Par motivāciju

Kustība ir dzīve! Fiziskās aktivitātes ir priekšnoteikums cilvēka ķermeņa normālai funkcionēšanai un darbībai. Kustību trūkums cilvēkiem ir tikpat bīstams kā vitamīnu, minerālvielu, skābekļa trūkums organismā.

“Ja jūs vēlaties būt skaisti – skrieniet, ja vēlaties būt veseli – skrieniet, ja vēlaties būt spēcīgi – skrieniet” – tā teica senie grieķi.

Simtiem pētījumos ir pierādītas aktīva dzīvesveida priekšrocības. Fiziskās aktivitātes samazina sirds un asinsvadu slimību, tostarp koronāro sirds slimību un miokarda infarkta risku jebkurā vecumā. Aktīvs dzīvesveids ir efektīva hipertensijas profilakse. Un tiem, kam jau ir paaugstināts asinsspiediens, dažreiz tas palīdz to samazināt vēl labāk nekā ārsta izrakstītās zāles.

Protams, ir grūti atrast motivāciju šodien, kad viss jau ir “piegriezies”, un sporta klubi slēgti. Pa šo laiku ļoti daudziem zudusi motivācija, un ir ļoti grūti sevi “savākt”, paņemt “aiz čupra” un izvilkt ārā kaut uz pastaigu. Cipars uz svariem aug, apģērbs spiež un neder, bet skatoties spogulī, gribas novērsties. Teorētiski Tu saproti, ka kaut kas IR jādara, lai  situāciju mainītu, lai mainītu sevi.

14 gadus es katru pavasari esmu “sēdējusi uz diētas” gatavojoties fitnesa sacensībām un zinu, ko nozīmē, ja negribas. Ja negribas neko. Bet tikpat labi es zinu arī to, ka neviens cits, izņemot Tevi pašu to TAVĀ vietā NEIZDARĪS. Un to vajag TEV, ne jau kādam citam. Un, ja Tu to neizdarīsi TŪLĪT UN TAGAD, tici man, vēlāk būs vēl grūtāk.

Bet atcerieties, kā strādā motivācija.  Nē, ne tā, kā pierasts redzēt – sportistam skrienot, treneris skrien līdzi un kliedz: aiziet, aiziet…jāā, TU variii!!!

Normāla motivācija strādā šādi – tu saņemies, piecelies, ej un sāc darīt un redzi. Redzi ko? Redzi – REZULTĀTU un tieši šis rezultāts motivē tevi virzīties un attīstīties tālāk. Respektīvi: Darbība – Rezultāts – Motivācija.

Bet, ne otrādi: nu, ko, treneri, speciālisti, draugi – nu, motivējiet mani un varbūt es tomēr saņemšos, pacelšu savu pakaļu no dīvāna, lai pavirzītos pretī SAVAM mērķim.

Kas man ļauj būt ierindā, būt motivētai?

Ir Buddas teiciens “Gribi iet ātri – ej viens. Gribi iet tālu – ej kopā ar kādu”.  Atrodi sev domubiedru vai vēl labāk – domu biedrus, piesakies kādam pārgājienam, kura laikā, Tu lieliskā kompānijā varēsi izbaudīt ne tikai mūsu skaistās Latvijas dabu, bet “iedarbināt” arī savu vielmaiņu. Ja nevajag kompāniju, atrodi sev tīkamu mūziku, podkāstus – uzliec austiņas un aiziet dzīvē.

Cik daudz fizisko aktivitātīšu ir nepieciešams?
Jāatceras, ka visu vajag ar mēru. Gan ēdiena ziņā, gan fizisko aktivitāšu ziņā.
Pārāk ilgstošas, smagas fiziskās slodzes kaitē veselībai un saīsina cilvēka mūžu, lai arī mums liekas, ka – jo vairāk es trenēšos, jo veselāks būšu – tā nav.
Veselības uzturēšanai ar fiziskām aktivitātēm nedēļā būtu nepieciešams tērēt 500-3500Kcal.

Daudzu pētījumu rezultātā ir noteikti optimālie cipari, piemēram, intensitāte skriešanai – līdz 8km/h – skaitās viegla fiziskā slodze, no 8-11 km/h – vidēja fiziska slodze / virs 11km/h – augsta fiziskā slodze. Salīdzinājumam – ejot raitā solī cilvēks stundas laikā veic ap 6km.

Visoptimālākā, veselību veicinoša (ne taukus dedzinoša) slodze  būtu – treniņi 2-3x nedēļā. Jebkurš sporta veids.
Kopējais minūšu laiks nedēļā – 60-150min/nedēļā (sadalot šo ilgumu 2-3 treniņos)
Ja tā ir skriešana, tad skriešanas intensitātei būtu jābūt ar 8km/h – lai būt kāds efekts veselībai. Maksimālā fiziskā skriešanas slodze, kuru veicot  cilvēks sev nenodarīs ļaunumu ir ne vairāk kā 56km nedēļā.
Vēl viens svarīgs rādītājs, lai saglabātu veselību ir pulss sportojot. Pulss, kuru sportojot nevajadzētu pārsniegt ir: 180 – vecums = optimālais pulss. Šo robežu nevajadzētu pārkāpt. Netrenētam cilvēkam, vai pēc slimošanas  vēl jānoņem “-5” , bet labi trenētam, tas var būt par 5 augstāks.

