotošops, kur gan palikusi liekā āda, utt. … Labi, es padalīšos ar jums ar savu stāstu, kā nonācu līdz (manā skatījumā) gandrīz ideālam augumam. Man šobrīd ir 32 gadi, 166 cm un foto “PIRMS” man ir 73 kg, foto “PĒC” uz fitnesa sacensībām bija 53 kg. Šobrīd ~56-58 kg. Vēl gan ir tāls ceļš priekšā, bet es zinu, ka man izdosies, jo man ir milzīgs Inetas atbalsts, kuram uzticos un vaļā noteikti nelaidīšu … 

Meitenes mīļās, viss ir iespējams, ja ļoti gribas, ir tikai jātic sev un jums viss izdosies. Es biju, manā skatījumā, ļoti resna (kā to rāda bildes). Tik resna, ka vīrs jokojot teica: “Rudenī Kalvīti kausim…”!

Sapratu, ka tas tā vairs nevar turpināties un vienā dienā iegādājos sporta kluba abonementu, jo nolēmu, ka kaut kas ir jādara – jo apkārt taču pilns ar reklāmām, kas sola 10 dienās tvirts dibens un nedēļas laikā nost 10 kg ! Bet ātri sapratu, kas tas viss ir pēdējās muļķības, un silti iesaku “neuzķerties” uz šīm reklāmām. Tas patiešām nav tik vienkārši, kā sola: tas ir smags darbs un liels gribasspēks – apvienojumā. Un visam VAR atrast laiku, ja vien gribi un, ja vien nesāc meklēt attaisnojumus: ģimene, nogurums, nav laika, nav naudas, ir vienkārši to JĀGRIB!

Es tajā laikā biju pilna laika studente: 5 dienas nedēļā no rīta līdz vakaram es biju koledžā, bet katru piektdienu un sestdienu es strādāju pa naktīm, jo man ir vīrs, divi bērni un suns. Visiem vajag mammu, sievu un utt. Ēst arī visiem jāsagatavo un katrs ēd, ko citu! (tas tiem, kas atrunājas: man taču ir ģimene, es taču nevaru/nespēju gatavot sev atsevišķi). Bet es to paveicu. Visgrūtāk bija mirkļos, kad bērni mašīnā ēda burgerus. To smarža varēja padarīt traku! Bet es noriju trekno siekalu, uzgriezu skaļāk mūziku un: “Uz priekšu ar izkapti pa beku lauku! Tā kā reāli brīva man bija tikai svētdiena, kura tāpat nebija īsti pilnvērtīga brīvdiena, jo biju tomēr pēc nakts maiņas. Bet man bija mērķis un laiks bija jāatrod visam!

Man bija divas sporta somas: viena no rīta, otra vakarā. Izstrādājās “auto pilots”, no rīta pirms koledžas prom uz klubu, kur neizbēgamais kardio un neilgs treniņš ar svariem. Vakarā samainu somas un atpakaļ uz zāli, kur jau kārtīgi notrenējos ar svariem. Pēc nakts maiņām centos aizskriet uz sporta klubu, vismaz uz kardio. Bet bija brīži, dienas, kad biju tik ļoti piekususi nogurusi, ka nesanāca. Tad zināju, ka brīvdienā: svētdienā darbs zālē būs dubultā. Patiesībā, man neviens neticēja, ka es to paveikšu, bet manī bija ieslēdzies tāāāds spīts un tik ļoti to gribēju paveikt, ka neskatījos ne uz ko, ne uz kādiem “traucēkļiem”, vienkārši gāju uz savu mērķi!

