EN 
LV 
RU 
Visu vai neko domāšana tievējot vai kāpēc viena „kļūda” nav neveiksme
Šajā epizodē runāju par to, kā “visu vai neko” domāšana nemanāmi sabotē uztura un svara mērķus.
Jūs uzzināsiet:
• Kas īsti ir melnbalta domāšana.
• Kāpēc tai nav nekāda sakara ar gribasspēku vai disciplīnu.
• Kā perfekcionisms kavē Jūsu progresu.
• Praktiskus padomus, kā izmainīt domāšanu, ātri atgūtos un turpinātu virzīties uz priekšu
Šī epizode palīdzēs pārtraukt “sākt no jauna” ciklu un iemācīties turpināt — mierīgi, apzināti un ilgtspējīgi.
Ideāli tiem, kuri vēlas reālus, ilgtermiņa rezultātus.
Vai klausies:
Empathy and eating habits
Adams, C. E., & Leary, M. R. (2007). Promoting self-compassionate attitudes toward eating among restrictive and guilty eaters. Journal of Social and Clinical Psychology, 26(10), 1120–1144.
Pētījums pierāda, ka pretēji intuīcijai, tieši līdzjūtība pret sevi pēc “noraušanās” (nevis sevis šaustīšana) palīdz labāk kontrolēt apetīti un samazina emocionālās pārēšanās risku.
Cognitive therapy and thinking errors
Beck, A. T., Rush, A. J., Shaw, B. F., & Emery, G. (1979). Cognitive Therapy of Depression. Guilford Press.
This is a fundamental work that defines cognitive distortions, such as black-and-white thinking and catastrophising, and explains how these patterns of thought influence our behaviour and emotions.
Psychological factors in weight regain
Byrne, S. M., Cooper, Z., & Fairburn, C. G. (2004). Psychological predictors of weight regain in obesity. Behaviour Research and Therapy, 42(11), 1341–1356.
Pētījums, kas parāda, ka dihotomiskā jeb “viss vai nekas” domāšana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas traucē saglabāt sasniegto svaru ilgtermiņā.
Stress, cortisol, and cravings for sweets
Epel, E., et al. (2001). Stress may add bite to appetite in women: a laboratory study of stress-induced cortisol and eating behavior. Psychoneuroendocrinology, 26(1), 37–49.
Zinātniski pamato, kā stresa izraisītais kortizola līmeņa pieaugums liek smadzenēm meklēt mierinājumu augstas kaloritātes produktos (tā sauktā “comfort food” ēšana).
“What the Hell” efekts
Herman, C. P., & Polivy, J. (1975). Anxiety, restraint, and eating behavior. Journal of Abnormal Psychology, 84(6), 666–672.
Klasisks eksperiments, kas pirmo reizi identificēja “What the Hell” efektu — parādību, kad diētas ievērotāji pēc neliela “pārkāpuma” sāk ēst neierobežoti, jo uzskata, ka ir izgāzušies.
Polivy, J., & Herman, C. P. (1985). Dieting and binging: A causal analysis. American Psychologist, 40(2), 193–201.
Extends the concept of the “What the Hell Effect” and shows how cognitive constraints contribute to binge eating episodes.
Strict vs. flexible dietary control
Linardon, J., & Mitchell, S. (2017). Rigid dietary control, flexible dietary control, and intuitive eating: Evidence for their differential relationship to disordered eating and body image concerns. Eating Behaviors, DOI: 10.1016/j.eatbeh.2017.01.008.
Pētījums apstiprina, ka stingra kontrole veicina pārēšanos, savukārt elastīga pieeja (80/20 princips) ir saistīta ar veselīgākām attiecībām ar ēdienu un labākiem rezultātiem.
Westenhoefer, J. (1991). Dietary restraint and disinhibition: Is restraint a homogeneous construct? Appetite, DOI: 10.1016/0195-6663(91)90110-e.
Introduces the distinction between strict and flexible dietary control and shows that flexible control is associated with better psychological and weight regulation.
Dichotomous thinking and eating disorders
Westenhoefer, J., et al. (1999). Validation of the flexible and rigid control dimensions of dietary restraint. International Journal of Eating Disorders, DOI: 10.1002/(sici)1098-108x(199907)26:1<53::aid-eat7>3.0.co;2-n
A study confirms the link between strict dietary rules and an increased tendency toward uncontrolled eating.
Vairāk par šo tēmu lasi manā blogā:
>> Mindset Is Sabotaging Your Weight Loss
>> Kāpēc es visu laiku “noraujos”?
>> Yo-Yo effect
