Elīnas veiksmes stāsts

Elīnas veiksmes stāsts

Mans stāsts sākās 2016.gadā tieši pēc 4 bērniņa piedzimšanas. Mans svars bija, nu jau 98 kg un, tad sapratu, ka  tāda vairs nevēlos būt un sev pateicu, ka jāsāk ir kaut kas lietas labā darīt. Sāku apmeklēt sporta zāli 3 reizes nedēļā un ievēroju slaveno Dukāna diētu, svars krita strauji, pašsajūta gan biaj briesmīga, reiboņi, smakojoša mute un traka aizkaitinātība. Bieži dusmojos un salamāju savus mājiniekus, maz smaidīju, biju ļoti asa, kā rezultāta tiku nodēvēta par “cietumsargu”.

2017.gadā neta dzīlēs  nejauši “uzbridu” Inetas blogam un pieteicos individuālajai ēdienkartei, bet kaut kas man toreiz laikam pietrūka, es pati īsti nesapratu kas bija pie vainas un atmetu ar roku. Sāku atkal sēdēt uz ilgstošām ūdens dienām,  nodzinu sevi sportā sevi, vienmēr  biju neapmierināta ar sevi. Svars,  tad nokrita, tad atkal uzkāpa. Tad mani ceļi atkal krustojās ar Inetu, un šoreiz es pieteicos 2019.gada 30.jūlija tievēšanas izaicinājumam, cerēju ka tas man beidzot liks savākties. Tātad, tobrīd man bija 37 gadi, 174 cm gara un svars 74,6 kg, tik tālu bij kaut kā izdevies sevi savākt. Inetas ēdienkarte, padomi sakārtoja manu domāšanu. Sākumā gāja diezgan grūti, jo bija grūti saprast ko ēst, cik drīkstu un pats trakākais bij bail atkal norauties. Uz šodienu esmu 38 gadus veca (jauna, protams!), 4 bērnu mamma un sveru 65 kg, un pavisam drīz, jau pavisam drīz, augustā kļūšu vecmāmiņa .

Mans veiksmes stāsts sākās tieši Inetas 2019.gada jūlija izaicinajumā, grupiņa bij fantastika, saprotoša un ļoti, ļoti draudzīga, visi kopā gājām uz  vienu mērķi. Samazināt svaru, iemācīties pašiem saprast, kas ir kas un jau pašiem prast veidot savas ēdienreizes.

Ko es ar to gribēju pateikt? Jā, tagad es saprotu kādas kļūdas es pieļāvu tālajā 2016.gadā un pēc tam, es vienkārši kritu grāvī ar visām tām diētām, tad mēģināju kārpīties laukā no tiem un tas patiešām bija ļoti smagi. Nav nozīmes trenēties līdz spēka izsīkumam, ja ēdienkarte nav pareiza. Es sevi tikai mocīju. Ineta un viņas ēdieni mani uzveda uz pareizā ceļa, un arī, ja gadās “iekrist” kādā grāvī, grāvji vairs nav tik dziļi un varu pat ar vienu lēcienu no tā tikt laukā.

Es trenējos tikai mājās, neapmeklēju trenažieru zāli jau vairākus gadus. Esmu tik priecīga ka mūsu ceļi ar Inetu krustojās!   Es tik ļoti sevi mīlējusi, lepojusies ar sevi kā šobrīd vēl nebiju nekad. Tagad varu teikt jā, tas ir garš un līkumots ceļš. Es smaidu un līdz ar to mana ģimene smaida, esmu lielu paldies parādā savai ģimenei, jo viņi visi mani atbalstīja, lai es savu mērķi sasniegtu. No vīra bija tādi vārdi: ja nolēmi ko sasniegt, tad vienkārši to izdari un nedomā pat atkāpties. Ja kādreiz gribējās paslinkot, tad no istabas atskanēja: kas  i mēs šodien netrenēsimies? 🙂  Mana ģimene man pievienojās un mēs visi kopīgi trenējamies.

Ineta, mīļš Tev paldies par Taviem daudzajiem padomiem, uzmundrinošiem vārdiem, pasakainajām ēdienu un kūku receptēm. Tās kūkas! Tās daudzas mums ir topā.  Ja kāda šaubās, ka nav iespējams, tad metiet šaubas prom, visu var un viss ir iespējams, tikai vajag ļoti vēlēties un protams nepadoties pie pirmajām grūtībām! Un galvenais, atcerēties: kas lēni nāk, tas labi nāk. Noturīgi! 

Lai jums arī viss izdodas! Ar sveicienu Elīna.

Dalies ar draugiem
Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on pinterest
Pinterest
Share on telegram
Telegram
Share on whatsapp
WhatsApp
Share on email
Email