Izlēmu paņemt treneri. Bet viens uzreiz atteicās – pateica, ka nav reāli zaudēt tādu svaru, kādu es gribēju … Bet tad es sevī nodomāju: ”Nu, labi, es Tev paradīšu, ka tas ir iespējams!” Tajā laikā jau biju uzgājusi Inetas mājas lapu un aizelsdamās lasīju to dienu un nakti kā pasaciņu pirms miega, bet tomēr bija kauns rakstīt, jo likās, nu, kurš gan ar mani ķēpāsies – tik lielu un vēl ņemot vērā, ka nedzīvoju LV. Izlasīju Inetas blogu no A lidz Z!!! Silti ieteiktu to izlasīt ikvienam, kas grib tievēt, mainīt savu dzīvesveidu, kā arī izlasīt visus komentārus: tur ir tik daudz kas, kas man reāli palīdzēja. Un tas viss bez maksas! Izlasīju, ka, lai nodedzinātu 1 gr tauku, ir jāpatērē 9 kcal! Tas man tā iespiedās atmiņā, ka visur redzēju tikai tos ciparus. Skaitīju, cik man ir jānoskrien, lai nodedzinātu tos savus taukus! Tad uzgāju Inetas blogā arī visu par uztura bagātinātājiem, norakstīju uz lapiņas, kas, ko, cik un esot koledžā, starpbrīdī prom uz veikalu tiem pakaļ. Bet joprojām man vēl nebija drosmes rakstīt un prasīt padomu, bet, nu jau es pārzināju visu Inetas lapu: kur, ko meklēt, skatījos Inetas bildes un iztēlojos savu galvu uz viņas kermeņa! :))) Gāju gulēt un cēlos ar video, kurām sacensībām gatavojos, bija diennaktis, kad gulēju tikai 4h , bet treniņu tik un tā neizlaidu. Bija naktis, kad mājās pēc zāles biju tikai 1 nakti, un atkal augšā, lai plkst.5.30 skrietu prom uz treniņu.

Pirmo ēdienkarti man sagatavoja vietējā trenere, un tas bija vienkārši briesmīgi…! Bet man nebija izvēles: ar sakostiem zobiem ēdu, visu, ko viņa lika. Biju sasvērusi, un salikusi pa kastītēm. Bet man tik ļoti gribējās, ko citu…! Bija periodi, kad biju gatava aizspert suni prom un apēst viņa sauso barību… ,jo tā, salīdzinoši ar manējo – tik labi smaržoja! Staigāju kā zombijs, pilnīgi ar kaulu smadzenēm jutu, kur bērni slēpj saldumus. Tajā periodā tik pamatīgi attīstījās kāre pēc saldumiem… . Stāvēju veikalā, rindā… man groziņā jogurts, mellenes un vistas fileja. Bet priekšā stāvošajam groziņā gozējas milzīga čipsu paka… . Saku vīram, bāc… es esmu gatava viņam “rīkli pārgrauzt” dēļ tiem čipsiem… . Jā, tas ir ļooooti grūti, bet tomēr ir iespējams, ja vien ir mērķis. Vienā dienā apsēdināju mammu pie datora, atvēru Inetas lapu un teica atrodi man kaut ko, ko varu ēst no saldajiem, mamma norakstīja recepti, vīrs to pagatavoja (jo es principā dzīvoju zālē!). Tas bija kā atvieglojums. Es izbaudīju beidzot ēdienu. Bet! Tad tomēr pienāca kritiskais brīdis: es norāvos pēc 3 mēnešiem (pārāk ilgi biju sev visu nogriezusi!)… Apēdu visus saldumus, ko atradu mājās un to, jāatzīst bija daudz… . Bet klausiet mani: nekad tā nedariet! Es biju fiziski izlādēta, man sākās vemšana. Tobrīd likās, ka man visas iekšas izraus ārā. Apgūlos gultā un teicu vīram tikai nepieskaries man, jo citādāk vemšu.

Un tajā brīdī, es sapratu, ka nē, tā nevar, ka kaut kas nav kartībā, saņēmu sevi rokās un uzrakstīju Inetai: ar domu, ka, nu, jau vairs nav ko zaudēt. Domāju palīdzēs – palīdzēs, nepalīdzēs – nepalīdzēs, bet jāpamēģina ir. Uzrakstīju un satraukta, ar telefonu rokās gaidīju atbildi… Yes!!! Ineta diezgan ātri atbildēja. Izstāstīju visu, ko un, kā man gribas, un Ineta man sniedza reālus, efektīvus padomus. Viņa man sniedza tik daudz padomu un ieteikumu, ka sajutos kā septītajās debesīs, jo sapratu, ka vairs neesmu viena. Ineta man veikli sagatavoja ēšanas plānu priekš manām pirmajām sacensībām: un tur bija iekļauta pat MAIZE, kuru es ēdu ar tāāādu baudu, kā gardāko torti un tajā brīdī likās, ka nekas nav garšīgāks par to… Un tikko man radās kādi jautājumi, tā rakstīju Inetai jau nekautrējoties un uzreiz bija arī atbilde. Šobrīd ar Inetu aktīvi sadarbojamies ( mērķis – pavasarī atkal startēt Fitnesa sacensībās) un es smejoties saku: “viņa ir mana priekšniece, ko liek, to daru”. Jā, mērķi man ir lieli, un ceļš priekšā garš un smags. Bet ar Inetas palīdzību zinu, ka tikšu galā.