Kā atrast laiku fiziskām nodarbēm?
Par šo runā un sūdzas daudzi. Tāpat kā par veselīgas maltītes gatavošanu. Bet vispirms Jums jāsaprot, ka tā nav laika tērēšana, bet gan ieguldījums savā veselībā daudzus gadus uz priekšu. Un, ko līdzēs, ja Jums būs lielisks darbs, bet nebūs veselības… tad arī nekāda prieka par darbu nebūs.

Padomājiet – vai Jūs dzīvojat, lai strādātu vai strādājat, lai dzīvotu?
Bet laiku visam vienmēr var atrast, ja vien to patiešām vēlas:

  • Ieplānojiet kaut 15 minūšu vingrošanu mājās pirms, brokastīm – tas lieliski iekustinās vielmaiņu.
  • Pēc iespējas visur doties ar kājām, nevis ar auto, vai sabiedrisko transportu, neizmantojiet liftu.
  • Brīvdienās vismaz 2x pa 2 dienām izejiet garā 1-2h pastaigā, vai velobraucienā, iesaistot ģimeni, mājdzīvniekus.
  • Iesaistieties 10 000 soļu izaicinājumā (apņemieties katru dienu nostaigāt vismaz 10 000 soļu). Tas lieliski der. Īpaši jau tiem, kas domā par savu veselību, savu svaru, vai vēlas nomest liekos kg jo tiek iekustināta vielmaiņa un daudzos pētījumos ir apstiprināts, ka šis soļu skaits, kas ir aptuveni 7–8 kilometri, ir veselībai draudzīgākais. Gluži tāpat kā divi litri ūdens, kas dienas laikā būtu jāizdzer, arī 10 000 soļu tiek uzskatīti par minimālo daudzumu, ko dienas laikā vajadzētu nostaigāt. Tomēr katram no mums soļu daudzums var nedaudz atšķirties atkarībā no fiziskās sagatavotības. Jāsāk būtu pakāpeniski: ar 3–4 tūkstošiem soļu dienā, lēnām palielinot distanci, līdz 10 tūkstoši vai pat vairāk soļu kļūst par ikdienas normu. Ja vēlies samazināt svaru, bet esi slinks uz sportošanu, tad pastaiga ir lielisks veids kā tērēt kalorijas un dedzināt tauciņus.

Informācijai – 1h pastaiga ātrā solī (6km/h) tērē apmēram 300Kcal. Lai zaudētu 1kg tauku svara nepieciešams sadedzināt 9000 kaloriju (Pie svaru uzturoša kaloriju daudzuma. Ja uzņemto kaloriju daudzums būs lielāks – Jūsu svars samazināsies lēnāk, bet ja uzņemsiet vairāk Kcal nekā patērējat – svars tāpat pieaugs).

Kā izkustēšanos padarīt aizraujošu?
Ir labi, ja fiziskajās aktivitātēs iesaistās visa ģimene. Ir tikai jāatrod tas, kas derēs un patiks visiem. Lielisks veids, kā iekustināt savus ģimenes locekļus ir tā pati soļu skaitīšana – kā sacensība starp ģimenes locekļiem, aktīvākajam apsolot beigās kādu balvu. Soļu skaitīšana ir ļoti vienkārša – praktiski visos telefonos šobrīd šī funkcija ir pieejama, vai ja vēlaties precīzu uzskaiti – lietojiet fitnesa pulksteņus.
Man patīk dažādas  sportiskās aktivitātes un manuprāt, ikviens var atrast kādu arī sev piemērotu. Sākot jau ar pastaigām un pārgājieniem, orientēšanos, Varam sēsties uz velosipēdiem un doties īsākos vai garākos izbraucienos. Ar skrituļslidām. Vai vasarai atnākot baudīt ūdens sporta veidus – peldēšanu, sērfošanu, laivošanu, supošanu… . Tik populāras ir kļuvušas šķēršļu trases. Man patīk, ka tās ir paredzētas un pielāgojamas ik viena fiziskajai sagatavotībai. Pat man, kura sevi uzskata par spēcīgu sievieti – visas vēl nav pieveiktas. Ir kur augt.:)

 

Pastāsti ko Tu par šo tēmu domā

Share on facebook
Share on pinterest
Share on twitter
Share on linkedin
Share on telegram
Share on email

Seko man

Labākie ogļhidrātu avoti

Labākie ogļhidrātu avoti

Nav labu vai sliktu uzturvielu – problēma ir tā, ka dažas mēs uzņemam daudz vairāk nekā mūsu organismam nepieciešams, bieži vien pat neapzināti – uz ogļhidrātiem tas attiecas vislielākajā mērā.

Lasīt visu rakstu »