Mīļās meitenes, spējiet novērtēt, kādas jums ir priekšrocības! Inetas blogs ir īsta zelta krātuve. Tajā ir viss, kas nepieciešams (un turklāt bez maksas!), ja vēlies veselīgi samazināt savu svaru, mainīt savu dzīves veidu, vai, tā kā es: vēlies piedalīties savās pirmajās Fitnesa sacensībās! Tajā ir tik daudz vērtīgu padomu. Un arī uzrakstot Inetai, viņa nekad neliegs savu padomu, savu atbalstu un palīdzību! Es no sirds ieteiktu jums to izmantot kamēr vien viņa to ļauj. Piedalieties, un galvenais sekojiet Inetas ieteikumiem un būs rezultāts. Un ticiet man, jūs būsiet ieguvēja dubultā: jūs būsiet priecīga ne tikai par rezultātu, bet arī gūsiet pārliecību par sevi! Bet atcerieties vienu: ka viss, pirmām kārtām ir atkarīgs no jums pašām, ja “šmauksieties” ar ēdienu, vai sportu: rezultāta nebūs. Tas ir gluži kā laulībā: ja krāp – laimes un rezultāta nebūs. Tas pats arī sportu. Man vēl joprojām skapī stāv liela izmēra drēbes, kā atgādinājums, un mazās drēbes kautrīgi maliņā, lai “nesakāpj galvā “, bet lai, ir kur tiekties.
Tā kā, mīļās meitenes, attaisnojums savu mērķu sasniegšanai – nav ne laiks, ne nauda – ir tikai gribasspēks. Jā, bija dienas, kad cēlos no rītiem: melns gar acīm un gar sienām turoties, paņemu somu un prom uz zāli. Ticiet sev un jums izdosies. Iztēlojieties sevi tuvākajos svētkos, piemēram, Zsvētkos, savās kāzās, vai jebkurā citā, sev ļoti svarīgā pasākumā – tādu, kādu sevi vēlaties redzēt – un jūs to variet sasniegt – tikai nedaudz (vai tomēr daudz..?) piepūles… . Un Jums viss izdosies. Ja nepieciešama palīdzība, tad Ineta būs īstais cilvēks, pie kura vērsties pēc padoma un palīdzības. Lai jums visām izdodas un ticiet sev, parādiet visiem, kas netic jums, ka to var.
Šobrīd es aktīvi sāku gatavoties nākošajai pavasara -vasaras sezonai (arī pavasara Fitnesa sacensībām)  un jau esmu iztēlojusies sevi, kādu es vēlos sevi redzēt, ko gribētu vilkt mugura, un ar tādu domu dzīvoju, un zinu, ka darīšu visu, lai tas tā arī būtu. Un tas viss, protams, ņemot vērā to, ka man ir pilnvērtīga ģimene, darbs, kas arī prasa savu. Bet šajā jautājumā es pilnībā paļaujos uz Inetu. Un sporta klubs ir man kā rotaļu laukums pieaugušajiem – tieši tāpat kā bērni iet un mēģina visu rotaļu laukumā, tā ari es: sporta klubs: tā ir mana lielā smilšu kaste. Iztēlojieties sevi kā bērnu: cik ilgi viņi var ņemties pa bērnu laukumiņu, nedomājot par ēdienu, nogurumu, tā ari es špikoju no saviem bērniem. Izmantoju ik brīvu brīdi sporta zālē. Lai arī jums izdodas sasniegt savus mērķus un uzsākt ceļu pretī jaunai dzīvei!

Ar labākajiem vēlējumiem Kristīne.

Dalies ar draugiem
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on pinterest
Pinterest
Share on telegram
Telegram
Share on whatsapp
WhatsApp
Share on email
Email